Obama ar Eiropas, arī Baltijas līderiem, pārrunā situāciju Ukrainā • IR.lv

Obama ar Eiropas, arī Baltijas līderiem, pārrunā situāciju Ukrainā

31
Baraks Obama. Foto: AFP/LETA

Bērziņš aicinājis ASV prezidentu apmeklēt Baltijas valstis

ASV prezidents Baraks Obama sestdien ar Eiropas, tai skaitā arī Baltijas valstu līderiem, telefoniski apspriedis satraucošo situāciju Ukrainā, vēsta LETA/AFP.

Kā informē Baltais nams, Obamam bijušas telefonsarunas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu, kā arī Itālijas premjerministru Mateo Renci.

“Līderi atkārtoti pauda dziļu satraukumu par nenoliedzamo Krievijas pastrādāto starptautisko tiesību pārkāpumu un atkārtoti izteica atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei,” teikts Baltā nama paziņojumā.

Obamam bija arī telefonkonference ar Baltijas valstu līderiem. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests informē, ka sarunā ASV apliecinājusi nemainīgu un stingru atbalstu Baltijas valstu drošībai.

Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas iniciatīvas sestdien notika pusstundu ilga telefonsaruna ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Saruna skāra virkni būtisku jautājumu par Krievijas rīcību, iejaucoties suverēnas valsts Ukrainas iekšējās lietās.

ASV prezidents, uzrunājot Baltijas valstu kolēģus, atsaucās uz nozīmīgo tikšanos Vašingtonā pērn augustā un, uzsverot NATO līguma 5.paragrāfa būtību, atkārtoti apliecināja ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un pasvītroja, ka Baltijas valstis ir nozīmīgi ASV partneri.

Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Krievijas rīcība Ukrainā, pārkāpjot tās suverenitāti un apdraudot teritoriālo nedalāmību, ir nepieņemama, informē preses dienests.

Baraks Obama informēja Baltijas valstu prezidentus, ka ASV konsultējas ar partneriem Eiropas Savienībā (ES), kas bija arī šīs sarunas viens no mērķiem, un citur pasaulē, lai dotu skaidru signālu Krievijai par tās rīcības neatbilstību starptautiskajai tiesību sistēmai. ASV prezidents uzsvēra, ka situācijai nepieciešama deeskalācija un tiek meklēts diplomātisks risinājums.

Bērziņš pateicās par ASV atbalstu, kas jau izskanēja pirms dažām dienām notikušajā telefona sarunā ar viceprezidentu Džo Baidenu. Par šādu rīcību realitātē liecina arī ASV ātrā reakcija, nosūtot papildus lidmašīnas patrulēšanai Baltijas gaisa telpā.

Sarunas dalībnieki pauda vienotu viedokli par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Šajos apstākļos nepieciešama vienota nostāja ES, kas jau tika demonstrēta ar Eiropadomes 6.marta paziņojumu, kurā tika noteikta tūlītēja ES reakcija un iezīmēta tālākā darbība gadījumā, ja nenotiek situācijas deeskalācija. Tāpat sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda Krievijas rīcība ietekmē drošības situāciju reģionā, ko nedrīkst atstāt bez ievērības.

Valsts prezidents Andris Bērziņš aicināja ASV prezidentu apmeklēt Baltijas valstis.

 

Komentāri (31)

tuba76 09.03.2014. 15.21

„Krievu režīma rīcības skaidrojums pagājušās nedēļas laikā meklēts citu starpā starp psiholoģiskajiem faktoriem. Vācijas Angela Merkele pēc mēdiju ziņām sākusi apšaubīt Putina psihisko veselību. Tā ir vilinoša hipotēze, ņemot vērā krievu prezidenta iepriekš neparedzēto, bet it kā ļoti labi sagatavoto darbību Krimas pussalā.

Vairāk ticams skaidrojums notikumu attīstībai ir Putina nespēja adekvāti paredzēt tālejošās sekas savas varas politikai. Putins, līdzīgi kā karalis Eriks XIV, šķiet mazāk traks cik vairāk sliktu padomdevēju iespaidots. Pēdējos gados gandrīz visi liberālie elementi izspiest ārā no krievu valdības, kamēr drosības dienestu un militāristu ietekme ir tikai pieaugusi. Šī varas koncentrācija – kombinēta ar mēdiju un opozīcijas ierobežošanu – kas notikusi Putina laikā, ir pastiprinājusi riskus kļūdainiem politiskiem lēmumiem. Šī varas līdzsvara novirze atspoguļojas krievu ārlietu politikā.

Apsvērumi lēmumam uzbrukt Ukrainai militāri iespējams izskatītos savādāk, ja ekonomiskiem apsvērumiem būtu piešķirts lielāks svars. Tas arī izskaidro , kapēc vairums analītiķu agrāk uzbrukuma risku vērtēja kā zemu. Ir grūti noticēt, ka valsts, kura ekonomiski ir tik integrēta savā apkārtējā pasaulē, izrādītos gatava riskēt paspēlēt šīs attiecības.

Šī iemesla dēļ tādi draudi kā sankcijas pret krievu lēmumu pieņēmējiem var arī nedot efektu uz situāciju Ukrainā. Krievu politiķi jau atklāti runā par atriebību kā ārzemju uzņēmumu konfiskācija, viens no Putina padomdevējiem ir draudējis ar iesaldētiem maksājumiem ārzemju kreditoriem. Neviens scenārijs nevar tikt izslēgts. Pirms vairāk kā gada krievu parlaments aizliedza adopcijas uz ASV pēc tam, kad Vašingtona ieviesa sankcijas pret krievu ierēdņiem, kas tiek turēti aizdomās par noziegumiem. Ja krievu vadībai ir gatava turēt bāreņus institūcijās, lai „sodītu” ASV, tad var arī šobrīd gaidīt asas atbildes.

Krievija iespaidosies ekonomiski arī bez sankcijām. Valsts vadītāji šodien nevar tikt uztverti kā uzticami sadarbības partneri un to ivestīciju vide ir stipri sabojāta. ES kļūs mazāk atkarīga no krievu naftas un gāzes – Krievijas svarīgākajiem ienākumu avotiem.

ES valdības stiprinās antikorupcijas darbu un arvien stingrāk kontrolēs finansu straumi no izbijušajām padomju valstīm, Krievijas tajā skaitā. Tā vietā, lai parādītu spēku, Putins ir vājinājis ekonomiskos pamatus savas varas pozīcijām.”

http://www.svd.se/nyheter/inkorg/svep-senaste-nytt-om-ukraina-och-ryssland_3341810.svd?sidan=7

+8
-5
Atbildēt

3

    Inese > tuba76 09.03.2014. 15.23

    Un kā zviedru mediji atspoguļo Ukrainas jauno vadoņu neliģitimitāti?

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > tuba76 09.03.2014. 22.15

    Savukārt lūk, kādus pareizus un viedus vārdus vāciski saka Šrēdera k-gs: http://www.spiegel.de/politik/deutschland/krim-krise-ex-kanzler-gerhard-schroeder-kritisiert-eu-a-957728.html

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tuba76 > tuba76 09.03.2014. 22.11

    „Pagaidām viņš „apmierinās” ar Krimas pussalas pievākšanu un virzīšanos uz tautas nobalsošanu, kas domāta kā Krievijas rīcibas apstiprināšana pretēji tautu tiesībām.

    ES varēja noteiktas lietas veikt savādāk. Bet neviens cits kā tikai Maskava nes atbildību par faktu, ka krievu militārie atrodas Ukrainas daļā, ko Putins melīgi noliedz. Tā ir Krievija, ne kādi Briseles politiķi vai ierēdņi, kas atklāti deklarējuši, ka ir gatavi militāri iejaukties kaimiņzemē ar 46 miljoniem iedzīvotāju.

    Kāds leģitīms iemesls vardarbīgi pārkāpt Ukrainas teritoriālo integritāti nepastāv. Ka etnisko krievu tiesības būtu apdraudētas – ko noraida EDSO – nav pietiekams kā iemesls Krievijas uzvedībai. Astrid Thors, EDSO augstā komisāre minoritāšu jautājumos, drīzāk ir brīdinājusi par tatāru situāciju pēc Krievijas intervences Krimā.”

    http://www.dn.se/ledare/signerat/peter-wolodarski-farligt-schackspel-med-vladimir-putin/

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu