Iedzīvotāju „rocība” šogad uzlabojusies

Tomēr šogad aptaujātie uz nākotni skatījušies nedaudz pesimistiskāk nekā 2012.gadā

Pirms svētkiem publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis 2013.gads, lielākā daļa aptaujāto (62%) to uzskata par veiksmīgu. Vienlaikus aptaujātie 2013.gadu uzskata arī par nedaudz veiksmīgāku nekā 2012.gadu.

Šie rezultāti kopumā atbilst arī tautsaimniecības attīstības dinamikai – gads gan vēl nav noslēdzies, tomēr varam lēst, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2013. gadā bijusi aptuveni 4%. Turklāt šogad straujāk augusi arī darba samaksa – palielinoties gan vidējai darba algai, gan nodarbināto skaitam. Rocības uzlabošanās veicinājusi privātā patēriņa izaugsmi, kā rezultātā tas arī noteicis nozīmīgāko devumu IKP izaugsmē.

Pirms gada – 2012.gadā, kad IKP auga par 5,2%, nozīmīgākais kāpuma nodrošinātājs bija eksports. Lai gan augošs eksports ir viens no svarīgākajiem mazas un atvērtas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījumiem, tomēr iedzīvotāju esošo labklājības līmeni vairāk atspoguļo privātais patēriņš, kas atšķirībā no eksporta arī šogad saglabāja augstus kāpuma tempus.

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos 2013.gadā, ir bijušas arī neveiksmes. Apstrādes rūpniecībā savu darvas karoti medus mucā ielika a/s “Liepājas metalurgs” finansiālās nedienas, kas ir arī viens no faktoriem sliktākam eksporta sniegumam, nekā varēja gaidīt. Tas ietekmēja ne vien liepājnieku ģimeņu budžetus un darba izredzes, bet arī valsts kopējo budžetu un valdības iespējas veltīt laiku citiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem.

Jāpiebilst, ka šogad aptaujātie uz nākotni skatījušies nedaudz pesimistiskāk nekā 2012.gadā. Tas galvenokārt saistīts ar bažām, vai pāreja uz eiro notiks gludi (58% aptaujāto uztrauc jaunās valūtas ieviešana), un plānoto piesardzību tēriņos gada sākumā.

Šogad, gaidot eiro ieviešanu, iedzīvotāji daļu skaidras naudas iekrājumu noguldīja banku kontos, bet citu daļu – aktīvāk tērēja, tādējādi stimulējot arī patēriņu. Šos procesus varēja droši prognozēt jau iepriekš, jo par to liecināja Igaunijas eiro ieviešanas pieredze pirms pāris gadiem. Pēc lielāka tēriņu kāpinājuma šā gada nogalē 2014. gada sākumā var gaidīt mērenāku tirdzniecības apgrozījuma kāpumu vai pat kritumu. Kā liecina „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti, 67% aptaujāto pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas ar naudu plāno rīkoties piesardzīgāk nekā tagad. Iedzīvotāju tēriņu pieaugums ir veicinājis augstāku IKP 2013. gadā, bet nedaudz palēninās izaugsmi 2014. gadā.

Svarīgs aspekts iedzīvotāju bažu mazināšanā, „pārejot” uz eiro, ir pieejamajai skaidrojošajai informācijai. Vairums aptaujāto jūtas labi informēti par eiro ieviešanas procesu (71%), tostarp 21% aptaujāto sevi atzinuši par ļoti labi informētiem. Tikmēr aptuveni katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto ir vāji informēti, tai skaitā 6% aptaujāto jūtas ļoti vāji informēti. Savukārt 3% aptaujāto uz šo jautājumu nespēja sniegt konkrētu atbildi. Kopumā gan šos rezultātus vērtēju samērā pozitīvi. Turklāt kopš aptaujas veikšanas brīža (01.11.-17.11.2013.) medijos informācija par eiro ieviešanu kļuvusi un arī turpmāk būs vēl intensīvāka.

2014. gads būs notikumiem bagāts – būsim pieraduši pie jaunas valūtas, tiks izveidota jauna valdība un ievēlēts jauns tautas priekšstāvju sasaukums Saeimā un Eiropas Parlamentā, kā arī būsim Rīgu daudzinājuši kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tas neapšaubāmi būs darbīgs un spriedzes pilns gads. Esmu pārliecināta, ka 2014. gada nogalē, jau prognozējot gaidāmā 2015. gada ekonomiskos procesus valstī kopumā un ģimenes finansiālo situāciju, iedzīvotāji savās prognozēs būs kļuvuši krietni optimistiskāki.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste