Kāpēc mums jānosoda situācija Krimā?

Runa teikta Saeimā ceturtdien, apspriežot Krievijas militāro agresiju Ukrainā

Patlaban ikviens Latvijas iedzīvotājs un arī vairums Eiropas valstu iedzīvotāju seko līdzi notikumiem Ukrainā. Katram ir savas domas un vērtējums par Ukrainā un Krimā notiekošo.

Kāda ir situācija Ukrainā un Krimā?

Ukrainas neatņemamo sastāvdaļu Krimu joprojām kontrolē Krievijas Federācijas bruņotās vienības bez atšķirības zīmēm, kuras tomēr izmanto Krievijas armijas specvienību ekipējumu, bruņojumu un militāro transportu ar Krievijas armijas numura zīmēm. Tikpat kā nevienam militārajam ekspertam vairs nav šaubu, ka iebrukumu Krimā veic Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienības. Ukrainas armijas vienības ielenktas to bāzēs, tomēr atsakās padoties un neatbild uz provokācijām. Tāpat kapitulēt atteikušies arī Ukrainas Melnās jūras kara flotes kuģi, kurus ostās bloķējuši Krievijas karakuģi.

Ar šo bruņoto iebrukumu Krievija pārkāpj virkni starptautisko tiesību normu. Jau pats fakts, ka tās karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā bez skaidras identifikācijas ir starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tāpat saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu, militāra spēka lietošana pieļaujama tikai aizsardzībai pret militāru uzbrukumu, vai arī, pamatojoties uz ANO Drošības padomes dotu mandātu. Par nevienu no tiem mēs nevaram runāt Krimas gadījumā. Krievija klaji pārkāpj arī pašas uzņemtās saistības, tai skaitā 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu.

Ukrainas parlaments – Verhovna Rada – ir leģitīma un lemtspējīga, turklāt vairums nopietnāko lēmumu tajā tiek pieņemti nevis ar vienkārši, bet gan konstitucionālo vairākumu. Līdz ar to parlamenta atstādinātā un Ukrainu pametušā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča it kā notikusī vēršanās pie Krievijas ar lūgumu pēc militāras palīdzības arī nav leģitīms pamats Krievijas karaspēka ievešanai Krimā un ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Tāpat ar faktiem nav apstiprinājušies Krievijas paziņojumi par Krimas etnisko krievu vajāšanu, un līdz ar to arī šis Krievijas arguments neiztur kritiku.

Sekas pašai Krievijai

Aizvien vairāk šķiet, ka Krievija ir pārrēķinājusies, cerot, ka 19. un 20.gadsimtu metodes strādās vienlīdz labi arī šodien.

Pasaule tagad ir daudz citādāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pateicoties informācijas tehnoloģijām un globālai tirdzniecībai, 21.gadsimta pasaule ir kļuvusi mazāka un daudz vairāk savstarpēji saistīta. Vienlaikus jāuzsver, ka politiskiem lēmumiem, viedokļiem un reakcijām ir liela nozīme.

Tikai divi nelieli piemēri. Jau pirmajā dienā pēc Krievijas Federācijas padomes lēmuma atļaut militārās darbības Ukrainas teritorijā, Krievijas fondu tirgi zaudēja vidēji 10% savas vērtības, arī Krievijas ekonomikas giganta „Gazprom” akcijas. Krievijas Centrālā banka bija spiesta iztērēt 11 miljardus ASV dolāru, kad cilvēki visā pasaulē steidza pārdot Krievijas rubļus, vairs neuzticoties to valūtas vērtības stabilitātei.

Un līdzīgus zaudējumus dienas laikā cieta arī vairums Krievijas bagātāko cilvēku. Atcerēsimies, ka tas notika tikai fondu tirgiem reaģējot uz kara draudiem, un nebija runas par Rietumu ekonomisko sankciju piemērošanu.

Protams, ekonomisko sankciju gadījumā Krievija varētu censties pārstrukturēt savu ekonomiku uz iekšējo pieprasījumu, tomēr nav vairs ne 19., ne 20.gadsimts un Krievija vairs nevar būt pilnībā pašpietiekama. Krievijai Rietumi kā tirdzniecības partneris ir nepieciešami ne mazāk, ja ne pat vairāk kā Rietumiem Krievija.

Otrs piemērs skar informācijas tehnoloģiju ietekmi. Lai cik izmisīgi Krievijas augstākās amatpersonas censtos noliegt, ka Krimas pussalas de facto kontroli veic tās bruņotie spēki, nav jāvelta pat daudz pūļu, lai interneta plašsaziņas līdzekļos atrastu fotogrāfijas, kas skaidri liecina par pretējo. Arguments par „Krimas pašaizsardzības vienībām” neiztur jebkādu kritiku un kļūst par absurdu, kad ikviens medijos var aplūkot Krimā uzņemtas fotogrāfijas ar karavīriem, kuri sēž Krievijā ražotajās 100 tūkstošu ASV dolāru vērtās bruņumašīnās „Tигр” ar Krievijas armijas numura zīmēm.

Lai nepieļautu negatīvo vēstures notikumu atkārtošanos un mācītos no tās sāpīgajām kļūdām, nepieciešams stingrs un noteikts Krievijas militārās agresijas nosodījums, prasot Krievijai ievērot starptautiskās tiesību normas un pašas uzņemtās saistības un veikt tūlītēju Krievijas armijas vienību izvešanu uz to bāzēm, saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Ukrainu. Tāpat nepieciešama sarunu sākšana starp Krieviju un Ukrainas valdību par mierīgu krīzes noregulējumu, pie kā patlaban sarunās strādā Rietumvalstu un Krievijas amatpersonas un diplomāti.

Daudz vairāk par situācijas sākuma analīzi mums jālūkojas, kā panākt mierīgu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu krīzes atrisinājumu.

Kāda ir Latvijas rīcība?

Tieši tāpēc, lai stiprinātu starptautiskās tiesībās balstītu situācijas risināšanu un iepriekš slēgto starpvalstu līgumu ievērošanu, arī Latvijas Saeimai ir jāpauž savs viedoklis un nostāja, stingri nosodot Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsverot nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovnas Radas leģitīmajai varai.

Jau iepriekš Latvijas Saeima deputātu vairākums savā paziņojumā aicināja Ukrainā konfliktā iesaistītās puses izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt krīzi.

Bet svarīgi, ka starptautiski paustajai Latvijas pozīcijai ir arī reālās rīcības segums – Latvijas un Lietuvas valstu pilnvarotie vēstnieki jau vairākas dienas uzturas Krimas pussalā, kur ar Eiropas Savienības dotu mandātu novēro situāciju un seko, lai sarežģītajā situācijā nesāktos provokācijas un asinsizliešana. Tāpat divas Latvijas militārpersonas piedalīsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijā, kuras mērķis ir atturēt Krimas pussalā esošos cilvēkus no iespējamas situācijas eskalācijas.

Tas ir veids, kā maza valsts var stiprināt demokrātiskas vērtības un mierīgu situācijas atrisinājumu.

Autore ir 11.Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Reformu partija