ASV un Eiropa papildina pret Krieviju vērsto sankciju sarakstu (papild.11.43)

ASV prezidents brīdina, ka sankcijas var tikt tieši vērstas pret Krievijas tautsaimniecību

Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji, tāpat kā ASV, ceturtdien pārgājuši uz nākamo sankciju līmeni pret Krieviju – ES sankciju sarakstam pievienotas vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām “ieņem augstus amatus”. Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana, ziņo LETA.

Tikmēr piektdien starptautiskās norēķinu sistēmas „Visa” un „MasterCard” atteikušās sniegt pakalpojumus bankas „Rossija” klientiem, ziņo BBC. Kā zināms, pret banku un tās līdzīpašnieku vērstas ASV valdības sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā. Tāpat “Visa” un “MasterCard” piektdien bloķējušas operācijas ar “SMP Bank” izdotajām kartēm, kuras dibinātāji ir ASV sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Tikmēr FKTK informē, ka AS “SMP Bank” ir Latvijā reģistrēta un strādā Latvijas jurisdikcijā, līdz ar to ASV sankcijas uz Latvijā strādājošo banku neattiecas.

Latvijas “SMP Bank” valdes locekle Maija Treile aģentūrai LETA uzsvēra, ka Latvijas “SMP Bank” izdotās maksājumu kartes strādā pilnā apjomā. Latvijas “SMP Bank” ir patstāvīga banka, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normu prasībām, un tā nav Krievijas bankas filiāle. Tādējādi starptautiskās maksājumu sistēmas “Visa” un “MasterCard” lēmums bloķēt operācijas ar Krievijas “SMP Bank” izdotajām kartēm Latvijā strādājošo kredītiestādi neskar. “Mūsu bankas maksājumu karšu darbība nav apturēta,” uzsvēra Treile. Bankas valdes locekle norādīja, ka pašlaik Latvijas “SMP Bank” pilda visas saistības pret saviem klientiem.

Sarakstā Putina domubiedri

Kā aģentūras UNIAN korespondentam atklājuši vārdā neminēti avoti diplomātu aprindās, jaunajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, Putina palīgs Vladislavs Surkovs un Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.

Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka paplašinātais sankciju saraksts lielā mērā līdzinās ASV sankciju sarakstam. “Pats saraksts būs publicēts piektdien,” atklāja Olands.

“ES nolēma pāriet uz otro sankciju līmeni – tas skars zināma skaita cilvēku pārvietošanās brīvību, vīzu saņemšanu, kā arī viņu finanses un īpašumus. Šajā sarakstā būs iekļautas 33 personas,” apstiprināja Francijas prezidents.

Viņš arī atgādināja, ka pirmajā sankciju sarakstā tika iekļauts 21 cilvēks. Pēc konsultācijām ar ASV sankciju saraksts paplašināts līdz 33 personām.

Tāpat tiek atcelts jūnijā plānotais ES un Krievijas samits.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm. “Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,” atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Viņi arī izteicās, ka norit darbs pie stingrāku sankciju īstenošanas, ja “Krievija turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā”. “Tomēr ir jāmēģina mazināt spriedzi ar Krieviju un mums jāsaglabā vēsi prāti,” sacīja van Rompejs.

Eiropas Savienība (ES) asociācijas līgumu ar Gruziju un Moldovu parakstīs jūnijā – dažus mēnešus ātrāk par plānoto, ceturtdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

“Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienības līderi nolēmuši, ka asociācijas līguma parakstīšanai ar Moldovu un Gruziju jānotiek ne vēlāk kā jūnijā. Tas bija vienbalsīgs visu ES valstu un valdību vadītāju lēmums,” pēc ES līderu samita pirmās dienas paziņoja Barrozu. “Mums tagad visi šie dokumenti jāpārtulko visās ES valodās, taču uzspēsim, kaut arī tas ir liels darbs.”

Pirms tam ES plānoja asociācijas līgumu ar abām valstīm parakstīt līdz augusta beigām.

Obama paziņo par jaunām sankcijām pret Krieviju

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas vēl pret citām 19 Krievijas amatpersonām, vēsta LETA/AFP. 

Baltā nama saimnieks, uzstājoties ar uzrunu televīzijā, paziņoja, ka sankcijas tiks vērstas arī pret vienu no Krievijas bankām. Tā ir banka “Rossija”.

BBC vēsta, ka ASV Finanšu ministrijas publicētajā sarakstā iekļauts Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins, uzņēmēji Genādijs Timčenko, brāļi Rotenbergi, Jūlija Kovaļčuka, Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins, Valsts domes deputāts Sergejs Žeļezņaks un citi.

Latvijas banku uzraugiem arī nāksies vairāk “pasvīst”, jo Boriss un Arkādijs Rotenbergi, kuri iekļauti ASV sankciju sarakstā, ir Latvijā esošās “SMP bank” padomē.

Savukārt bankas “Rossija”, pret kuru vērstas sankcijas, lielākais līdzīpašnieks ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs draugs Jurijs Kovaļčuks. Bankas filiāļu tīkls ir izpleties līdz pat Urāliem.

Obama arī brīdināja, ka sankcijas var tikt tieši vērstas pret Krievijas tautsaimniecību. “Krievijai jāzina, ka tālāka eskalācija tikai vēl vairāk to izolēs no starptautiskās sabiedrības,” uzsvēra Obama. 

“Protams, šīs sankcijas ķers ne tikai Krieviju, bet arī ietekmēs pasaules ekonomiku. Taču Krievijas Federācijai ir jāzina, ka jebkura eskalācija saņems pretdarbību,” teica Obama.

Viņš norādīja, ka ASV uzmanīgi vēro notikumu attīstību Ukrainas dienvidos un austrumos, piebilstot, ka jau parakstījis rīkojumu, kas ļauj vērst sankcijas pret Krievijas ekonomikas svarīgākajiem sektoriem, ja Maskava nemainīs savu kursu.

ASV prezidents uzsvēra, ka turpināsies Vašingtonas un Maskavas konflikta noregulējuma diplomātiskie centieni. Viņš aicināja Maskavu atzīt Ukrainas tiesības pašai lemt savu likteni un noteikt nākotni.

Obama teica, ka ASV ar tās sabiedrotajiem Eiropā saista NATO līguma piektais pants un ka nākamnedēļ, uzturoties Eiropā, viņš atkārtoti apliecināšot atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, ko šonedēļ jau izteicis viceprezidents Džo Baidens.

Krievijas Ārlietu ministrija kā atbildes soli ASV sankcijām paziņojusi par liegumu iebraukt Krievijā deviņām augstām ASV amatpersonām, ziņo BBC.

Šo cilvēku vidū ir ASV prezidenta palīdze nacionālās drošības jautājumos Kerolaina Atkinsone, ASV prezidenta palīgi Daniels Pfaifers un Bendžamins Rode, senatori Džons Makeins, Mērija Lendrjū un Daniels Koutss.

Tāpat liegts iebraukt Krievijā ASV Kongresa Senāta vairākuma frakcijas vadītājam Harijam Rīdam, Pārstāvju palātas spīkeram Džonam Bēneram un Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Robertam Mendesam.

ASV jau pirmdien izsludināja sankcijas pret septiņām Krievijas amatpersonām no prezidenta Vladimira Putina tuvākajām aprindām, kā arī pret četriem gāztā Ukrainas režīma pārstāvjiem.

Ceturtdien sankcijas vērstas vēl pret 20 Krievijas likumdevējiem un augstākajām amatpersonām. Šo personu aktīvi, kas atrodas ASV jurisdikcijā, tiek iesaldēti, un jebkuram ASV uzņēmumam liegts ar tām slēgt jebkādus darījumus.

Saskaņā ar ASV finanšu ministrijas sniegto informāciju sankcijām pakļauta arī Krievijas banka “Akcioņernij bank”, kas pazīstama arī kā “Bank Rossija”.

Amatpersonas stāsta, ka šajā bankā esot konti daudziem Krievijas elites pārstāvjiem no Putinam tuvām aprindām.

Tikmēr ES līderi ir ieradušies Briselē, lai apspriestu krīzi. Vācijas kanclere Angela Merkele jau paziņoja, ka ES ir gatava piemērot ekonomiskās sankcijas, ja notiks turpmāka varas eskalācija Krimā.

(papildināta no sākuma)