Berlīne: Putins piekrīt dialogam ar Ukrainas “kontaktgrupu” (papild.)

NATO aicina izvietot Ukrainā starptautiskos miera uzturētājus

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekritis Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvājumu izveidot kontaktgrupu Ukrainas krīzes risināšanai, ziņo LETA/AFP.

“Prezidents Putins pieņēmis Vācijas kancleres piedāvājumu nekavējoties izveidot izmeklēšanas komisiju, kā arī kontaktgrupu, iespējams EDSO vadībā, lai atklātu politisku dialogu,” teikts Vācijas valdības izdotajā paziņojumā.

Sarunā ar Putinu Merkele norādīja, ka Krievijas militārā iejaukšanās Ukrainā pārkāpj 1994.gada Budapeštas memorandu, kurā Krievija pati apņemas ievērot Ukrainas neatkarību un suverenitāti tās pašreizējās robežās, kā arī 1997.gada līgumu par Krievijas Melnās jūras floti Krimā.

Vācijas valdības paziņojumā teikts, ka Merkele arī aicinājusi Putinu ievērot Krievijas teritoriālo integritāti.

G7 valstis asi nosoda Krievijas rīcību Krimā

G7 valstu grupa svētdienas vakarā izplatītajā paziņojumā asi nosoda Krievijas rīcību Krimā, ziņo LETA/DPA.

“Mēs – Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas, ASV līderi, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas prezidents – šodien kopīgi nosodām Krievijas Federācijas pastrādāto Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu,” teikts paziņojumā. “Mēs arī aicinām visas iesaistītās puses vislielākajā mērā izrādīt savaldību un atbildību, lai mazinātu spriedzi.”

Tā kā Krievijas rīcība “ir pretrunā ar G7 un G8 darbības principiem un vērtībām,” G7 pārtrauc dalību, gatavojoties jūnijā paredzētajām G8 sanāksmēm, “iekams netiks atjaunoti tādi apstākļi, kuros G8 varēs nodrošināt jēgpilnas diskusijas,” brīdināts paziņojumā.

NATO aicina izvietot starptautiskos novērotājus

NATO nosoda Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicina izvietot Ukrainā starptautiskos miera uzturētājus, ziņo LETA/AFP.

NATO paziņojumā teikts, ka Ziemeļatlantijas alianse nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijas Valsts dome ļāvusi izmantot Krievijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā. 

Tāpat NATO aicina Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības un atturēties no jebkādas militāras iejaukšanās Ukrainā.

NATO aicina abas puses nekavējoties meklēt mierīgu situācijas risinājumu, izmantojot divpusēju dialogu ar starptautisko vidutāju un, ja tas nepieciešams, ar ANO vai EDSO starptautisko novērotāju nosūtīšanu uz Ukrainu.

NATO svētdien Briselē sasauca sūtņu līmeņa ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā.

Jau ziņots, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Krievijas politiku Ukrainā nosaucis par bezprecedenta agresijas aktu un piedraudējis Maskavai ar stingu starptautiskās sabiedrības reakciju, tajā skaitā ar pilnīgu ekonomisko izolāciju, ziņo „Reuters”.

„XXI gadsimtā vairs nevar uzvesties kā XIX gadsimtā un ielauzties citā valstī ar pilnīgi izdomātu ieganstu,” paziņoja Kerijs ASV telekanālā CBS. Viņš norādīja, ka Krievija pagaidām vēl var izvairīties no sliktākā notikumu attīstības scenārija un noregulēt krīzi.

Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicies komentēt Kerija izteikumus.

Rasmusens: Krievija apdraud Eiropas mieru un drošību

Atbildē uz Krievijas armijas iebrukuma draudiem, Ukraina svētdien izsludināja vispārēju armijas rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā. Savukārt Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks teica, ka parlaments vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar aicinājumu nepieteikt karu Ukrainai, ziņo UNIAN.

NATO ģenerālsekretārs Andress Fogs Rasmusens aicinājis Krieviju pārtraukt armijas darbības Ukrainā un samazināt spriedzi, ziņo „Radio Svoboda” no Ziemeļatlantijas alianses ārkārtas padomes, kas sasaukta svētdien.

„Mēs ārkārtas sanāksmē sapulcējāmies dēļ kara darbības Ukrainā un tāpēc, ka neatkarīga suverēna valsts saņēmusi draudus no prezidenta Putina. Tas, ko tagad dara Krievija, ir ANO hartas principu pārkāpums. Krievijai ir jāpārtrauc kara darbība un draudi,” paziņoja Rasmusens.

Rasmusens arī uzsvēra, ka NATO atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību un Ukrainas suverenitāti, kā arī tautas tiesības pašai izlemt savu nākotni bez ārējas iejaukšanās.

Vienlaikus NATO uzskata, ka Ukrainai ir jānodrošina demokrātiskās brīvības visiem saviem pilsoņiem un minoritātēm, teica Rasmusens. „Ukraina ir mūs kaimiņš un augstu vērtējams NATO partneris,” teica Rasmusens.

“NATO sabiedrotie cieši koordinē [reakciju] uz dramatisko situāciju Ukrainā. [Svētdien] notiks NATO padomes sanāksme, kam sekos NATO-Ukrainas komisijas tikšanās,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses sekretārs Andrejs Parubijs paziņoja, ka viņš devis rīkojumu Aizsardzības ministrijai izsludināt vispārēju mobilizāciju, lai “nodrošinātu Ukrainas drošību un teritoriālo integritāti”, ziņo LETA.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu par drošības pasākumiem valstī parakstījis prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs. Padome arī devusi rīkojumu Ministru kabinetam iedalīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus Ukrainas drošības un suverenitātes garantēšanai.

Ārlietu ministrijai uzdots nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie ASV un Lielbritānijas, kas kopā ar Krieviju un Ukrainu 1994.gadā parakstīja Budapeštas drošības memorandu, kas garantē Ukrainas teritoriālo neaizskaramību.

Padome arī devusi rīkojumu pastiprināt enerģētikas objektu un kritiski svarīgas infrastruktūras apsardzi.

Ukraina arī izveidos īpašu komisiju, kuras uzdevums būs nodarboties ar Krimas un Sevastopoles situācijas risināšanu.

Tikmēr Dņepropetrovskā sasaukta Tautas spulce jeb veče, kurā pulcējušies 10 tūkstoši cilvēku. Viņi pie apgabala administrācijas ēkas skandē saukļus: „Nost ar Putinu!” un „Ukraina – vienota, nedalāma!”.

(papildināts ziņas sākums)