Baidens Krievijai sola jaunas sankcijas (papild.)

Polijas premjers Tusks aicina starptautisko sabiedrību nesamierināties ar Krimas aneksiju

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstījuši līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju, ziņo LETA/AFP. ASV viceprezidents Džo Baidens Krievijai sola jaunas sankcijas.

Pēc Putina vēstījuma, kuru vairākkārt pārtrauca ovācijas un kliedzieni “Krievija!” no zāles, nolasīšanas, notika starpvalstu vienošanās parakstīšana, ziņo “Newsru”.

Ukraina nekad neatzīs Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai, tāpat kā neatzīs pašpasludinātās Krimas Republikas neatkarību, otrdien paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.

Ministrijas Informācijas departamenta direktors Jevgēņijs Perebijnis teica, ka Krimas pievienošanai Krievijai nav nekā kopīga ar demokrātiju, tiesiskumu un veselo saprātu, vēsta UNIAN.

Svinīgā ceremonijā Kremlī abu Krievijas parlamenta palātu deputātu klātbūtnē līgumu līdz ar Putinu parakstīja Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un citi separātistu izveidotās administrācijas vadītāji.

Likumdevēji, kuriem parakstītais līgums vēl formāli jāratificē, Krimas aneksijas aktu sveica ar aplausiem.

Īsi pirms tam Putins izskatīšanai Federācijas padomē iesniedza attiecīgu likumprojektu par okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju, uzņemot Krimu un Sevastopoles pilsētu Krievijas sastāvā divu atsevišķu federālo subjektu statusā.

Uzrunājot deputātus, Putins aicināja parlamentu ratificēt vienošanos par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā. “Es nešaubos par jūsu atbalstu,” uzsvēra Kremļa saimnieks.

Parakstītā vienošanās paredz, ka Krimas Republika tiek uzņemta Krievijas sastāvā no dokumenta parakstīšanas brīža. Vienošanās paredz, ka Krievijas Federācijā izveidoti jauni subjekti – Krimas Republika un federālā pilsēta Sevastopole.

Savukārt Ukrainas tieslietu ministrs Pāvels Petrenko paziņojis – ja Krievija atzīs Krimas varasiestāžu rīcību, nacionalizējot Ukrainas īpašumu Krimā, Ukraina patur tiesības lemt par to, kādā veidā kompensēt šos zaudējumus. Risinājums, viņaprāt, būtu zaudējumus segt uz to Krievijas īpašumu rēķina, kuri atrodas Ukrainas un citu valstu teritorijā, ziņo UNIAN.

Bijušā boksa čempiona Vitālija Kličko dibinātā partija UDAR, kas tagad ietilpst Ukrainas jaunajā valdošajā koalīcijā, reaģējot uz Krievijas lēmumu anektēt Krimu, otrdien nākusi klajā ar aicinājumu saraut ar Maskavu diplomātiskās attiecības.

“Ņemot vērā Krievijas varasiestāžu naidīgo aktus un starptautisko praksi, mēs uzstājam, ka Ukrainas un Krievijas diplomātiskās attiecības nekavējoties pārtraucamas,” teikts UDAR izplatītajā paziņojumā.

Tusks: Starptautiskā sabiedrība nedrīkst samierināties ar Krimas aneksiju 

Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst samierināties ar Krimas aneksiju un Rietumiem tagad ir jāgatavojas iespējamai ilgstošai pretstāvei Krievijai, ziņo UNIAN.

Polijas valdības vadītājs radio uzrunā teicis: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka starptautiskā sabiedrība “jaunā Jaltas” procesā samierinātos ar Krimas aneksiju.” “Man šodien par visu svarīgāk ir, lai Eiropas un eiroatlantiskā savienība nepakļautos tam spiedienam, ko īsteno Putins, un lai nebūtu vilinājuma teikt, ka Krima ir zaudēta, Ukraina de facto arī pazaudēta, tādējādi vajag kaut kā izlīgt ar Krieviju,” teica Polijas valstsvīrs.

Tusks arī paziņojis, ka viņam ir zināms plāns Rietumiem, kā rīkoties. Pirmkārt, nedrīkst piekrist Krimas aneksijai. Otrkārt, ES un ASV daudz ciešāk jāsadarbojas politiskajā un aizsardzības jomā. Treškārt, nedrīkst pieļaut, ka pasaule samierinātos ar lietu kārtību, akceptējot “jauno Jaltu”.

Vienlaikus Polijas valdības vadītājs kritizēja tos politiķus, kuri aicina uz karu ar Krieviju. “Karš – tas ir pats sliktākais un pēdējais lēmums. Saprātīga politika vajadzīga tāpēc, lai izvairītos no kara un sasniegtu savu mērķi. Mēs savus mērķus nevaram sasniegt stundu, dienu, varbūt pat mēnešu laikā,” teica Tusks.

Viņš norādīja, ka starp karu un kapitulāciju ir arī starpstāvoklis, un Rietumi tagad gatavojas iespējamai politiskai un diplomātiskai pretstāvei Krievijai.

Baidens sola Krievijai jaunas sankcijas

ASV viceprezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Krievijas rīcība Krimā nav nekas cits kā “zemes sagrābšana”, un brīdinājis, ka Maskavai draud jaunas sankcijas.

Pēc viņa teiktā, ASV ar partnervalstīm Eiropā apspriedīs gāzes un naftas piegāžu diversifikācijas jautājumu, cenšoties uzlabot reģiona enerģētisko drošību.

Vienlaikus Vašingtona ir gatava sniegt ekonomisko palīdzību Ukrainai, lai situācija šīs valsts tautsaimniecībā stabilizētos jau līdz prezidenta vēlēšanām.

“Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija tikai pieaugs, ja tā turpinās uzsākto ceļu, un tā patiesībā sagaidīs papildu sankcijas no ASV un Eiropas Savienības (ES) puses,” norādīja Baidens, kas ieradies vizītē Varšavā.

Runājot kopīgā preses konferencē pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Donaldu Tusku, viņš norādījis, ka ASV ļoti nopietni vērtē draudus reģionā, tādēļ arī Polijā dislocēti papildu iznīcinātāji.

“Krimas aneksija, ko veikusi Krievija, nedrīkst būt pieņemama nevienai pasaules valstij – arī Polijai, jo tā maina ģeopolitisko situāciju šajā pasaules daļā, palielina risku visai Austrumeiropai un tam var būt sekas arī attiecībā uz visu pasauli,” piebildis Polijas valdības vadītājs.

ASV viceprezidents uzsvēris, ka Krievija atklājusi savus patiesos mērķus Ukrainā, piedāvājot visdažādākos argumentus, lai attaisnotu rīcību, kas nav nekas cits kā “zemes sagrābšana”. Uz Ukrainas demokrātiskajiem centieniem Krievija atbildējusi ar “nekaunīgu militāru iebrukumu, mērķtiecīgi uzkurinot etnisko spriedzi Ukrainā”, viņš norādījis.

Kā uzskata Baidens, šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad, lai visi domubiedri “runātu vienā balsī”.

“Kopā ar Poliju un visu starptautisko sabiedrību mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un acīmredzamu starptautisko tiesību pārkāpumu, [ko veicis Krievijas prezidents Valdimirs] Putins. Viņi atbalstīja referendumu Krimā, ko noraidījusi praktiski visa pasaule. Mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas neatkarībai. Krievija mēģina legalizēt vienas Ukrainas daļas aneksiju, bet mēs esam izpratuši viņu maldinošo loģiku. Krievijas lēmumus neatbalsta pat Ķīna,” viņš izteicies.

Baidens otrdien Varšavā tiksies arī ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, bet trešdien Viļņā – ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Šo tikšanos laikā viņš gatavojas apliecināt partnervalstu vadītājiem Vašingtonas gatavību pildīt savas saistības, kas paredzētas NATO līguma 5.pantā, kurš ietver kolektīvais aizsardzības principu.

Tomēr augsta Baltā nama amatpersona pirms Baidena ierašanās Polijā norādīja, ka viņš “neapspriedīs nekādas izmaiņas pretraķešu aizsardzības stratēģijā Austrumeiropā (..), kas veidota, lai reaģētu uz ballistisko raķešu draudiem no jebkuras vietas, bet ne no Krievijas”.

Lielbritānija aptur sadarbību ar Maskavu

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs otrdien paziņojis, ka Londona aptur divpusējo militāro sadarbību ar Maskavu, norādot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izvēlējies “izolācijas ceļu”, parakstot līgumu par Krimas aneksiju.

“Mēs esam apturējuši visas šādas operācijas,” britu parlamentam paziņoja Heigs.

Ministrs norādīja, ka tehniskās sadarbības līgums un kopējās flotes militārās mācības ar Krieviju, Franciju un ASV ir apturētas, ziņo LETA/AFP.

Uzrunājot parlamentu, Heigs paziņoja, ka ar nožēlu uzklausījis ziņas, ka “prezidents Putins izvēlējies izolācijas ceļu”.

Lielbritānijas ārlietu ministrs arī lika noprast, ka G8 valstis apspriedīs iespējamos pasākumus pret Krieviju.

(papildināta ar Baidena teikto)