Mediji: ASV pieņēmušas lēmumu Ukrainai nesniegt militāru palīdzību

Krimas tatāru līderis: NATO ir jāiejaucas, pirms notiek slaktiņš

Amerikas Savienotās Valstis nolēmušas atteikt Ukrainas jaunajai varai militāro palīdzību, ceturtdien vēsta avīze “The Wall Street Journal“. Tikmēr Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs mudināja NATO iejaukties Krimā, pirms tur ir noticis slaktiņš, un aicināja Krimas tatārus boikotēt svētdien gaidāmo referendumu par pievienošanos Krievijai.

Kā ASV izdevumam teicis vārdā nenosaukts valdības administrācijas pārstāvis, Ukrainas varasiestādes nesen lūgušas Vašingtonai sniegt palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Bijusi runa arī par ieroču un bruņojuma piegādi, kā arī nodrošināšanu ar sakaru līdzekļiem, aviācijas degvielu un nakts redzamības ierīcēm. Turklāt Ukraina vēlējusies, lai ASV ar to dalītos izlūkošanas informācijā. „Tomēr Amerikas varasiestādes atbildēja ar atteikumu,” raksta The Wall Street Journal”.

Medijs norāda, ka Pentagons uz Ukrainu piekritis nogādāt tikai individuālas pārtikas pakas, kas notiks jau tuvākajās dienās.

„Mēs patlaban neizskatām iespēju [Ukrainai] sniegt militāru palīdzību. Mēs esam likuši skaidri saprast, ka viņi [ukraiņi] var rēķināties ar ekonomisko palīdzību,” ASV administrācijas pārstāvi citē avīze.

Tomēr viņš arī nav izslēdzis, ka nākotnē militāra palīdzība varētu arī tikt sniegta. „Mēs viņiem neteicām: „Kategorisks nē.” Mēs teicām: „Patlaban – nē”,” avotu ASV valdībā citē avīze.

Tai pašā laikā Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, kuram bija saruna ar Krievijas prezidentu, teica: “Ja citi soļi nedarbosies, NATO ir jāiejaucas tāpat kā Kosovā.”

Piektdien Briselē viņam paredzēta tikšanās ar alianses amatpersonām. Džemiļevs ir Ukrainas parlamenta deputāts un bijušais Krimas tatāru tautas padomes – Medžlisa – priekšsēdētājs.

NATO intervence “parasti notiek tikai tad, kad notiek slaktiņš, mēs gribam, lai tā notiek pirms slaktiņa,” sacīja Džemiļevs, kuram šonedēļ bija telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

“Es viņam sacīju, ka mēs nesāksim karu pret Krieviju, bet ka mēs cīnīsimies par mūsu valsts teritoriālo integritāti. Mums vēl ir jāizlemj, kādas metodes mēs izmantosim,” norādīja Krimas tatāru līderis.

Krimas tatāri piektdien vairākās vietās Krimā ieplānojuši demonstrācijas zem saukļiem “”Nē” – nelegālajam referendumam!”. “Mēs aicinām Krimas tatārus šo referendumu boikotēt,” sacīja Džemiļevs.

“Šim referendumam nav jēgas. Es sacīju Putinam, ka tas ir pret mūsu likumiem. Neviens to neatzīs, it īpaši, zinot, ka tas notiek okupētā teritorijā,” norādīja līderis.

Runājot par Krievijas karaspēka klātbūtni Krimā, Džemiļevs sacīja: “Viņi ir okupējuši mūsu zemi un plāno to anektēt visas pasaules acu priekšā. Tas nebija atļauts XX gadsimtā, bet tagad, šķiet, ka tas ir.”

“Viņi saka, ka krieviem tur ir draudi? Kādi draudi? Viņi visi tur ir krievi! Vai viņi grasās atkal deportēt tatārus?” “Es sacīju Putinam, ka tas nav taisnīgi un paudu savu dziļo satraukumu, ka var izraisīties sadursmes,” Džemiļevs sacīja par savu trešdien notikušo sarunu ar Krievijas prezidentu.

“Viņš sacīja, ka viņš garantēs, ka tas nenotiek, un aicināja Krimas tatārus nerīkot vardarbīgus uzbrukumus.” “Putins sacīja, ka viņš ir devis pavēli neaiztikt Krimas tatārus,” piebilda Džemiļevs.

Izdarot kopsavilkumu par sarunu ar Putinu, tatāru līderis sacīja: “Viņš man izklāstīja savu viedokli, es viņam savējo.” “Viņš sacīja: “Pagaidīsim līdz referendumam!” Es sacīju: “Mēs zinām, kas notiks, un nav nekādas jēgas.” Viņš sacīja: “Parunāsim pēc 16.marta.””

Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.