Eiropas Parlaments pastiprina noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu

Datu publiskošana apgrūtinās dzīvi noziedzniekiem, kas mēģina paslēpt savu naudu

Saskaņā ar otrdien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtajiem ierosinājumiem uzņēmumu un fondu galīgie īpašnieki būs jānorāda ES dalībvalstu publiskajos uzņēmumu reģistros, tādējādi atjauninot direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai apgrūtinātu noziedzīgu darījumu slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Deputāti prasa bankām, auditoriem, nekustamā īpašuma aģentiem un kazino būt piesardzīgākiem par klientu veiktiem aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.

“Datu publiskošana apgrūtinās dzīvi noziedzniekiem, kas mēģina paslēpt savu naudu. Mūsu ekonomikas nemaksāto nodokļu dēļ pašlaik zaudē ievērojamus līdzekļus”, norādīja Pilsoņu Brīvību komitejas atbildīgā deputāte Judīte Sargentini.

“Šī diena nes labas ziņas iedzīvotājiem, kas vēlas ievērot likumu, bet diezgan sliktas ziņas noziedzniekiem,” piebilda ziņotājs no Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).

Saskaņā ar deputātu grozījumiem direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, centrālajiem publiskajiem reģistriem būs jādara zināma informācija par galīgajiem labuma guvējiem. Tas attieksies uz visu veidu juridiskajām struktūrām, tostarp uzņēmumiem, fondiem, pārvaldītājsabiedrībām un trastiem.

Uzņēmumu reģistriem dalībvalstīs būs jābūt savstarpēji savienotiem un publiski pieejamiem, “iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai”, prasa deputāti.

Tomēr deputāti arī iekļāva noteikumus ar mērķi aizsargāt tiesības uz datu privātumu, kas nosaka pienākumu publiskajā reģistrā iekļaut tikai minimālos vajadzīgos datus.

Jauno noteikumu projekts prasa dažādām juridiskām struktūrām, arī bankām, finanšu iestādēm, revidentiem, grāmatvedības uzņēmumiem, nodokļu konsultantiem un nekustamo īpašumu aģentiem, būt piesardzīgākām attiecībā uz aizdomīgiem darījumiem, ko veic to klienti. Noteikumi attieksies arī uz kazino, bet dalībvalstīm paredzēta iespēja tos piemērot arī citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

Deputātu ierosinātie noteikumi paredz uz risku izvērtēšanu balstītu pieeju, kas ļautu dalībvalstīm labāk noteikt, izprast un mazināt naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas riskus. Parlaments pieņēma savus grozījumus arī līdzekļu pārvietošanas regulā, lai uzlabotu maksātāju un maksājumu saņēmēju un viņu aktīvu izsekojamību.

Noteikumi par “politiski ietekmējamām personām”, proti, cilvēkiem ar paaugstinātu korupcijas risku saistībā ar to ieņemamajiem politiskajiem amatiem, tiks attiecināti arī uz “politiski ietekmējamām iekšzemes personām”. Tās ir personas, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, valsts vadītāji, valdības locekļi, augstākās tiesas tiesneši un parlamentu deputāti.

Šādām personām, ja tās būs iesaistītas augsta riska darījumos, deputāti rosina piemērot papildu pasākumus, piemēram, lai noteiktu iesaistīto līdzekļu izcelsmi.

Deputāti otrdienas balsojumā pieņēma EP pirmā lasījuma nostāju, lai nostiprinātu līdz šim tiesību akta izstrādē ieguldīto darbu.

Nākamajam parlamenta sastāvam, ko ievēlēs maijā, par galīgo redakciju būs vēl jāvienojas ar dalībvalstīm, tomēr jaunie deputāti varēs pieņemt lēmumu arī sākt tiesību akta izstrādi no sākuma.

Likumprojektu direktīvai pret naudas atmazgāšanu pieņēma ar 643 balsīm par, 30 pret un 12 atturoties, savukārt regulas projektu par līdzekļu pārvietošanu apstiprināja ar 627 balsīm par, 33 pret un 18 atturoties.