Maidana līderis Kļičko neiesaistās partijas “Svoboda” organizētajā gājienā
Ap 10 tūkstoš dalībnieku pirmajā jaunā gada dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pulcēja lāpu gājiens, kas bija veltīts 105.gadadienai kopš dzimis Ukrainas nacionālistu leģenda Stepans Bandera, vēsta aģentūra TCH.
Gājiens devās pa Kijevas galvenajām ielām. Tajā piedalījās arī Ukrainas Eiromaidana protestu līderi Oļegs Tjagņiboks, Igors Mirošņičenko un citi.
Pirms gājiena partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko norādīja, ka viņam nav nekāda sakara ar nesen izveidoto Visukrainas apvienību “Maidans” un šo gājienu. Viņaprāt, šis gājiens ir kaut kas ārkārtējs un tā iniciatīva pieder partijas “Svoboda” (Brīvība) līderim Tjagņibokam, vēsta aģentūra UNIAN.
Kļičko arī uzskata, ka uz Neatkarības laukumu Kijevā nāk dažādi cilvēki, kuri atbalsta dažādas partijas, “cilvēki nāk uz šejieni, lai cīnītos par sevi”, tāpēc nav vajadzīgs Maidanu “krāsot vienās vai otrās krāsās”.
Līdzīgi mītiņi notika arī Ļvovas centrā, Hmeļņickā un Ivanofrankovskā, ziņo ITAR-TASS. Ļvovā ap 1000 cilvēku devās pie Banderas pieminekļa, kur notika mītiņš. Gājiena dalībnieki rokās turēja plakātus un lāpas.
Partija “Svoboda” norāda, ka nacionālās atbrīvošanas kustības varoņa Banderas jubilejas lāpu gājiens jau kļuvis par tradīciju – šogad tas Kijevā noticis jau astoto reizi. Savukārt jau kopš pērnā gada 21.novembra Kijevā nav rimušies pret prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa antieiropeisko politiku vērstie protesti.
Viens no Ukrainas nacionālistu kustības līderiem Stepans Bandera ir personība, kuru Ukrainas neatkarības atbalstītāji, sevišķi Rietumukrainā, godā par brīvības cīnītāju, savukārt otra valsts iedzīvotāju daļa viņu kritizē par sadarbību Otrā pasaules kara laikā ar Hitlera Vācijas režīmu.
Bandera aktīvi darbojās pagājušajā gadsimtā no 1930. līdz 1950.gadiem. No 1941. līdz 1959. gadam viņš bija Ukraiņu nacionālistu organizācijas (UNO) (Організація Українських Націоналістів) līderis.
Komentāri (20)
aivarstraidass 02.01.2014. 13.49
Labi, ka Ukrainā ir politiskā brīvība tādā līmenī, ka cilvēki var pulcēties visdažādāko iemeslu dēļ. Tomēr Stepana Banderas glorificēšanu īsti nesaprotu. Viņa vadītā organizācija (ОУН(Р)- Організація українських націоналістів (революційна)) – Ukraiņu revolucionārā nacionālistu organizācija – 1941.g. piedāvājās kļūt par Vācijas sabiedrotajiem, bet vācieši šo ukraiņu nacionālisma paveidu nesaprata, un Bandera lielāko kara laiku nosēdēja Vācijas cietumos. Savukārt pēckara gados S.Bandera dzīvoja emigrācijā līdz viņu 1959.g. noslepkavoja PSRS aģenti. Nezinu, kādu nopelnu dēļ Banderu varētu uzskatīt par varoni, jo viņa ieguldījums cīņā pret PSRS okupantiem aprobežojās ar skaļiem ksenofobiska satura paziņojumiem, nereti vērstiem pret poļiem.
Pret PSRS režīmu cīnījās daudzi citi pašaizliedzīgi cilvēki – šeit īpaši jāpiemin УПА (Українська повстанська армія – Ukrainas pretošanās armija) un tās ilggadīgais vadītājs Romāns Šuhevičs, kurš jau kopš 1941.g. jūnija – vēl pirms vācu spēkiem ar savu partzānu bataljonu Nachtigall atbrīvoja Ļvovu (kur NKVD bija pirms tam cietumā nošāvuši R.Šuheviča brāli); tā viņš arī turpināja karot kā УПА vadītājs, pārmaiņus ar viltotu identitāti ārstēdamies pēckara padomju sanatorijās; līdz 1950.gadā krita apšaudē ar padomju specdienestiem, kas bija ieradušies viņu arestēt.
Manuprāt, ja mēs gribam pagodināt ukraiņu nacionālistus tepat Latvijā, tad loģiski būtu sākt tieši ar pretošanās armijas (УПА) cīnītājiem ar jau minēto R.Šuheviču priekšgalā.
10
Inese > aivarstraidass 02.01.2014. 17.45
Man nav ne mazākā pārsteiguma, ka latviešu naciķi, citējot Apsīša k-gu, “plāno pagodināt Latvijā” cilvēkus, kas veikuši etniskās tīrīšanas.
0
Inese > aivarstraidass 02.01.2014. 15.24
Kalvi Apsīti, beidziet te netīri melot par “labo” УПА! It kā jūs nezinātu, ka УПА-Північ barvedis Dmitro Kļačkivskis ir viens galvenajiem Voliņas slaktiņa, kurā tika noslepkavoti 60 tūkstoši poļu, organizētājiem un īstenotājiem!
It kā jūs, Kalvi Apsīti, nezinātu, ka 1943. gada februāri pēc Šuheviča iniciatīvas sasauktais ОУН 3. kongress akceptēja УПА vienību īstenoto genocīdu pret poļiem!
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/73/Lipikach.jpg
p.s. Iegaumējiet labi, Apsīša k-gs, Latvijas Republikas Krimināllikuma 74. pantu!
74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana
Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
0
aigarsaboltins > aivarstraidass 02.01.2014. 15.54
Atradies Kalvja Apsīša biedētājs, bitīt matos, 18 santīmu vērtais pļurkstoņa. Ej močīt sorķīrā pļutkina pakalpiņus un liec mieru godīgiem cilvēkiem, utainais kranci.
0
Vineta > aivarstraidass 02.01.2014. 22.02
Ločmelis
“Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu”
Šis fašistu izdzimtenis, staļinisma-rusisma, WWII un GULAG apoliģēts savu tiesas dienu tā arī nesagaidīja.
http://4.bp.blogspot.com/-JqfazFZzwXw/TpXGW7_Ah9I/AAAAAAAAABo/WoAbcN2M1fw/s1600/aphoto_20829.jpg
0
Inese > aivarstraidass 02.01.2014. 22.25
Tā sauktās Ičkērijas muftijs ko jums tādu nodarījis, Petona k-gs? Parasti jau gan visādu spridzinātāju niecīgās dzīvītes beidzas gan šādi:
http://news.nswap.info/wp-content/uploads/2009/05/04.jpg
0
Vineta > aivarstraidass 02.01.2014. 23.41
ko jums tādu nodarījis,
Vai es nepietiekoši skaidri uzrakstīju?
0
aigarsaboltins > aivarstraidass 02.01.2014. 16.17
un savus mīnusus, urlas, iespraudiet sev vārīgā vietā:)))))
0
kkristaps > aivarstraidass 02.01.2014. 18.45
Domā, ka pietiek ar to, ka vietējie urlaki 9 maijā slavina okupantus?
0
buchamona > aivarstraidass 02.01.2014. 17.06
Ločmelis. Iegaumējiet labi, Apsīša k-gs, Latvijas Republikas Krimināllikuma 74. pantu!
74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana +++ Liecies, ka Tu mierā un neatgādini labāk par LR Krimināllikuma pantiem :)Citādi nāksies vēl pavērtēt Tavus komentus un sīkās un ” ieslēptās” nelietības tajos.
0
Inese Birzniece > aivarstraidass 02.01.2014. 15.43
Jā, nacisti nesaprata – diktatora lielummānija. Ķērās pie glābšanās salmiņa tik beigās, ļaujot veidot nacionālās kaujas vienības. Pat tad, kad iznākums jau paredzams – netrūka cīnītāju pret lielāko cilvēces ļaunumu.
41.gadā ne tik daudz vācu militārā spēka bij vajadzīgs, cik organizēšanas pasākumu – kaukāza tautas, tatāri, krievi, ukraiņi – visus pat neuzskaitīt – paši sakarinātu kokos savu tautu slepkavniekus.
OUN, UPA, ROA, kazaki, leģionāri – tas viss par vēlu.
Ar vakardienas datumu šodien visi gudri, es tai skaitā.
0
janazakovica 02.01.2014. 12.30
bendera noteikti ir tautas varonis..jo cinijas pret zidu-bolseviku noziedznieku mafiju..
0
Ludmila 02.01.2014. 15.39
Tā vietā 1943. gada februārī tika radīta Ukrainas sacelšanās armija (UPA). Izšķiršanās par to bija tieši saistīta ar augošajām vācu represijām pret civiliedzīvotājiem un OUN biedriem, kā arī cīņas saasināšanās ar poļu pretošanās kustību ”Armia Krajowa” un padomju partizāniem. Volīnijā un Austrumgalīcijā, sākot ar 1943. gada pavasari, UPA bija ķērusies, poļu skatījumā, pie etniskās tīrīšanas. Ukraiņi šos reģionus uzskatīja par savējiem un rīkojās agresīvi. Vēl vācu okupācijas laikā minētajos apgabalos pat nodibinājās poļu policijas bataljoni, taču ne jau tāpēc, lai aizstāvētu okupācijas varu, bet gan savus civiliedzīvotājus. Vēsturnieki atzīst, ka kara laikā šajās iekšējās cīņās tika nogalināti ap _100 tūkstošiem poļu civiliedzīvotāju un ap 20 tūkstošiem ukraiņu___
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/viesturs-sprude-stepans-bandera-terorists-un-patriots.d?id=29922747
1
0
0
Atbildēt
@Inese > Ludmila 02.01.2014. 16.39
Banderowcy mordowali tak, żeby zadać jak największe cierpienie – tak zbrodnię wołyńską wspomina świadek wydarzeń sprzed 70 lat płk Jan Niewiński. W 1943 roku dowodził obroną wsi Rybcza w powiecie krzemienieckim. 70 lat temu doszło do krwawych mordów. Na Wołyniu i w Galicji Wschodniej w latach 1943-45 zginęło ok. 100 tys. Polaków, zamordowanych przez oddziały UPA – i miejscową ludność ukraińską.
0