Par 2013.gada 4.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultātiem
Darbaspēka apsekojuma (DA) dati ir viena no komplicētākajām tēmām ekonomikas ziņu plūsmā, kurā, ja ļoti pacenšas, var atrast apstiprinājumus visdažādākajiem apgalvojumiem, tai skaitā pretrunīgiem. Tāpat var vienu un to pašu notikumu „godīgi” interpretēt gan kā vēlamu, gan nevēlamu. Piemēram, lēnāks darba vietu skaita pieaugums straujas ekonomikas izaugsmes laikā vienlaikus nozīmē straujāku darba ražīguma kāpumu.
Galvenā tēze, kuru šogad visi centīsies apstiprināt vai noliegt ar arvien pieaugošu kaisli vai pat niknumu, būs – vai situācija ekonomikā kopumā uzlabojas vai ne. Ir cilvēki, kuriem kaut ko skaidrot ir veltīgi, ja jau var atļauties pēdējo simts gadu laikā notikušo karu un ārējās kontroles radīto relatīvo atpalicību (pret ES vidējo līmeni) izmantot kā pamatojumu tēzei, ka Latvijā it kā nekas nav panākts dažos gados kopš finanšu krīzes.
Taču ir ļoti daudz iemeslu loģiski pamatotām viedokļu atšķirībām par šo tēmu. Var dažādi interpretēt vienus un tos pašus datus. Visbeidzot, var gadīties atrast šķietami pretrunīgus datus un censties saprast, kas īsti notiek patiesībā.
Atgriežoties jau pie sākumā ieskicētās tēmas, saskaņā ar DA darbavietu skaita pieaugums ir piebremzējies. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājošo skaits gada griezumā pieauga par astoņiem tūkstošiem, kamēr 2012.gada nogalē pieaugums bija divas reizes ātrāks. Sezonāli neizlīdzinātais IKP gada pieauguma temps pērnā gada nogalē bija salīdzinoši neliels, bet, kā ir sīkāk pamatots šajā komentārā, nav pamata runāt par nozīmīgu vispārēju ekonomikas sabremzēšanos. Tātad it kā ir paātrinājies darba ražīguma kāpums, citiem vārdiem, IKP pieaugumu mazāk virzījušas nostrādātā laika, bet vairāk – darba efektivitātes izmaiņas. Taču vārdi „it kā” šeit nebija nejauši, jo var arī diskutēt par to, vai tiešām darba vietu skaita pieaugums ir tik ļoti bremzējies.
Cits datu avots par norisēm darba tirgū – uzņēmumu apsekojums (UA) pēckrīzes periodā sistemātiski uzrāda straujāku strādājošo skaita pieaugumu nekā darbaspēka apsekojums. Saskaņā ar UA, trīs gadu laikā līdz 2013.gada trešajam ceturksnim (par ceturto UA datu vēl nav) strādājošo skaits vidēji pieauga par 26,2 tūkstošiem, kopā par 78,6 tūkstošiem. Savukārt saskaņā ar DA attiecīgie skaitļi bija vien 37,8 tūkstoši un 12,6 tūkstoši, tātad mazāk nekā puse. DA darbavietu skaita kāpuma bremzēšanos parāda jau pērn trešajā ceturksnī, bet UA – nē. DA uzrādītos strādājošo, darba meklētāju skaitļus un citas absolūtās vērtības ietekmē statistiķu vērtējums par iedzīvotāju skaitu attiecīgajā periodā.
Tātad minētās atšķirības varētu izskaidrot tas, ka izmantotie vērtējumi par iedzīvotāju skaitu patlaban ir tuvāki realitātei nekā par 2010.gadu, citiem vārdiem, faktiskā emigrācija līdz tam brīdim ir bijusi lielāka nekā domājam, bet kopš tā brīža – mazāka. Kopš tā brīža UA un DA uzrādīto darba vietu skaits ir tuvinājies.
Var diskutēt ne tikai par to, kāda ir iespējamo izaugsmes virzītāju – darba vietu skaita un darba ražīguma izmaiņu patiesā attiecība, bet arī – kāda kombinācija būtu vēlamāka. Straujāks ražīguma kāpums, tas izklausās labi, bet var arī argumentēt, ka bezdarba samazināšana patlaban ir vēl svarīgāka prioritāte. Bezdarbs ir ne tikai zemi ienākumi, bet arī emocionāla trauma, iemaņu zudums.
Citā aspektā DA dati ir izskatās visnotaļ optimistiski – darba meklētāju jeb bezdarbnieku īpatsvara samazināšanās turpinājusies strauji, par 2,6%, līdz 11,3%, pat ātrāk nekā 2012.gada nogalē. Šajā gadījumā nav šaubu, kas ir galvenais iemesls.
Darba meklētāju skaits kopš krīzes pīķa ir strauji samazinājies, tas visu laiku noticis gan „pareizu”, gan „nepareizu” iemeslu dēļ. Bezdarbu ir samazinājis gan darba vietu skaita pieaugums, gan darbspējīgā vecuma cilvēku skaita sarukums, sākotnēji vairāk emigrācijas, tagad vairāk zemās dzimstības dēļ.
Pērnā gada nogalē, saskaņā ar DA, ietekmīgāki bija „nepareizie” iemesli. Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpinājis samazināties, kaut jūtami lēnāk nekā iepriekšējos trīs gados, acīmredzot neto migrācijas plūsma tuvojas nullei. Strādājošo 15-24 veco jauniešu skaits kopš 2007.gada samazinājies par 45,1%. Šī ir vecuma grupa, kuru patlaban „grauž” deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma atbalss. Salīdzinājumam, strādājošo 55-64 gadus veco cilvēku skaits šajā laikā samazinājies tikai par 3,7%.
Laika ritējumam ir arī kāda labvēlīga ietekme. Rakstot par DA, vienmēr var uzsvērt kādu retāk ievērotu tendenci, šoreiz lai tas būtu augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara kāpums strādājošo vidū. Pirms desmit gadiem piektā daļa darbinieku bija ar „grādiem”, bet pērn viņu īpatsvars svārstījās ap trešdaļas atzīmi. Pat par spīti studējošo īpatsvara sarukumam, šis process tomēr virzīsies uz priekšu, turpinoties paaudžu maiņai. Tas galvenokārt notiek uz tikai pamatizglītību ieguvušo īpatsvara samazināšanās rēķina.
Aizvadītā gada norises ekonomikā un jo īpaši darba tirgū tiek bieži saistītas ar „Liepājas metalurga” (LM) likteni. Ja strādājošo skaits gada otrajā pusē tiešām audzis lēnāk, par ko tiešām var diskutēt, LM nav vienīgais iespējamais iemesls, gada pašās beigās tāds varētu būt arī nepiemērotie laika apstākļi mežsaimniecībai.
Katrā ziņā LM apturēšana uz darba tirgu nav radījusi graujošu ietekmi. Tā vispār nav redzama atbildēs uz DA respondentiem uzdotajiem jautājumiem par darba zaudēšanas iemesliem. To darba meklētāju skaits, kuri šādā stāvoklī nokļuvuši dēļ atlaišanām vai štatu samazināšanām (arī iepriekšējos periodos notikušām), pērn ir sarucis par 41,6%, pat straujāk nekā gadu iepriekš.
Tas it kā ir likumsakarīgi, jo samazinās darba meklētāju kopskaits un arī uzņēmumiem var būt mazāk vēlmes kādu atlaist, sarūkot pārliecībai, ka būs viegli atrast aizvietotāju. Četru gadu laikā šādu cilvēku skaita sarukums bijis pat četrkārtīgs. Piebildīsim, ka vidēji pērn šādu cilvēku bija 33,7 tūkstoši, ap 5% no LM darbu zaudējušo skaita, kas arī aptuveni atbilst vidējam darba vietu skaita pieaugumam mēnesī kopš 2010.gada, ja uzskatām UA datus par ticamākajiem.
Nav šaubu, ka šogad turpināsies gan darba vietu skaita pieaugums, gan vēl straujāks darba meklētāju skaita sarukums. Ir reāla iespēja, ka šogad Latvijā neto migrācijas plūsma kļūs pozitīva, taču nav šaubu par dabiskā iedzīvotāju kustības ietekmes virzienu. Līdz ar to kādā no šā gada ceturkšņiem darba meklētāju īpatsvars samazināsies zem 10%. Latvijas iedzīvotājiem iespējas atrast darbu uzlabosies, bet uzņēmumiem nāksies vairāk pacensties, lai atrastu darbiniekus.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (46)
lebronj2356 16.02.2014. 16.37
Pārlieka taupība noved pie tā, ka vērtība ir tikai naudai, bet ne produktam vai, jo sevišķi, cilvēka darbam – tas ir lietderīgs 3ās pasaules resursu eksportētājvalstīm, bet ne jau tādai valstij, kas vēlās būs piederīga Eiropai. Un, ja cilvēka darbs nemaksā neko, bet viss pārējais tik cik tam jāmaksā, tad cilvēki brauc prom, jo dzīve katram ir viena un novergot to vēl saklausot dažādas nievas un būt kontaktā ar idiotiem nevienam negribas – tas nu mazliet par emigrāciju…Bet par “veiksmes stāsta” bleķi liecina tas, ar kādu centību saglabā NĪ andelēšanas programmu un tas kā no firmām rauj ārā peļņu t.i. investīcju apjomus un naudas aizplūšanu no Latvijas kopumā. Aizbraukušos arī pagaidām nejūt – ir noņemts slogs no socbudžeta, bet jūtams tautiešu trūkums sāksies tad, kad visi, kas iznesa šo krīzi uz pleciem sāks pensionēties…ka tik tad nav drāmas pēdējais cēliens !
1
lebronj2356 > lebronj2356 16.02.2014. 18.35
“lētais darbaspēks” Ziemeļu platuma grādos ir lemts lēnai iznīkšanai
0
Andris 15.02.2014. 16.39
Lai atsvertu iepriekšējos zaļgān-pelēkos komentus, jāpiemin, ka Latvija ir ekonomiskās attīstības līdere aizvadītajā gadā visā ES – IKP pieaugums virs 4%. Latvija ir līdere ne tikai pagājušogad, bet arī trīs pedējo gadu rezultātā: 5% + 5% + 4%, kopā ar 15%…16%.
Kas attiecas uz cien. Strautiņa rakstu, tad izlasīju to tikai līdz otrajam vārdam – “apsekojums” – un gribu pajautāt latviešu valodas speciālistiem: vai šis vārds ir normāls un ir iekļauts latviešu valodā? Vai, gadījumā, tas nebija kādreiz 90-os gados atzīts par nevārdu?
14
Ansis > Andris 15.02.2014. 17.33
agrunte – mēs esam nedaudz pārsnieguši pirmskrīzes līmeni
(tiesa gan – jaatzīst, ka makroekonomiski ekonomika izskatās nedaudz pareizāk strukturēta – vairāk uz eksportu nevis parādiem balstīta.
Toties veiksmes stāstam ir arī savas ēnas puses – Latvijas cilvēku iznīksana. Šaja periodā esam cietuši lielakus cilvēku zaudējumus nekā 2. Pasaules karā un visās PSRS deportacijās kopā skaitot.
Nu un rekur ir cipariņi, kas izskaidro – kāpēc mēs izmirstam un izklīstam:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/boriss-cilevics-bedigais-veiksmes-stasts.d?id=44217719
0
efeja60 > Andris 15.02.2014. 22.08
IKP pieauguma mērīšana procentos pret pašu IKP iepriekšējā periodā ir nekorekta un pilnīgi neko neizsaka pret tādiem pašiem cipariem , piemēram, Vācijā. Tāpēc apgalvojums “Latvija ir ekonomiskās attīstības līdere aizvadītajā gadā visā ES” ir suņa sūda vērts. Pieaugums jāvērtē eiro izteiksmē vai attiecībā pret ES vidējo un tad var redzēt īsto bildi.
0
Antra > Andris 15.02.2014. 22.02
agrunte
Bez tām, šogad mēs apsteigsim ari Ungāriju. Bet nākamgad varbūt pat Grieķiju un Portugāli.
Ar homo rossicus balastu?
0
andris902 > Andris 15.02.2014. 19.24
…Edgar….skaitļi ir nepielūdzami, bet viss atkarīgs no tā, kādas “dejas” mēs ar tiem dejojam?…ir teiciens par ūdens glāzi – vienam tā ir pustukša, otram – gandrīz pilna…ieraugot plikus ciparus, tos katrs var traktēt “pa savam”, kā to dara Cilēvičs un Tu mēģini uz viņu atsaukties….
…Agrunte ļoti loģiski “apgāza” Tavas pustukšās glāzes teoriju…bet…ja Tu nespēsi saskatīt likumsakarības starp cēloņiem un sekām, tad arī Cilēvičs Tev noderēs kā vaduguns…
0
dzerkaleliva > Andris 15.02.2014. 18.14
Zanei, kādi ir Tavi dati par emigrāciju???
Argunte, nevajag to mītu par aizbraucošajiem krieviem.
Šeit ārzemēs aizbraukušo latviešu varbūt ir nedaudz vairāk, kā cittautiešu no Latvijas. Principā, tāpat kā Latvijā.
Latviešu % uzlabojumam Latvijā ir pavisam citi iemesli.
1.Krieviem principā nav vairāk par vienu bērnu, krievenes tos noteikti nemaz vairak negrib, īpaši Rīgā.
2.Daudzi paši reģistrējas par latviešiem un īpaši no jauktajām laulībām, pie tam šie jaunizceptie latvieši runāt latviski nemāk.
0
dzerkaleliva > Andris 15.02.2014. 18.27
Bet, runājot ekonomiski, tad mazāk cilvēku, mazāk darba spējīgo, neizbēgami nozīmē, mazāku ekonomiku un vājāku valsti.
Neviens nemūk no Vācijas vai ASV, tie raidījumi Vācijā tipa emigrēsim ir bulšits.
Visas tautības ir uzticīgas ASV, ja kļūst par ASV pilsoni, diez kāpēc tā? Bet LV zaudē uzticību pat latviešu acīs, nerunājot par cittautiešiem, diez kāpēc tā?
Vācija arī kādreiz sajūsminājās par aizbraucošajām tautībām.
Bet diez kāpēc tagad visi miljoni krievu Vācijā runā vāciski bez kādām problēmām, bet Latvijā latviski nerunā, diez kāpēc?
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 23.25
Normunds – javērtē Eiro? Nu tas jau neko nemainīs, jo latam kurss pret Eiro bija piesaistīts.
Es teiktu, ka komplektā ar IKP būtu jāskatās uzkrātās investīcijas un to izmaiņas. Jo ir tāda sajūta, ka ceļi pagaidām vairāk sabrūk, nekā tiek uzbūvēti vai saremontēti. Protams, ir jomas, kur investīcijas vairāk uzkrājas, neka “nodilst”, bet kopumā … domaju, ka mēs vēl daudzās jomās notērējam rezerves.
0
Ansis > Andris 16.02.2014. 11.02
Normund – laikam sapratu, ko gribēji teikt
Nu ķipa apmēram – cik IKP pieaug Eruo uz dvēseli – Latvijā un Vācijā.
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/GDP_per_capita,_consumption_per_capita_and_price_level_indices
Gads Vācijā Latvijā
2010 120 55
2011 123 60
2012 123 64
Nu – tomēr šajos gados augam krietni straujāk arī tādā izteiksmē
Vacijā jau nekrīt iedzīvotaju skaits
0
aivars_silins > Andris 15.02.2014. 21.00
Zane, apskaužams un nesatricināms optimisms, prieks, ka cilvēks var būt tik pozitīvs, lai kas notiktu apkārt, bet Edgaram 18:21 simtprocentīga taisnība, tas notiek gadiem un neviens netaisās neko mainīt, jo augšai tā ir labi, tagad prioritāte Nr.1 – tikt uz Briseli, galma skribenti arī raujās vaiga sviedros dzīt propagandu. Tikai neviens no tiem, kas aizbraukuši, atpakaļ netaisās, jo attieksme pret pilsoņiem šeit galīgi to neveicina. Sapņojiet vien tālāk.
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 18.21
Zane – vispār jau tā ir Eurostat “demagoģija” (ja Tu to tā vēlies saukt)
Tur nav ko noliegt – Latvijā labējās partijas tikai preambulā cenšas ierakstīt “sociāli atbildīgu” valsti, bet nodokļi un parējais tiek veidots tā, lai izveidotu Āfrikas tipa valsti.
Ja vēl tas tiešam būtu atbalsts uzņēmējiem … nē – tiek balstītas bankas un ārvalstu lielie investori. Nu un joprojām nodokļi no depozītu ieņēmumiem, kapitāla pieauguma utml ir vien 10%, kamēr no darba ap 50% – lūk arī atbilde. Šeit nav izdevīgi strādāt. Šeit ir izdevīgi dzīvot ar iepriekš sapelnītu naudu.
Un ja vēl tuvāk paskatamies PVN …
Teoretiski to maksā uzņēmējs – praktiski to maksā tikai tie patērētāji, kuriem nav iespēju šo PVN atgūt caur savu, vai pazīstama uzņēmumu. Taka ta nodokļu nevienlīdzība ir vēļ lielāka.
Neapliekamā minimuma celšana ir solītis pareizā virzienā, bet tam tomēr ir ļoti maza ietekme kopumā.
0
efeja60 > Andris 16.02.2014. 00.44
Liela atšķirībā, vērtē procentos vai naudā. Dolārs arī āfrikā ir dolārs, bet 1% no dolāra vai 1% no kg zelta ir dažādas vērtības.
0
Ansis > Andris 15.02.2014. 18.42
Agrunte –
valsti pārsvarā pametuši jaunieši reproduktīvā vecumā – tas ka mūsu pensionāru skaits nav strauji samazinajies – tas mūs neglābs.
Tas mums jau pēc nedaudziem gadiem skarbi atspelēsies, kad vadošā elite sāks piesaistīt lēto darbaspeku no ārvalstīm – nu un no kurienes? Varbūt no Āfrikas, bet pārsvara jau tapat būt no Ukrainas, Krievijas uc bijušajām
Tas, ka cittautieši izvelas bērnus laist latviešu klasēs – tas protams, priecē.
0
andris902 > Andris 15.02.2014. 17.45
….Edgar…Tev kauns nav – pielietot Cilēviča demaģoģiju?….ja pašam nav saprašanas, tad nevajag akli spekulēt ar datiem…
0
Andris > Andris 15.02.2014. 17.52
Edgar, tas ir atkarīgs no tā, ko tu domā ar vārdu “mēs”. Ja “mēs” esam latviešvalodīgie iedzīvotāji, tad tev nav taisnība, mūsu skaits gandrīz nav samazinājies – 90-os gados bija 1,35 miljoni, bet tagad varbūt 1,25 miljoni, un arī tie pazūdušie nemaz nav nogalināti, viņi pārsvarā strāda kaut kur Eiropā. Bet ņemot vērā, ka 75% bērnu šobrīd beidz latviešu skolas, tad “mēs” vispār augam, nevis samazināmies.
S&M – vispirms, mēs neesam pēdējā trijniekā – tur ir Bulgārija, Rumānija un Horvātija. Bez tām, šogad mēs apsteigsim ari Ungāriju. Bet nākamgad varbūt pat Grieķiju un Portugāli.
0
efeja60 15.02.2014. 21.59
ka Latvijā it kā nekas nav panākts dažos gados kopš finanšu krīzes.
===============
Panākti ir cipari,labklājība un siltumnīcas apstākļi šaurai cilvēku grupai uz pārējās sabiedrības rēķina.
1
0
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > efeja60 16.02.2014. 10.49
——-
“Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”
Ar lielākās daļas sabiedrības aktīvu līdzdalību 1988. – 1991.gg. “dziesmotajā jampadracī” tika veikta padomju Latvijas nogalināšana un padomju sociālās sistēmas sagraušana – tagad liberālistiem&libretistiem strautiņiem svarīgi saglabāt un noturēt sasniegto:
“Savukārt P. Strautiņš atminas, ka 90. gadu sākumā Latvijas sabiedrībā valdīja stingrs antiindustriāls patoss, jo cilvēkiem industrializācija saistījās ar padomju režīmu, nacionālās identitātes apspiešanu un citām represijām: “Tagad beidzot pieaugusi izpratne par industriālās politikas nozīmi un to, cik būtiska nācijas saglabāšanai ir tāda šķietami triviāla lieta kā labklājība. Kādreiz bija populārs sauklis “kaut pastalās, bet brīvi”, bet tagad par spīti daudz augstākam dzīves līmenim nekā šā saukļa tapšanas laikā, cilvēki vienalga brauc prom vēl labākas dzīves meklējumos.”
Viņš un arī citi diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka viens no nākamajiem mītiem, no kura latviešiem būs jāatsakās, ir tā dēvēto ulmaņlaiku idealizēšana. “Šādi mīti varbūt bija lietderīgi neatkarības atjaunošanas laikā, bet pēc tam tie nodarīja stipri lielu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju prātos. Šajā sakarā par bīstamu grāmatu varētu nosaukt pat “Straumēnus”. Nepārprotiet, tā ir ļoti skaista grāmata, bet tā rada ilūziju, ka labklājība var rasties lokāli, mazā mērogā, izolējoties no mums netīkamiem cilvēkiem. Cilvēkos pastāv pārliecība, ka valstij viņi jāaizsargā no jebkādām nepatīkamām emocijām, tostarp pat no sev netīkamu viedokļu klausīšanās,” sprieda ekonomists.” Nauda un nacionālā identitāte. “LA” diskusija
http://www.la.lv/nauda-un-nacionala-identitate-la-diskusija-2/
0