Militāristi: Krievijas armija sāks uzbrukumu pēc referenduma Krimā • IR.lv

Militāristi: Krievijas armija sāks uzbrukumu pēc referenduma Krimā

84
Ukrainas armijas tanks šauj militārajos manevros Čerņigovā. Foto: EPA/LETA

Krimas okupācija jāpabeidz mēneša laikā, atklāj armijnieki

Krievijas militāristi atklājuši, ka „pa īstam” sākšot darbības 17.martā, tas ir, pēc Krimas referenduma par pievienošanos Krievijai, ziņo Ukrainas aģentūra UNIAN.

Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs Igors Teņuhs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki nepieļaus Krievijas karaspēka ievešanu Donbasa teritorijā. “Tā no Krievijas puses jau ir atstrādāta shēma, kura vienmēr izvirzās krievu iedzīvotāju aizsardzībai. Doņeckā notikušās provokācijas veica cilvēki, kuri ieradās no Krievijas Federācijas teritorijas. Bruņotie spēki nepieļaus svešus spēkus mūsu teritorijā,” sacīja Teņuhs.

Viņš arī uzsvēra, ka armija ir pilnā kaujas gatavībā, atrodas attiecīgajos rajonos un “mēs, karavīri, izpildīsim savu konstitucionālo pienākumu, ja būs valsts vadības politisks lēmums”.

Piektdien Teņuhs pavēstīja, ka Krimā pašreiz atrodas teju 22 000 Krievijas karavīru, kas ir pietiekami, lai izvērsu uzbrukuma operācijas ārpus Krimas.

Kerijs: Putins lēmumus nepieņems līdz Krimas referendumam

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs piektdien paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nepieņems nekādus lēmumus attiecībā uz Ukrainu līdz svētdien Krimā paredzētā referenduma beigām, ziņo LETA/AFP.

Kerijs pēc sešas stundas ilgām sarunām Londonā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu pavēstīja, ka Lavrovs “licis skaidri saprast, ka prezidents Putins nav gatavs pieņemt jebkādu lēmumu attiecībā uz Ukrainu līdz svētdienas referenduma noslēgumam”.

Viņš sacīja, ka sarunu gaitā izvirzījis daudzas konstruktīvas idejas, taču Lavrovs tās visas noraidījis.

Ja Maskava atzīs Krimas referendumu par pievienošanos Krievijai, tad tā būs Ukrainas reģiona “aneksija pa sētas durvīm”, paziņoja Kerijs, piebilstot, ja Krievija neatradīs ceļu, kā izmainīt savu politiku attiecībā pret Ukrainu, tad tam būs sekas.

“Mēs tur nevēlamies doties,” viņš uzsvēra. “Taču, ja tiks izdarītas nepareizas izvēles, nebūs citas iespējas kā atbilstoši reaģēt, ņemot vērā starptautisko standartu pārkāpumu nopietnību.”

Lavrovs savukārt pēc sarunām paziņoja, ka starp Krieviju un Rietumiem saglabājas viedokļu atšķirības par situāciju Ukrainā.

Tikmēr Krievijas militāristi gatavojas sākt aktīvu darbību 17.martā, taču sola uz civiliedzīvotājiem nešaut, vēsta UNIAN. Atklātas kaujas darbības laikā okupācijas armija civiliedzīvotājus paslēpšot pagrabos, ziņo aģentūra TSN.

TSN žurnālistiem izdevusies saruna ar Krievijas karavīriem, lai gan tiem liegts runāt ar presi. Šajā sarunā Krievijas karavīri, kas ielenkuši visas kara daļas Krimā, atklāj „kara noslēpumu”, ka uzbrukums sāksies 17.martā. Tieši pēc nelikumīgā referenduma ielenktās Ukrainas kara daļas Krimā kļūšot „nelikumīgi bandītiski formējumi” un tāpēc Krievijas militārie spēki sāks uzbrukumu.

Mierīgos iedzīvotājus armijnieki sola neaiztikt.

Krievijas militāristi žurnālistiem arī atklājuši, ka Krimas ieņemšanas operāciju plāno pabeigt mēneša laikā.

Vienlaikus viņi brīdina, ka uz Ukrainas austrumu robežas arī „kaut kas notikšot”, jo arī tur atrodas Krievijas karaspēks.

Savukārt ASV savu aviācijas bāzes kuģi „Džordžs Bušs” atstājušas Vidusjūrā, ziņo UNIAN.

Piektdien ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka gatavojas nosūtīt Ukrainas armijai 300 000 atsevišķi iepakotu gatavu maltīšu. Šādas plastikātā un folijā iepakotas maltītes ASV karavīriem tiek nodrošinātas jau gadu desmitiem. Tās arī bieži vien tikušas piegādātas civiliedzīvotājiem katastrofas zonās gan ASV, gan citviet pasaulē.

Pentagona pārstāve arī norādīja, ka, reaģējot uz Ukrainas izteikto lūgumu, tiek izvērtētas arī plašākas palīdzības iespējas.

Turklāt ASV Ukainas krīzes dēļ vēl uz dažām dienām Vidusjūrā atstāj savu aviācijas bāzes kuģi.

 

Komentāri (84)

austrisv 15.03.2014. 12.58

Paldies Dievam, ka pasaulē vēl ir ASV, no kuras Kremlini baidās, jo vienīgi ASV var sadot šiem kremliniem pēc nopelniem, ja ne ar armiju, tad ekonomiski.

Ļaunuma impērija, kā teica Reigans, atkal ir nojūgusies savā impēriskajā kārē.

Bet vai ukraiņi vairs būs Krievijas draugi, pēc šādām izdarībām, ja to tā var saukt. Kur Putinam vispār prāts, ja karo brālis pret brāli, te vairs nelīdz pat atruna, kā pret čečeniem, ka sesot teroristi.

+27
-1
Atbildēt

6

jmaklakovs 15.03.2014. 13.02

Un ko darīs Latvija? Gaidīs mistisko 2020. gadu, kad beidzot drīkstēs palielināt aizsardzības budžetu līdz 2%. Nez, vai Kremlim palūdza pagaidīt 6 gadus?

+22
-2
Atbildēt

5

Gaisma; Enģelis 15.03.2014. 16.06

Ļoti lūgtu visus izlasīt šo rakstu un piemērīt Ukrainas situāciju Latvijai:

http://gazeta.zn.ua/internal/in-re-_.html

Tāpat lūgtu neizvērst partiju zemtepiķu cīņas vismaz IR komentāros. Problēma ir tāda, ka jautājumi, kādus sev uzdod ukraiņi šodien, rīt mums būs jāuzdod sev. Viens praktisks jautājums aizsardzības ministram: ko jūs un jūsu priekšgājēji, kuces bērni tādi!!!, esat izdarījuši 23 gados, lai es – cilvēks, kas prot šaut un vadīt bruņotu cilvēku grupu zinātu, kas man jādara X stundā??!! Neko!!! Tad varbūt tagad, Vējoni, nolaižaties uz zemes un sāciet vismaz KAUT KO darīt mūsu zemes drošībai.

Vienreiz jau mūsu vadoņi gribēja novērst karu padodoties;) Nu ko, mēs dabūjām ne tikai karu, bet arī negodu..

+17
-1
Atbildēt

10

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu