Par ārkārtas soļiem Latvijas nacionālās drošības stiprināšanā

Kāpēc nepieciešama NATO spēku pastāvīga klātbūtne Latvijas teritorijā

Būtiskākais saistībā ar Saeimas 6.marta lēmumu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”: tas nedrīkstētu būt tikai deklaratīvs, ja Saeima vēlas apliecināt, ka patiesi izprot Ukrainā notiekošo, un vēlas, lai nekas līdzīgs nekad nenotiktu Latvijā. Tāpēc pēc šā lēmuma pieņemšanas gan Saeimai, gan valdībai ir nepieciešams Latvijā veikt ārkārtas soļus, lai novērstu potenciālu apdraudējumu Latvijas nacionālai drošībai.

Kā zināms, atbilstoši starptautiskām tiesībām un praksei nacionālās drošības apdraudējuma situācijā valsts var veikt ārkārtas pasākumus un tie ir leģitīmi.

3.martā Nacionālās apvienības frakcija un valde ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu aicināt valdību un Saeimu veikt konkrētus pasākumus, un izskatīt šos jautājumus koalīcijas sadarbības padomē. 

Priekšlikumi ir šādi:

1. ierobežot prokremlisko kara propagandu Latvijas mediju telpā;

2. apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem;

3. uzlabot zemessardzes aizsardzības spējas un kāpināt zemessardzes lomu iekšējās drošības stiprināšanā;

4. Latvijas valdību spert visus iespējamos soļus, lai nodrošinātu NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā;

5. nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējumu plūsmai nevalstiskajām organizācijām, nepieciešamības gadījumos ieviešot arī ierobežojumus.

Detalizētāk par katru no minētajiem priekšlikumiem.

1. Lai ierobežotu prokremlisko kara propagandu Latvijas mediju telpā, praktiskie soļi šā jautājuma risināšanā meklējami jau arī ārpus mediju jomas, tas ir – izmantojot nacionālos drošības instrumentus. Nepieciešams veikt regulāru monitoringu, kas savlaicīgi konstatētu militārās agresijas propagandu, kura vēršas pret demokrātiju.

NA aicina Nacionālās drošības padomi un Nacionālās drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā. Nepieciešams, lai Saeimai un plašai sabiedrībai gan Aizsardzības ministrija, gan Nacionālās drošības padome un komisija skaidrotu kara propagandas mērķus un būtību. Monitorings, acīmredzot, būtu jāveic centram, kas izvērtētu arī interneta vidi un visa veida plašsaziņas līdzekļus u. tml.

2. Ja Saeima nosoda agresiju Ukrainā, tai arī būtu jāaicina pārtraukt prokremlisko agresiju pret Ukrainu mediju telpā. Agresija mediju telpā ir konsekventi jāanalizē. Latvijā jābūt operatīvai, nevis provinciālai reakcijai pret medijos notiekošo kara propagandu. Skaidrs, ka ir nepieciešama mediju politika Latvijā.

3. Apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem. Par to daudz diskutēts Saeimā, un jebkura atkāpšanās šajā jautājumā no NA rosinātā ir Latvijas sava veida tuvināšana Ukrainas pašreizējo notikumu scenārijam.

4. Pēc notiekošā Ukrainā nevar būt vairs diskusiju par to, vai jāpalielina valsts aizsardzības budžets. Protams, ka tas jādara nekavējoties un – pietiekamā apmērā. Patlaban tas varētu būt vismaz 1% no IKP ar tendenci palielināties.

Nepieciešams uzlabot zemessardzes aizsardzības spējas un kāpināt zemessardzes lomu iekšējās drošības stiprināšanā. Ir precīzi jāformulē zemessardzes funkcijas. 

Valstij jārada iespēja, ka tās iedzīvotāji brīvprātīgi kā rezervisti var atjaunot savas civilās aizsardzības un militārās prasmes, piemēram, katru gadu nedēļas divas pēc pašu vēlēšanās apgūstot tās par valsts līdzekļiem un ar darba devēja atbalstu.

Nacionālās drošības padomei jābūt plānam, kā valsti pasargāt no diversijām, kādas tie īstenotas Ukrainā, notikušas Gruzijā u.c.

5. Latvijas valdībai nekavējoties jāsper visi iespējamie soļi, lai nodrošinātu NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā.

Kā zināms, pēc Baltijas valstu lūguma ASV nodrošinās papildus sešu iznīcinātāju klātbūtni patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā. Tas bija viens no jautājumiem, uz ko pastāvēja NA koalīcijas sadarbības padomes sarunās 3.martā, runājot par NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Nav saprotams, kāpēc koalīcijas partneri šo NA priekšlikumu noraidīja, ja aizsardzības ministrs vēlāk ar saviem darbiem to ir atbalstījis?

6. Nepieciešams nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējumu plūsmai nevalstiskajām organizācijām (NVO), nepieciešamības gadījumos ieviešot arī ierobežojumus. NVO, kas tiek finansētas no valdības līdzekļiem, faktiski nevar būt NVO. Tām ir starptautisks apzīmējums – GONGO (angļu val. – valdības organizēta nevalstiskā organizācija). Latvijas situācijā tās ir citas valsts valdības organizētās nevalstiskās organizācijas, prokremliskas biedrības, kuras Latvijā var manīt ik uz soļa, kad ir runa par Latvijas valsts valodas, pilsonības, valstiskās kontinuitātes u. tml. jautājumiem.

Ir jāveic Latvijas valsts uzmanībā esošo NVO finansējuma regulārs apskats, padarot to publiski pieejamu ikvienam interesentam un veicot nepieciešamos soļus, lai ierobežotu Kremļa ietekmi Latvijā un lai zem cēlā NVO vārda netiktu sagrauta Latvijas suverenitāte un iedragāti demokrātijas pamati.

Ceru, ka Ukraina visiem ir atvērusi acis. Saeimai un valdībai ir pēdējais laiks rīkoties, lai Ukrainas pašreizējā realitāte nekļūtu par Latvijas realitāti.

Autore ir 11.Saeimas deputāte, Nacionālā apvienība