Pavļuts kļuvis par Reformu partijas biedru (papild.)

Bažījas par Dombrovska iesākto darbu apdraudējumu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) kļuvis par Reformu partijas biedru, sestdien pavēstīja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters un Pavļuts. Partijas valde lēmumu par Pavļuta uzņemšanu esot pieņēmusi elektroniskā balsojumā, ziņo LETA.

Ekonomikas ministrs skaidroja, ka iestājies partijā, jo tuvojas vēlēšanu laiks un katram politikā esošam cilvēkam ir jāizvēlas, kā viņš dzīvos tālāk. Kļūstot par ministru, Pavļuts ir nolicis malā savu līdzšinējo dzīves ikdienu un bija gatavojies strādāt tikai uz laiku. Tā bija unikāla iespēja bez oligarhu varas un sadarbībā ar profesionāļiem kopā izdarīt daudzas lietas, teica Pavļuts.

“Mēs toreiz domājām, ka tas būs uz īsāku laika periodu. Savā ziņā vecās konjunktūras revanšu es gaidīju ātrāk,” skaidroja Pavļuts. Viņš redz zināmu apdraudējumu, ka divos gados darītais varētu tikt nojaukts vai atgriezts atpakaļ – to viņš negribētu piedzīvot.

Politiķis nevar apstiprināt runas par to, ka ekonomikas ministra amatu viņa vietā varētu ieņemt pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņš atsaucās uz Demitera publiski pausto par gatavību ekonomikas ministra amatam virzīt Pavļutu.

Jau ziņots, ka Pavļuts bija iesniedzis Reformu partijas (RP) valdei iesniegumu par iestāšanos partijā, lai aktīvi līdzdarbotos pēdējos divos gados iesākto reformu īstenošanā Latvijas ekonomikas politikā un citās jomās, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Pavļuts.

Viņa uzskata, ka pastāv nopietns risks – Valda Dombrovska (Vienotība) valdības sasniegtais “racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts”.

“Veidojot Dombrovska valdību, reformu veikšanai valdības darbā tika pieaicināti arī bezpartijiski ministri, kuriem tika dota iespēja virzīt nepieciešamās reformas, kurām politiķi iepriekš nebija gatavi. Strādājot Ekonomikas ministrijā, esmu īstenojis vairākas visai Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgas reformas, lai novērstu draudošās sekas subsidētās enerģijas jomā, ātro kredītu nozarē un mazinātu monopolista varu Latvijas dabasgāzes tirgū. Šajā laikā esam ielikuši pamatus tālejošām pārmaiņām Latvijas ekonomikā, piemēram, ieviešot Nacionālo industriālo politiku, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu, Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju un citas iniciatīvas,” atzīst Pavļuts.

Viņš uzsver, ka ir tiecies pēc tā, lai visas šīs pārmaiņas nestu labumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem ietekmīgiem indivīdiem vai grupām. Pavļuts uzskata, ka, lai īstenotās pārmaiņas nepazustu no politiskās darba kārtības, to turpināšanai ir nepieciešama aktīva politiska darbība un skaidrs politiskais atbalsts.

“Bezpartijiska ministrs statuss ir bijis produktīvs atsevišķos posmos, taču ilgtermiņā tas liek uzdot jautājumus par attiecīgā ministra politisko mandātu un pilnvarām ietekmēt politikas turpmāko gaitu. Pēdējos divos gados Latvijas politikā ir notikušas būtiskas pozitīvas izmaiņas, taču tās acīmredzami nav neatgriezeniskas,” norāda ekonomikas ministrs.

“Iepriekš esmu paudis, ka iestāšanos RP saistu ar manu personīgu izšķiršanos par turpmāku darbību politikā ne tikai vienas valdības ietvaros, bet gan ilgākā termiņā. Lēmums par aktīvu iesaistīšanos ir nobriedis ilgākā laika posmā, un par pēdējo pamudinājumu tam kalpo veids, kā top jaunā koalīcija un valdība. Es nevēlos stāvēt malā neatkarīgi no tā, kāds būs valdības veidošanas procesa iznākums man personīgi. Tādēļ esmu izlēmis iestāties RP, lai ar atbilstošu politisku mandātu un bez šaubu ēnas par manu nodomu nopietnību vai ilglaicīgumu varētu piedalīties politiskajā dienaskārtībā un diskusijās, iestājoties par ekonomikas, enerģētikas un citās jomās sākto reformu īstenošanu un nepieļautu, ka Latvijas ekonomikas politikā atgriežas politbiznesa shēmas,” uzsvēra Pavļuts.

Pavļutu ekonomikas ministra amatā pēc 2011.gada Saeimas vēlēšanām virzīja Reformu partija. Pavļuts šajā amatā ir kopš 2011.gada 25.oktobra.

Neoficiāli Saeimas kuluāros gan tiek norādīts, ka Pavļutam neizdosies saglabāt amatu jaunajā valdībā un RP apsvēra iespēju šim amatam deleģēt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP).

(papildināta ar jaunāko informāciju)