Ak, šie tirdziņi, ak, šī valsts, ak, ļaunais “Latvenergo”!

Cik tad var kāpt uz tiem pašiem brīvā tirgus grābekļiem

Noskatoties 5.februāra “Sastrēgumstundu” un sprēgāšanu interneta portālos pēc tam, nekādi nevarēju noturēties nepiemetis pagalīti šajā ugunskurā. Apskatītās problēmas skar mūs visus, tai skaitā arī mani, kas ir vienkārši pensionārs, nepieder nekādām partijām un pat nav nekad strādājis “Latvenergo”.

Taču “Sastrēgumstunda” bija galīgi nekāda – tā vietā, lai risinātu tiešām sāpīgas problēmas un kaut ko izskaidrotu, apzināti vai neapzināti nomaldījās dažādās blakuslietās. Veikls spalvas meistars par visu šo varētu sacerēt tīri labu traģikomēdiju vai farsu. Es aprobežojos tikai ar nedaudz nenopietniem virsrakstiem, aiz tiem pavisam nopietni paužot savu redzējumu. Piedodiet, ja šad tad izspraucas pa kādam sarkasmam. Sāksim ar uzaicinātajiem sarunas dalībniekiem.

Ak, šī publika!

Plānoti vai neplānoti no diskusijā pieaicinātajiem apskatāmajos jautājumos orientējās tikai daži. Pārējie vadījās tikai no savas partijiskās pārliecības vai emocijām. Īsti tematu, šķiet, pārzināja tikai trīs klātesošie: konkurenti Uldis Bariss (“Latvenergo”) un Jānis Bethers (“Enefit” – Eesti Energia), kā arī šādos pasākumos parasti klātesošs enerģētikas eksperts, kas sevi dēvē par neatkarīgu starptautisku konsultantu enerģētikas jautājumos, Juris Ozoliņš. Žēl tikai, ka šis zinošais šīs jomas eksperts patlaban kalpo citiem dieviem un nez kāpēc glabā sevī kaut kādu sāpi un nepatiku pret bijušajiem darba devējiem “Latvenergo”, tādēļ nelaiž garām katru izdevību smalki iedzelt, tai pašā laikā nesmādējot “Latvenergo” sarūpētos labumus (tarifs “Mainīgais”, bet par to vēlāk). 

Neslēpšu, man arī patīk J.Ozoliņa ironiskie izteicieni. Diemžēl bieži gadās, ka tie slēpj tik dziļu zemtekstu, ka vajadzīgs pietiekams “profesionālais kretīnisms”, lai tos saprastu. Taču šis, gan teikts gāzes tirgus sakarā, bet tikpat labi attiecināms uz elektrības tirgu, manuprāt, cienīgs šāgada spārnotās frāzes titulam: “Brīvais tirgus negarantē zemākas cenas, bet gan dod iespēju izvēlēties.”

Jā, bija vēl viens (Ivars Zariņš, SC), kuram vajadzēja pārzināt spēles lauku, jo kādreiz piestrādājis sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, bet šoreiz bija aizņemts tikai ar sava un savas partijas PR spodrināšanu, kritizējot valdību un visus apkārt. Sak, būtu mums teikšana, tad nu mēs gan…

Jaunās valdības jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) radīja iespaidu, ka vēl nebija pietiekami iepazinies ar sava priekšgājēja iestrādēm un bija spiests ķepuroties, lai izpeldētu no nepatīkamiem jautājumiem. Pārējā publika atstāja iespaidu, ka neko nesaprot no apspriežamās tēmas un arī pat nav mēģinājuši ar to iepazīties, bet atnākuši palamāt “šo valsti” un “šo ļauno “Latvenergo””, kā arī pasūroties par savu grūto likteni, naivi ticot, ka brīvais tirgus viņiem nodrošinās “taisnīgas un zemas cenas”.

No pieaicinātās tautas šķita, ka vienīgi Kaspars Osis bija papūlējies iepazīties ar apskatāmajām problēmām un nevadījās no plikām emocijām vai savas partijiskās pārliecības. Žēl, bet viņam tika atļauts bilst tikai pāris vārdus, toties iepriekš minētajam Zariņam un “mūsu Snoudenam”, bēdīgi slavenajam latviešu hakerim NEO (alias Ilmārs Poikāns) ļāva izpausties pēc pilnas programmas. NEO, kas atkārtoti mēģināja plūkt slavas laurus, neveiksmīgi tiesājoties ar “Latvenergo” par Starta un Pamata tarifiem, solot visiem panākt Starta tarifu. Vieni uzskata, ka NEO uzvarēja, citi, ka zaudēja, jo nepanāca zemo tarifu. Man gan patika vienā komentārā pateiktais, ka uzvarēt var tikai ārēju ienaidnieku. Pilsoņu karā nav uzvarētāju, jo visi vienādi notašķījušies ar dubļiem un asinīm. NEO arī šoreiz mirdzošām acīm sekoja notiekošajam, lai nepalaistu garām jebkuru iespēju “Latvenergo” “iekost kājā”, ko arī raidījuma vadītāja viņam vēlīgi ļāva.

Kādas naglas dzina Ilze Nagla?

No raidījuma vadītājas uzvedības radās iespaids, ka viņas darbības virsuzdevums bija atspārdīt bezmaz vienīgo veiksmīgi darbojošos un pelnošo lielo valsts uzņēmumu “Latvenergo” un pie reizes arī pasunīt valdību, ka tā lielāko daļu šīs peļņas pievāc un neko nedara, lai uzņēmums sāktu strādāt ar zaudējumiem. Rūpju un raižu māktajai publikai jau tas patika, jo tai iestāstīts, ka, izņemot privātos un ārvalstu uzņēmumus, neviens cits nedrīkst pelnīt un, ja pelna kaut ko, kā LDz vai Rīgas brīvosta, tad lai sadala savā starpā. Valstij pienākas tikai iekasēt nodokļus un stutēt tos neveiksmīgas darbības gadījumos.

Kādēļ tik kategorisks apgalvojums? Tādēļ, ka jau ar pirmajām minūtēm sākās revolveržurnālistikas cienīgi uzbrukumi ar jautājumiem, uz kuriem “Latvenergo” pārstāvim neļāva līdz galam izskaidrot, bet, ja ļāva, tad izlikās neko nesaprotam. Tā vietā, lai pievērstos būtisku elektrības rēķinu komponenšu kā OIK, pašas elektrības cena, sadales tīkla izmaksas, iztirzāšanai, Nagla par visu vari, trīsreiz pārjautājot, gribēja noskaidrot cēloņus tirdzniecības izmaksu pieaugumam par 47 eirocenta simtdaļām (!) uz katru kWh. Man jau pēc pirmā apļa likās, ka esmu sapratis, pēc otrā – pilnīgi sapratis, bet pēc trešā skaidrojuma, redzēdama, ka neizdosies Barisa kungu izvest no pacietības, Nagla vīzdegunīgi paziņoja, ka viņš pārāk sarežģīti skaidro. Patika Barisa savaldība un piebilde, ka reālā dzīve ir sarežģīta. Patiesi, dzīve vienkārša ir tikai cietumā: nav jādomā, cikos celties, kad un ko ēst pusdienās, kad un kur iet vai neiet pastaigā.

Neviens arī no pārējiem jautājumiem netika līdz galam izdiskutēts, kā vien radīta papildus neziņa:

*vai elektroenerģijas tirdziņa atvēršana mājsaimniecībām kaut ko taustāmu dos patērētājiem (cenas pazemināsies? – Igaunijā taču pieauga);

*vai starpsavienojumu pietiek vai nepietiek, vai, izveidojot starpsavienojumu ar Norvēģiju, mums elektrība būs par to pašu cenu kā tur;

*vai “Latvenergo” skaidro par daudz vai par maz, varbūt ar skaidrošanu jānodarbojas sabiedriskajām organizācijām, tad nebūs nekādu izdevumu;

*vai “Latvenergo” cenas ir par augstu jeb tieši otrādi – pārāk zemas, lai kāds no konkurentiem būtu ieinteresēts palīst zem tām;

*vai tas, ka Igaunija nosaka tirgus noteikumus, kas labvēlīgi viņu ražotājiem, ir labi, bet ja Latvija – orientētos uz saviem ražotājiem un patērētājiem – slikti;

*vai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem labāks Starta tarifs, vai pabalsti no valdības, un vai tie būs pietiekami un godīgi;

*vai atjaunīgo energoresursu arvien plašāka ieviešana ir patērētāju interesēs un pazemina elektroenerģijas cenu, vai tieši otrādi – lielie gāzes TEC-i stabilizē cenu;

*vai tirgus apstākļos vispār eksistē “godīga cena” un vai ir ētiski prasīt no viena tirgotāja konkurenta klātbūtnē atklāt cenas sastāvdaļas (J.Behteram no “Enefit” bija jautri);

*vai…., vai…..

Un visbeidzot – vai elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz 2015.gada 1.janvārim prasa ES, pretējā gadījumā būs slikti, kā apgalvo Vjačeslavs Dombrovskis un Aivars Ozoliņš, jeb taisnība Jurim Ozoliņam, kas saka: “Kādas muļķības!”. Kuri tad te īsti fleitē?

Jautājums jautājuma galā, mēģināsim kaut dažus pašķetināt, cik nu to saprotam.

Kaimiņdārzā gurķi taisnāki

Mūsu ņiprais hakerītis NEO, paskatījies pār žogu un pamanījis, ka kaimiņsētās elektrība lētāka nekā to tirgo viņa nīstais “Latvenergo”, ka vidējā elektroenerģijas cena 2013.gadā Latvijā, Luvā – 48,9, Igaunijā – 43,1, Somijā – 41,2 , Zviedrijā – 39,5, Norvēģijā – 37,6 eiro/MWh. Viņam uzreiz fiksa ideja. Atliek tikai aizritināt kabelīti līdz Norvēģijai, kur elektrības kWh maksā par 1,1 eirocentu lētāk, un viss notiksies. Pat vairāk – turpat blakus ir Dānija, kas liela vēja brīžos, kā pirms diviem gadiem rakstīju Ir.lv “Zaļā enerģija tikai mīti…”, dažkārt glābjot savus tīklus no pārslodzes, gatavi pat piemaksāt tiem, kas savāks lieko. NEO domā, ka vainīgi esot nepietiekami labi starpsavienojumi. J.Ozoliņš atkal: “Kādas muļķības!”, to pietiek.

Ticu Ozoliņam, jo kāds man ieteica mūsu Augstsprieguma tīklu vietni, kur katrs var pārliecināties, kā konkrētā brīdī plūst MW straumes pār Latvijas robežu uz/no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. Žēl, ka šeit nav redzamas starp Igauniju un Somiju (Estlink), Krieviju, kā arī starp Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Karalaučiem). Varbūt kāds zina arī tādas vietnes?

Atgriežamies pie Dānijas, kas trešdaļu sava elektrības patēriņa saražo vējdzirnaviņās, otru trešdaļu – pārsvarā ogļu elektrostacijās (fui!) un atlikušo trešdaļu pa starpsavienojumiem saņem superlēto HES enerģiju no Norvēģijas un lētu no Zviedrijas un Vācijas AES. Pagājušā gada vējainajā decembrī VES esot saražojušas vairāk nekā pusi no Dānijai nepieciešamās enerģijas, bet 24.decembrī pat visus 100%.

Tikai izskaidrojiet man, mans mīļais NEO, kāda joda pēc Dānijas mājsaimniecības maksā par elektrību divreiz vairāk nekā Latvijā? Nu labi, skatos jums ne sevišķi patīk rēķināt, jo raidījumā dusmīgi vicinājāt lapas ar “Latvenergo” tarifu pamatojumu, apgalvojot, ka matemātiski jau tā iznākot, bet kas slēpjoties aiz skaitļiem. Nevajag pat rēķināt, pietiek ar loģiskiem spriedumiem. Vai nevienam neienāca prātā, ka ar visiem šiem starpsavienojumiem elektrības cenas starp augstākminētajām valstīm tomēr atšķiras. Ar Latviju būtu citādi?

J.Ozoliņš pat min gadījumu, kad Zviedrijā dažādu nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ elektrības cena uzlēkusi 100x (!) augstāka nekā parasti. Mūsu “Latvenergo” speciālisti skaidro, ka tieši tāpēc jau bija vajadzīgs rekonstruēt mūsu TEC, lai stabilizētu elektroenerģijas cenas reģionā. Jo no ārpuses vairs nevar paprasīt ļoti augstas un superaugstas cenas par elektrību. Tādā gadījumā var vienmēr palaist gāzes CCGT turbīnas un saražot lētāk. Un otrādi.

Lai cik tas neskanētu paradoksāli, šie TEC savā ziņā varbūt ierobežo nedaudz arī “Gazprom” alkatību – ja vien Rīgai nav vajadzīgs tik daudz siltuma, bet gāzes cena ir tik augsta, ka elektrību no igauņiem, somiem iepirkt ir lētāk, nekurinām gāzi, pērkam elektrību. Ja pareizi izprotu, tad mūsu eksperta J.Ozoliņa izvēle par labu piedāvājumam Dinamiskais (mainīgais) tieši ir balstīta uz paļāvību, ka “Latvenergo” TEC garantēs pret cenu svārstību augšējiem griestiem.

Ak, svētā vientiesība!

Daudzi joprojām tic, ka “ļaunais “Latvenergo”” tikai un vienīgi ir vainīgs pie OIK veidošanās, ka dabasgāzi aizstājot ar biogāzi vai šķeldu (biomasu), elektrība būtu lētāka un OIK maksājumi mazāki. Tic, jo veikli demagogi izbazūnējuši, ka kopumā “Latvenergo” saņēmis daudz lielāku OIK atbalstu nekā visi AER kopā.

Tiktāl jau viss pareizi, tik tiek kautrīgi noklusēts cits, ka “Latvenergo” arī saražojis savos TEC daudzkārt vairāk elektroenerģijas nekā visi AER kopā. Noklusēts arī tas fakts, ka, ja būtu otrādi, OIK nevis samazinātos, bet vismaz divkāršotos. Lūk, kāds ir OI atbalsts virs biržas cenām no AER un no gāzes koģenerācijā ražotai elektroenerģijai. 

Dati no: www.enero.lv

Gribētos, lai tagad nokaunas gan tie, kas melīgi apgalvo, ka no dārgās dabasgāzes ražotā elektroenerģija ir visdārgākā, gan tie, kas naivi noticējuši un piebalsojuši AER slavas korī. Tieši otrādi, vienīgi lielo HES elektrība ir lētāka. Žēl, ka tā ūdentiņa ir nepietiekami, lai maltu ar pilnu jaudu visu gadu.

Ļautiņiem ir piedziedātas pilnas ausis, ka dārgo dabasgāzi vajagot aizstāt ar lēto šķeldu biomasas stacijās arī elektrības ražošanai. Aizstāt jau var, tikai elektrības cenas tad celsies, nevis kritīsies. Ja gāzes gadījumā daļa elektroenergijas saražota bez koģenerācijas, par ko nepienākas atbalsts, tādēļ vidējais atbalsts uz 1 kWh visai no gāzes saražotai elektrībai 6 centu vietā ir 4,2 centi, tad neesmu dzirdējis, ka kāda no AER saražotām kWh būtu pārdotas bez šā atbalsta maksājuma.

Te es nospēru citātu no “Latvenergo” energobloga: “Pie teorētiska pieņēmuma, ja 2012.gadā AER un mazajās gāzes koģenerācijas iekārtās saražotā elektroenerģija būtu aizstāta ar augstas efektivitātes procesā saražoto elektroenerģiju lielās dabasgāzes elektrostacijās, tad OIK maksājuma samazinājums būtu 60 milj. LVL. Tamdēļ ir vērts uzsvērt jēdzienu – lētākais pieejamais elektroenerģijas ražošanas veids”. 2013.gadā šis skaitlis varētu būt vēl lielāks (kas sarēķinās?), jo “Latvenergo” termoelektrocentrāļu īpatsvars OIK ir samazinājies, toties AER pieaudzis būtiski, līdz ar to 2014.gada OIK praktiski nemainīsies (samaz. -0,4%). Lūk, par ko ir vērts diskutēt.

Varētu jautāt, vai lielajiem gāzes TEC vispār pienākas kāds atbalsts? Pirmajā brīdī šķiet, ka ne, bet, iepazīstot tuvāk lietas būtību, sliecos domāt, ka pelnīti. Jo, pirmkārt, izmešu 3 – 4 reizes mazāk nekā ar oglēm darbināmos TEC un 2 – 3 reizes mazāk pat par šķeldas TEC, ja rēķina uz katru saražoto kWh.

Otrkārt, visas valstis subsidē savas bāzes jaudas termoelektrostacijas, kas garantē valsts energoapgādes drošību. Ar ko tad Vācija aizstāja slēgto AES bāzes jaudu? Ne jau ar SES un VES, kas tādam nolūkam galīgi neder, bet gan, paplašinot esošās un būvējot jaunas ogļu stacijas. Izrādās, arī ogļu ieguve tiek subsidēta (interesanti – degslānekļa arī?). Tikai šīs subsīdijas netiek iekļautas OIK. Varbūt arī subsīdijas mūsu gāzes TEC nevajadzēja iekļaut OIK?

Tirdziņš vai brīvais tirgus

Arī mani smīdināja tirgošanās ar un ap šo “elektrības tirdziņa atvēršanu”. Kāds te tirdziņš, kamēr pastāv OI (obligātais iepirkums)? Nost ar OI un OIK, lai katrs pārdod par savu cenu pats! Uzreiz, cik daudz piedāvājumu, kāda izvēle!

Šķēle un citi vēju parku (VES) īpašnieki varētu piedāvāt (kad ir vējš) mājsaimniecībām elektrību par 10,5 c/kWh, Kalvītis un citi mazo HES īpašnieki (kad pietiekami ūdens upē) par 18,1 c/kWh, biogāzes magnāti par 19,5 c/kWh, šķeldas TEC par 18,4 c/kWh utt. Jelgavas “Fortumam” varētu būt pat divi piedāvājumi: knauzeriem par “NordPool” biržas cenām apmēram 4,7 c/kWh no savām AES Somijā, bet “īsteni zaļajiem” un tiem, kam aizspriedumi vai māņticīgas bailes no AES, to labo, no šķeldas Jelgavā malto elektrību par 18,4 c/kWh.

Vai lētāk nevar? Laikam jau nevar, jo to pašu 10% SEN (subsidētās enerģijas nodokli) draud atgūt ar cenas pielikšanu siltumam. Atkal publikas muļķošanai mums daži cenšas iestāstīt, ka SEN ir papildus nodoklis elektrības lietotājiem, nevis subsidētās elektrības ražotājiem. Šajā reizē nav tā, kā ar PVN palielināšanu, kad tirgotājs par tikpat vai, izmantojot gadījumu, pat vairāk, paceļ cenu. Šai gadījumā OI piemaksas nosaka MK Noteikumi Nr.262 un ražotājs tās patvarīgi nevar mainīt, kā tikai kompensēt zaudējumus, palielinot cenu citai precei (siltumam). Bet kur tādā gadījumā skatās modrās acis, kas seko, piemēram, lai pasažieru pārvadājumu zaudējumus nesegtu no kravas pārvadājumu peļņas?

Kā tad es vēl aizmirsu par “Elektrum” un “Enefit” piedāvājumiem, tad vēl “Baltcom” elektrību pakā ar TV un internetu, “Bite” ar “Megapriekiem”, “Tele-2” pakā ar “Zelta zivtiņu”, vēl kāds paciņā ar TUA. Tā ka piedāvājumi mudž. Tas nu tā – pa jokam.

Bet vai vispār mums vajag to atvērto tirgu mājsaimniecībām, jo igauņu pieredze parādīja, ka elektrības cenas nevis samazinājās, bet pieauga? Varbūt pietiek, ka kopš pagājušā gada vidus tirgus ir atvērts elektroenerģijas vairumtirdzniecībai? Arī mūsu eksperts Ozoliņš saka, ka ar to vajadzētu pilnīgi pietikt. Kam tad vajadzīga šī tirgus atvēršana mājsaimniecībām, kas visiem dzīvi tikai sarežģīs? Vai tiem, kas naivi cer uz cenu krišanos? Vai vēl kādam, kas stāv ēnā? Kaut kur lasīju, ka “Latvenergo” visai enerģiski darbojas “NordPool” biržā, šķiet NEO maldās par pasivitāti.

Gan jau “Latvenergo” pratīs izgrozīties arī pie šī atvērtā tirdziņa, bet kāda joda pēc man un “tai tantiņai Balvos” vajadzīga pilna pastkaste ar visdažādākajiem piedāvājumiem par vienu un to pašu preci, kas neatšķirsies ne pēc krāsas, garšas vai smaržas? Kas palīdzēs mums tajā mudžeklī orientēties? Iespaids, ka Pavļuts arī neredzēja īsti tam visam jēgu, tādēļ atlika, līdz būs skaidrs, kā mazināt triecienu, bet varbūt cerēja, ka līdz tam laikam “ēzelis nosprāgs vai arī nomirs mulla vai pats Nasredins”. Vjačeslavs Dombrovskis enerģiski ķēries vērsim (ēzelim) pie ragiem, lai gan plāna ta’ nav.

Starta tarifu vai ubagu dāvanas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija bija sarēķinājusi, ka no 2014.gada 1.aprīļa izdevumi mājsaimniecību rēķinos pieaugs par kādiem 6%, bet tiem, kas iekļāvās Starta tarifa nosacījumos, pat par gandrīz 40%. Atvērta tirdziņa gadījumā, protams, tāda Starta tarifa (cenas) pastāvēšanai nav vairs nekāda pamata. Tik tiešām, kāda tur daļa igauņu “Enefit” par latviešu nabagiem?

Ministrs braši kritizēja Starta tarifus, ka tie vienlīdz bijuši gan nabagajiem, gan bagātājiem, ka bija iespēja šmaukties ar garāžām, vasaras būdiņām un veco komunālo dzīvokļu skaitītājiem. Tā vietā Dombrovskis piedāvā pabalstu sistēmu trūcīgajiem un maznodrošinātiem, lai gan līdz šim brīdim nav pateikts, cik lieli šie pabalsti būs, kādi kritēriji šajā gadījumā būs attiecīgā statusa noteikšanai, kas to noteiks, varbūt katram būs atsevišķi jāpierāda sava nabadzība (kam un kur?) un, nedod Dievs, izrādīsies par 5 centiem virs normas!? Sekos atbilde: “Piedod, onkulīt (tantiņa), vari staigāt divas mājas tālāk!”

Manuprāt, šādā pabalstu sistēmā slēpjas daudz lielāki draudi izkrāpt tādiem, kam nepienākas, kā arī nesaņemt tiem, kam pienākas, ja pat “Maximas” traģēdijas gadījumā pieķēra (interesanti, vai visus?) blēžus, kuri pieteicās uz pabalstu, kas nepienākas.

Jābrīnās, ka mācīts ekonomists cenšas mums ieskaidrot, ka Starta tarifs vienādi atbalstīja gan bagātos, gan nabagos. Manuprāt, šis tarifs darbojās nedaudz līdzīgi progresīvajam nodoklim – ļoti nozīmīgs atbalsts tiem, kas spēja iekļauties šajās 1200 kWh gadā, pakāpeniski samazinoties tiem, kas pārtērē (bet netiek norauts, ja, teiksim, par 1 kWh pārtērē), jo tikai par katru pārtērēto kWh jāmaksā pilna cena. Tiem, kas Starta tarifa normu iztērēja jau pirmajā mēnesī (-šos), šis atbalsts uz kopējā maksājuma fona kļuva stipri nenozīmīgs, lai neteiktu – smieklīgs. Atšķirībā no plānotajiem pabalstiem nepazuda pilnībā pēc 5 centu pārtēriņa.

Atceros, ka laikmetu griežos, kad sāku strādāt vides aizsardzības sistēmā, ārzemnieki brauca mums mācīt ISO 9000 un EN 45000 standartus. Viena no tēmām bija par dabas resursu saudzīgu izlietošanu: nelieto vairāk kā nepieciešams, neiesaiņo vairāk kā vajadzīgs, neražo preces ar īsu kalpošanas mūžu! Tirgus paģēr pretējo. Ja Starta tarifs pozitīvi motivēja (“ar desu”) lietot taupīgi elektroenerģiju, iekļaujoties vai pēc iespējas maz pārtērējot šo normu, kaut nedaudz pavilkt uz augšu savu necilo labklājību.

Tirgus gadījumā ir tieši otrādi, jo vairāk tērē, jo lielākas atlaides un, lai saņemtu pabalstu, man jākļūst nabagam. Vairums patērētāju tiks motivēti tērēt mazāk vai vispār netērēt ar pātagu – lielajām elektrības cenām. Kā labāk – kacinot ar desu, vai slānījot ar pātagu?

Ticu, ka kopējās atbalsta summas būs krietni mazākas, jo liela daļa kaut arī ne sevišķi labklājīgie nekvalificēsies jebkāda pabalsta saņemšanai, jo būs “par 5 un 50 centiem” bagātāki, lai saņemtu, bet daļai “nabagu” var gadīties, ka minimāls pašlepnums liegs diedelēt ar pastieptu roku pabalstus vai arī neatradīs durvis, pie kurām klauvēt.

Vai taisnīga cena šmakovkai?

Absurda situācija raidījumā izveidojās jau no paša sākuma, kad, runājot par tirgus atvēršanu, tajā pat laikā “Latvenergo” konkurentu “Enefit” pārstāvja klātbūtnē tincināja par to, kā veidojas un no kā sastāv “Latvenergo” cena. Kroni visai “Latvenergo” nomelnošanai uzlika TV balsotājiem uzdotais jautājums: “Vai “Latvenergo” jaunā elektrības cena ir godīga?” Jautājums, kurš piemeklēts, jau skaidri zinot atbildi. Tā varēja jautāt par jebko: vai “DanSukker” cukuram, “Nestes”, “Statoil” benzīna cenas ir pamatotas un godīgas? Rezultāts visos gadījumos sagaidāms tāds pats. Varbūt pretēju rezultātu varētu sagaidīt tikai pēc vaicājuma, vai godīgas ir nelegālā alkohola un kontrabandas cigarešu cenas.

Mani, piemēram, velniņš būtu raustījis aiz mēles pajautāt klātesošai “Swebankas” pārstāvei, kas aktīvi kritizēja jauno elektrības rēķinu sarežģītību, vai ir godīgi, ka bankas stipri samudžinātos kredīta līgumos ir aizmirsts taisnīgais “nolikto atslēgu princips”, kas tiekot praktizēts citās valstīs, vai tikai ne pašā Zviedrijā?

Nepamet deja vu sajūta, ka kādreiz viss tas jau ir noticis. Toreiz citi bļauri ālējās, ka nevajag mums savas cukurfabrikas, ka visur citur, tikai ne Latvijā, cukuru var saražot lētāk. Ka Brazīlijā no cukurniedrām pat desmitreiz lētāk (vajag tik starpsavienojumu!). Noticējām… Aizklapējām savas cukurfabrikas Jelgavā, Jēkabpilī un Liepājā. Daži pat par šo varonību saņēma vienreizējas kompensācijas no ES. Tagad mums ir “Jelgavas cukurs”, kas toreiz maksāja 35-39 snt/kg, nu jau “DanSucker” izpildījumā par 70-80 snt/kg. Toties kāda izvēle! No 1 eiro/kg līdz 5 eiro/kg (kaut kādam tur zaptes cukuram).

Nobeidzot gribas izsaukties: cik tad var kāpt uz tiem pašiem brīvā tirgus grābekļiem!

Piekrītu, dzīve kļūs nenoliedzami daudzkrāsaināka un daudzveidīgāka, daudziem būs pat jautra izklaide – pie kurām durvīm vai uz kura stūra stāvēt ar pastieptu roku.

Autors ir Dr.phys., pensionārs