Ukrainas prokuratūra paziņojusi par protestētāju amnestiju (papild.)

Protestētāji demonstrē varai labo gribu – atbrīvo Kijevas domes ēku

Ukrainas prokuratūra svētdien paziņojusi, ka protestu laikā arestētajiem aktīvistiem tiks piešķirta amnestija. “Amnestijas likums stājas spēkā no 2014.gada 17.februāra,” paziņojusi prokuratūra.

Prokuratūra ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad protestētāji svētdien Kijevā atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus, ziņo LETA.

Jau ziņots, ka protestētāji Kijevā svētdien atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā mēnesi. “Pilsētas dome ir gandrīz pilnībā evakuēta,” ziņu aģentūrai AFP atklāja protestu kustības pārstāvis, piebilstot, ka viņi turpinās protestēt domes ēkas priekšā.

Protestētāji domes ēku ieņēma 1.decembrī pēc policijas īstenotas brutālas demonstrantu apspiešanas iepriekšējā naktī. Tajā vairāk nekā mēnesi atradās simbolisks protestētāju štābs, kurā uzturējās vairāk nekā 600 opozicionāru.

Ēkas atbrīvošana uzskatāma par opozīcijas labās gribas izrādīšanu varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus, ziņo „Radio Svoboda”. Ēkas atbrīvošana bija viens no nosacījumiem, ko janvāra beigās pieņēma Augstākā Rada tā saucamajā amnestijas likumā.

Tomēr aktīvisti solījuši turpināt izdarīt spiedienu uz varasiestādēm, lai panāktu citu savu prasību izpildi, un Kijevas Neatkarības laukumā joprojām slejas protestētāju barikādes un svētdien notika kārtējā opozīcijas masu demonstrācija.

Radikāļi ieiet atpakaļ domē

Tikmēr mediji ziņo, ka pēc Kijevas pilsētas mērijas atbrīvošanas drīz vien atkal tajā iegājuši protestētāji, kuri paziņojuši, ka netaisās atstāt ēku par spīti panāktai vienošanās ar varasiestādēm, ziņo „Lenta.ru”.

Atbildību par notikušo uzņēmies „Oranžās revolūcijas koalīcijas dalībnieku” līderis Sergejs Meļņičenko. „Mūs neinteresē varas un opozīcijas vienošanās,” viņš paziņojis, norādōt, ka pilsētas domē atradīsies „Ukrainas patrioti”.

Viņš arī paziņojis, ka varasiestādes nav atbrīvojušas visus aizturētos protestētājus, tāpēc dome netiks atbrīvota.

Ukrainas mediji ziņo arī, ka ēkā iegājuši pārstāvji no tādām protestētāju grupām kā „Melnā komiteja”, „Nacionālsociālā asambleja”, „Ukrainas patriots”, „Vikingi” un „Narnija”.

Tomēr opozīcijas partijas UDAR līderis, bijušais pasaules čempions boksā Vitālijs Kļičko pauda pārliecību, ka domes atbrīvošana bijis pareizs lēmums. Daļai arestēto protestētāju izvirzītas apsūdzības, par ko draud līdz pat 15 gadiem ilgs cietumsods.

Opozīcija piekritusi arī atbrīvot daļu Gruševska ielas, kur janvārī izraisījās vissīvākās protestētāju un milicijas sadursmes.

Krīze Ukrainā sākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku – kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

(papildināta ar prokuratūras lēmumu par amnestiju)