Šarons kopš 2006.gada atradās komas stāvoklī
Sestdien Telavivas slimnīcā 85 gadu vecumā miris bijušais Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons, kurš pirms tam astoņus gadus atradās komā, ziņo Izraēlas televīzijas un radio stacijas, atsaucoties uz ģimenes locekļiem.
Slimnīca, kurā atradās bijušais premjers, pagaidām šīs ziņas oficiāli nav apstiprinājusi.
Pirms divām dienām ārsti paziņoja, ka Šarona veselības stāvoklis pasliktinās un novērtēja to kā kritisku, ziņo BBC.
2006.gadā Šarons pārcieta plašu insultu, un kopš tā laika viņš atradās komas stāvoklī, pieslēgts dzīvību uzturošiem aparātiem slimnīcā.
Šarons ir dzimis 1928.gadā netālu no Telavivas Austrumeiropas ebreju imigranta ģimenē. Jau pusaudža gados viņš pievienojās pagrīdes kustībai, kas cīnījās pret britu militāristiem un arābu varas pārstāvjiem.
Bijušais Izraēlas premjers piedalījies visos Izraēlas karos kopš valsts dibināšanas 1948.gadā. Izraēlā daudzi viņu uzskata par varoni, savukārt palestīniešiem Šarons ir lielākais ienaidnieks.
1953.gadā majors Šarons vadīja elitāro desanta vienību “Unit 101”, kas veica reidus pret palestīniešiem un kaimiņu arābu valstīm, palīdzot stiprināt izraēliešu morāli un tēlu. Tomēr izraēliešu pirmā īpašo uzdevumu vienība tiek kritizēta par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un arābu karavīriem. Vienība ir izpelnījusies starptautisku nosodījumu par operāciju 1953.gada rudenī, kad uzbrukumā Kibjas ciematam Rietumkrastā tika nogalināti vairāk nekā 60 palestīniešu civiliedzīvotāji.
1967.gada arābu un Izraēlas karā, kurā Izraēla sagrāba Jordānas upes rietumkrastu, Austrumjeruzalemi, Gazas sektoru un Sinaja pussalu, Šarons komandēja tanku divīziju.
Pēc panākumiem militārajā karjerā 1973.gada augustā Šarons atvaļinājās no armijas, lai piedalītos labējās partijas “Likud” dibināšanā. Dažus mēnešus vēlāk Šarons atgriezās armijā un vadīja Izraēlas vienību pāri Suecas kanālam, palīdzot sakaut Ēģiptes spēkus Sinaja pussalā, kas nostiprināja viņa kara varoņa reputāciju Izraēlā.
No 1977.-1981.gadam Šarons ieņēma lauksaimniecības ministra amatu, kļūstot par ebreju apmetņu būvniecības projekta īstenotāju okupētajā Jordānas upes rietumkrastā un Gazas joslā.
No 1981.-1983.gadam Šarons bija Izraēlas aizsardzības ministrs premjera Menahema Begina valdībā.
Kā aizsardzības ministrs Šarons 1982.gadā uzsāka iebrukumu Libānā, lai sakautu palestīniešu kaujiniekus. Izraēliešu karavīru atbalstītā vietējo Libānas zemessargu grupa sarīkoja asiņainu izrēķināšanos ar palestīniešu civiliedzīvotājiem bēgļu nometnēs Šatilā un Sabrā pie Beirūtas. Saskaņā ar dažādu avotu informāciju bēgļu nometnēs tika nogalināti 460 līdz 3500 palestīniešu civiliedzīvotāju.
Slaktiņš izraisīja oficiālu Izraēlas izmeklēšanu par Šarona līdzdalību. Militārais tribunāls atzina Šaronu par personīgi atbildīgu notikušajā asinsizliešanā, un 1983.gada februārī Izraēlas premjers viņu atlaida no aizsardzības ministra amata.
No 1984. līdz 1990.gadam Šarons darbojās politikā kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs un kā būvniecības un mājokļu lietu ministrs. No 1996.-1998.gadam viņš kļuva par nacionālās infrastruktūras ministru sava sāncenša Benjamina Netanjahu valdībā.
1999.gada septembrī Šarons tika ievēlēts par partijas “Likud” vadītāju.
2000.gada 28.septembrī Šarons kā opozīcijas līderis apmeklēja al Aksas mošeju kompleksu Jeruzalemē. Šarona apmeklējums musulmaņu svētvietā izraisīja palestīniešu protestus, kas aizsāka palestīniešu sacelšanos.
Pēc Ehuda Baraka valdības krišanas Šarons 2001.gada 6.februārī tika ievēlēts par premjerministru.
2001.gada 18.maijā Izraēlas iznīcinātāji pirmo reizi kopš 1967.gada kara bombardēja palestīniešu teritorijas. 5.decembrī pēc trim pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlā, izraēliešu armija bloķēja toreizējo palestīniešu līderi Jasiru Arafatu viņa biroja kompleksā Ramallā.
2002.gada 16.jūnijā Izraēla sāka būvēt drošības žogu Jordānas upes rietumkrastā. Izraēlas būvētais žogs ir izraisīja asu kritiku, jo dažās vietās tas ieiet dziļi palestīniešu teritorijās Rietumkrastā, lai aptvertu iespējami daudz ebreju apmetņu. 2004.gadā Hāgas Starptautiskā tiesa nolēma, ka žoga būvniecība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, jo tas atrodas okupētajā teritorijā, un ka tas jānojauc. Izraēla atteicās pakļauties šīm prasībām, norādot, ka žogs nepieciešams izraēliešu aizsardzībai pret palestīniešu kaujinieku uzbrukumiem.
2003.gada 4.jūnijā toreizējais palestīniešu pašpārvaldes premjerministrs Mahmuds Abass un Šarons ar ASV prezidenta Džordža Buša starpniecību vienojās par Tuvo Austrumu miera plānu, un nākamajā gadā Izraēla evakuēja visus ebreju kolonistus no apmetnēm Gazas joslā, kā arī no četrām apmetnēm Rietumkrastā. Visi Izraēlas spēki Gazas sektoru pamet 2003.gada 12.septembrī.
2005.gada 26.septembrī Šarons ar niecīgu pārsvaru pārspēja Netanjahu mēģinājumu panākt pirmstermiņa “Likud” vadības pārvēlēšanu, taču jau pēc diviem mēnešiem Šarona dēls Omri atzina savu vainu “Likud” vadības vēlēšanu nelikumīgā finansēšanā, un skandāls meta ēnu arī pār pašu Šaronu.
2005.gada 21.novembrī Šarons izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas 2006.gada martā un paziņoja par jaunas partijas “Kadima” veidošanu. 2005.gada 18.decembrī Šarons pārcieta nelielu insultu, taču jau divas dienas vēlāk ārsti ļāva viņam pamest slimnīcu. Tomēr 2006.gada 4.janvāra vakarā Šarons atkal tika nogādāts slimnīcā pēc piedzīvotas spēcīgas un plašas asiņošanas smadzenēs. Pēc vairākām operācijām Šarons tā arī neatguva samaņu un astoņus gadus līdz pat savai nāvei aizvadīja dziļā komā.
Komentāri (32)
inta_s 11.01.2014. 23.09
http://displacedpalestinians.files.wordpress.com/2010/11/sharon11.jpg
Un vēl viņa vārdi
“Everyone there should move, should run, should grab more hills, expand the territory. Everything that’s grabbed will be in our hands, everything that we don’t grab will be in their hands.” — Sharon, as foreign minister in 1998, calling on Jewish settlers to take over as much West Bank land as possible before a permanent territorial agreement with Palestinians.”
“A lie should be tried in a place where it will attract the attention of the world.”
“I vow that if I was just an Israeli civilian and I met a Palestinian I would burn him and I would make him suffer before killing him.”
“Israel may have the right to put others on trial, but certainly no one has the right to put the Jewish people and the State of Israel on trial.”
0
Kaspars Špūle 11.01.2014. 16.53
Visi viņi ir izcili valstsvīri.
Dozens of Eritrean migrants have relocated to Sweden in recent weeks following an agreement brokered between the government of Sweden and the United Nations High Commission for Refugees in Israel, it emerged on Tuesday.
The resettlement – which Israeli NGOs said included 54 Eritrean women – was part of the “ongoing process of willful deportation to Sweden,” according to the Interior Ministry, which reported the deal on Tuesday. They added that the move was also done in collaboration with the United Nations and that each Eritrean migrant received a payment of $3,500.
http://www.jpost.com/National-News/Eritrean-migrants-resettled-from-Israel-to-Sweden-337414
1
Ojārs > Kaspars Špūle 11.01.2014. 20.17
Tas viss humānisma vārdā. Ebreji jau negrib neko sliktu – tikai Mieru…
0
Andris 12.01.2014. 11.59
Noslēdzies tas, kas aizsākās 2005. g. jūlijā Roš-Pine, – „pulsa de nuro”.
0