Paaugstinās arī vecuma cenzu reklāmās iesaistītajām personām
Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot aizliegumu alkoholisko dzērienu reklāmās iesaistīt māksliniekus un sportistus, ziņo LETA.
Grozījumi paredz, ka alkoholisko dzērienu reklāmās nedrīkstēs iesaistīt mūziķus, dziedātājus un aktierus, kā arī sportistus, sporta trenerus, sporta speciālistus un sporta un fiziskās sagatavotības instruktorus. Tāpat alkoholiskos dzērienus reklamēt nedrīkstēs personas, kas ir jaunākas par 25 gadiem. Līdz šim bija aizliegums reklāmās iesaistīt par 18 gadiem jaunākas personas.
Saskaņā ar grozījumiem alkoholisko dzērienu reklāmas nedrīkstēs radīt iespaidu vai attēlot, ka personas lieto alkoholiskos dzērienus.
Alkoholisko dzērienu reklāmā būs jāietver viens no sešiem brīdinājumiem par alkohola negatīvo ietekmi, par alkoholisko dzērienu pārdošanas, iegādāšanas un nodošanas aizliegumu nepilngadīgām personām, nosakot, ka šādus brīdinājuma uzrakstus uz alkoholisko dzērienu reklāmām regulāri maina.
Lai gan uzņēmumiem netiks liegtas iespējas īstenot speciālos piedāvājumus un alkoholisko dzērienu izpārdošanas, tas būs jādara bez reklamēšanas. Likumprojektā minētā normas mērķis ir aizliegt jebkādas darbības, kas uzskatāmas par alkoholisko dzērienu speciālo piedāvājumu reklāmu, tajā skaitā, piemēram, preču, uz kurām attiecas speciālais piedāvājums, cenu zīmes atšķirīgā krāsā, lielumā. Aizliegums gan neattieksies uz nodalītu pašapkalpošanās zonu tirdzniecības zālē.
Veselības ministrija norāda, ka šo grozījumu sabiedrības mērķgrupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši bērni un jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Aizliegums alkoholisko dzērienu reklāmā iesaistīt māksliniekus un sporta nozares pārstāvjus ir noteikts, jo alkohola reklāmās nereti tiek izmantotas arī dažādās sabiedrības grupās popularitāti guvušas personas. Jauniešiem alkohola reklāmas paliek atmiņā, un bieži vien tās ir viņu mīļākās reklāmas.
Grozījumi likumā pieteikti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē 9.janvārī.
Komentāri (32)
Aivars Krauklis 04.01.2014. 18.13
Pamēģiniet definēt, kurš rumpis šajos laikos nav mūziķis vai sporta speciālists? Nabaga aktierīši vairs nedrīkstēs piepelnīties, bet klauni drīkstēs – cik tur darba uz brīdi pārkvalificēties. Dziedātāja, nu tā plikvēdera meitiņa, kas lēkādama spiedz, tagad sauksies dejotāja un honorārs rokā.
Pie tam bezmaksas medikamentu reklāma nodara ne mazāku ļaunumu, mērķauditorijai (padzīvojuši ļaudis ar viduvēju izglītību) pat lielāku un ir daudz vieglāk aizliedzama pilnīgi.
2
ligakalnina > Aivars Krauklis 04.01.2014. 19.53
Laikam, domāji bezrecepšu medikamentus, tos jau visi ēd, kā maizi, un indējas, bet, pret tik bagātām firmām neviens neies, kaut, ja kas būtu jādara, tad, taisni jāaizliedz šī reklāma.
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 04.01.2014. 20.08
Dzeri, paldies par labojumu – ko visu gada sākuma iespaidā nesaraksta.
Postu, ko nodara BEZRECEPŠU medikamenti visādi, ne tikai uztura bagātinātāji, mazliet zinu. Manuprāt, to reklāma jāaizliedz tāpat, kā tabakai aizliedza – toreiz arī raudas un gaudas līdz debesīm skanēja..
0
Andris 04.01.2014. 13.19
Par sportistiem piekritu, jo tā būtu klāji maldinoša reklāma.
Bet kāpēc mūziķi nedrīkst? Viņu vidū patiešām ir daudz žūpu.
2
Inese > Andris 04.01.2014. 13.23
Kādā ziņā maldinoša? Daudzi sportisti gan dzer, gan pīpē ;)
0
Andris > Andris 04.01.2014. 14.59
Tādā ziņā, ka mērķauditorijai radīsies iespaids, ka sportisti ir ieguvuši savu spēku un sporta sasniegumus pateicoties alkohola lietošanai. Un jauniešiem būs priekšstāts – ja gribi izskatīties kā sportists, vnk vairāk dzer.
0
ligakalnina 04.01.2014. 15.34
Pilnīgākais sviests, nu tik visu aizliegsim un iestāsies pilnīga laime.
VM nenodrošina elementāro – pieejamus med. pakalpojumus, tāpēc nodarbojas ar pašu PR.
Nonāksim līdz patreizējam Krievijas idiotismam, kad no “nu pogodi” jāgriež ārā kadri, kur tas vilks smēķē.
Ne jau no filmām un reklāmām bērni iemācās smēķēt, bet, lai kaut ko aizliegtu, jau daudz prāta nevajag, lai cīnītos pret patiesajiem iemesliem, VM prāta nepietieik.
5
+2
-1
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
@Ludmila > ligakalnina 04.01.2014. 17.00
Kalvi
Ja jau piedāvā publisko wiki tad tur vēl daudz kas atrodams ,kas pilnībā izslēdz vārdu salikumu…….. mazs smēķējošo skaits , alko lietotāju skaits=ilgs mūžs
0
piziks > ligakalnina 04.01.2014. 19.16
Kalvi, Circene ar komandu vēlreiz vienkārši izrādās, ražo karjeras un eiropeiska PR ķeksīšus. Jēgas no šīs idejas praktiski nekādas.
0
aivarstraidass > ligakalnina 04.01.2014. 21.08
>>> Optiskais Tēmeklis: Kalvi, Circene ar komandu vēlreiz vienkārši izrādās, ražo karjeras un eiropeiska PR ķeksīšus. Jēgas no šīs idejas praktiski nekādas.
=====
Nu tad jau ir vismaz tāda jēga kā Jūs minējāt – politiķis nevar ignorēt PR ķeksīšus. Nevaru noliegt, ka labi pasniegts PR arī uz mani kā vēlētāju iedarbojas. It īpaši, ja politiķi kopā ar šo PR piedāvā normālas lietas, nevis acīmredzamas nejēdzības.
Formāli runājot, es saprotu galējos liberāļus, kuri jebkuru reklāmu aizliegumu uztver kā nāvīgu draudu vārda brīvībai. Bet pat ASV daudzos štatos ir likumi, kas regulē tabakas reklāmas (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Tobacco_advertising#United_States ). Manuprāt, cigarešu reklāms nevajadzētu jaukt kopā ar cilvēku pamatbrīvību paust dažādus viedokļus – vienalga cik nepopulārus. Cigarešu izplatītājiem (arī pie ļoti drastiskiem reklāmu ierobežojumiem) ir neskaitāmi veidi, kā nodrošināt informāciju par sava produkta esamību tirgū. Es pat būdams nesmēķētājs cigarešu paciņas ar visiem viņu logotipiem apskatu gandrīz katru dienu – stāvot rindā pie veikala kases.
0
aivarstraidass > ligakalnina 04.01.2014. 17.54
>>> Ja jau piedāvā publisko wiki tad tur vēl daudz kas atrodams ,kas pilnībā izslēdz vārdu salikumu…….. mazs smēķējošo skaits , alko lietotāju skaits=ilgs mūžs
=====
Bet kāds sakars te ar ilgu mūžu? Skaidrs, ka Austrijā cilvēki caurmērā dzīvo ilgāk nekā, teiksim, Indijā, kur cigarešu patēriņš ir neliels (bet, iespējams, ir citi faktori, kas iespaido mūža ilgumu).
Man smēķēšana šķiet neestētiska – mazliet traucē arī tabakas dūmi, ja kāds, teiksim, pīpē uz ielas. Tāda pati attieksme būtu arī tad, ja ielas būtu piespļaudītas – tā ir vienkārši vēlme dzīvot sakārtotā vidē. Netiešs sakars ar veselību tam ir – manuprāt, pozitīvas emocijas palīdz uzlabot veselību. Kādēļ mums liegt sev šo prieku? Slavenie aktieri un sportisti tāpat sev iztiku nopelnīs – arī bez netikumu reklamēšanas.
0
aivarstraidass > ligakalnina 04.01.2014. 16.33
>>> Ne jau no filmām un reklāmām bērni iemācās smēķēt, bet, lai kaut ko aizliegtu, jau daudz prāta nevajag, lai cīnītos pret patiesajiem iemesliem, VM prāta nepietieik.
=======
Vajadzētu tad saprast, kas ir tie “patiesie iemesli”. Atkarības vielas cilvēki lieto pat ļoti turīgās zemēs. Vai nav tā, ka daļa no cēloņiem, kādēļ cilvēki izvēlas vienu vai otru destruktīvu uzvedību ir tā, ka attiecīgā rīcība tiek uzskatīta par sociāli pieņemamu, ka ir jaunietim saprotami lomu modeļi, kas to dara. Protams, katrai nejēdzībai klāt neizstāvēsi – bet ja slavens aktieris, kinorežisors, sportists vai reklāmas mākslinieks grib viegli nopelnīt uz citu cilvēku nelaimes rēķina, tad šādai vēlmei vajag uzlikt zināmus rāmjus jeb bremzes.
Mums jau nav jāizgudro divritenis – smēķēšanas apkarošanas pieredze citās zemēs parāda, ka efekts ir tad, ja vienlaikus notiek darbs 4 virzienos:
(1) smēķēšana ir dārga – t.i. tiek apkarota kontrabanda un pielikta akcīze
(2) smēķēšana ir ierobežota – nepilngadīgo tuvumā, sabiedriskās vietās, ēstuvēs, lidostās, utml.
(3) smēķēšana netiek reklamēta
(4) ir atbalsta programmas tiem, kuri vēlas smēķēšanu atmest.
Ar valdības politiku daudz ko var panākt. Spānijā un Austrijā nav politiskas gribas apkarot smēķēšanu – un tur tiek pīpēts uz nebēdu (kaut arī tas mūsu cenās ir diezgan dārgi). Savukārt Somijā un Zviedrijā ir izdevies radīt nesamierināmu attieksmi pret smēķēšanu – it īpaši, ja tā traucē citiem. Atšķirība cigarešu patēriņā ir 2-3 reizes – sk. http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_cigarette_consumption_per_capita .
Esmu dažas nedēļas ciemojies Austrijā – biju pārsteigts, ka cilvēki, kuri dzīvo turienes skaistajā un sakārtotajā vidē, ir acīmredzami labi pārtikuši un ar labu medicīnisko apkalpošanu, tomēr izvēlas smēķēt (publiska smēķēšana Vīnes ielās krīt acīs ne mazāk kā, teiksim, Rīgā vai Bukarestē). Kur ir racionālais pamatojums – un kuri Austrijas gadījumā ir tie “patiesie iemesli”?
0