Amerikāņu autors Viljams Bērtons Makormiks tik ļoti aizrāvās ar Latvijas vēsturi, ka veltīja septiņus gadus, to pētot un rakstot par to romānu
Aiz tikko latviešu valodā iznākušā romāna Ļeņina harēms neparastā nosaukuma slēpjas veseli divi neparasti stāsti. Viens ir atrodams pašā romānā – raitā piedzīvojumu virtenē, kam izsekojot lasītājs caur vācbaltieša Viktora Rūka acīm redz daudzus 20.gadsimta pirmās puses Latvijas vēstures dramatiskākos brīžus. Otrs stāsts latviešu lasītājam varētu likties tikpat saistošs – kā Amerikā dzīvojošs autors Viljams Bērtons Makormiks aizrāvās ar mūsu vēstures līkločiem, ka par tiem uzrakstīja savu pirmo romānu.
Kāpēc izlēmāt rakstīt romānu par Latviju?
Es strādāju Vašingtonā jomā, kurai nebija nekāda sakara ar literatūru, un mans hobijs bija noveļu rakstīšana. Ienāca prātā, ka jāmēģina uzrakstīt romānu un notikumiem jārisinās Eiropā. Vienkārši tā izlēmu. Tad sāku pētīt, kur varētu notikt stāsts, ko biju iecerējis kā vienkāršu trilleri. Netālu no Vašingtonas Amerikas Latviešu apvienības telpās atrodas Latviešu muzejs. Es uz turieni aizbraucu un nopirku dažas grāmatas par Latvijas vēsturi.
Kāpēc tieši uz turieni?
Es meklēju vietu, par kuru neko daudz nezinu, jo esmu novērojis, ka jaunumu atklāšana rada iedvesmu rakstīšanai. Savu uzmanību biju novirzījis no visas Eiropas uz Austrumeiropu un sāku apsvērt dažādas interesantas valstis. Latviešu muzejs atradās pietiekami tuvu, lai es turp varētu aizbraukt un uzzināt ko vairāk. Kad izlasīju nopirktās grāmatas, sapratu, ka maz zinu par Latvijas vēsturi. Ja es ar savu bakalaura grādu vēsturē par te notikušo neko nezināju, tad ir skaidrs, ka plašākai amerikāņu publikai par to nav ne mazākās nojausmas. Es daudz lasīju par deportācijām, par lielajiem zaudējumiem Pirmā pasaules kara laikā, par revolūcijām. Tas manī iedvesma šausmas. Lasīju arī par strēlniekiem. Boļševiki nevarēja paļauties uz savu krievu tautu, bet strēlnieki 1918.gadā nolēma aizsargāt Ļeņina varu. Viņi izvēlējās [atbalstīt boļševikus], jo tika solīta pašnoteikšanās Latvijai. Viņi centās palīdzēt savai zemei, un par savām pūlēm vēlāk tika noslepkavoti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.