Sniegotos Ziemassvētkos visas eglītes cērt 20 cm virs sniega, bet nesniegotajās – 20 cm no zemes
Valsts mērogā Ziemassvētkus varētu saukt par meža retināšanas svētkiem. Ja ķīnietim valsts paģēr katru gadu iestādīt vismaz vienu koku, un ir cerības, ka ar laiku pār Gobi tuksnesi šalks ciedru meži, latvietis vismaz vienu egli gadā nocērt. Nu varbūt necērt pats, tad viņa vietā to nocērt bizness.
Vismaz 800 tūkstošu eglīšu nonāk privātās mājās un dzīvokļos, gandrīz 200 tūkstošu- publiskās telpās- kantorī, veikalā, desu cehā, slimnīcā vai pansionātā. Vismaz 10 tūkstošu eglīšu tiek izstādītas publiskos skvēros, laukumos vai vienkārši iestādes nožogotajā teritorijā pie garāžas. Vadošā firma „Ragi un nagi” uzskata par savu pienākumu uzstādīt egli Rīgā iespējami tuvu Ministru kabinetam vai Rīgas domei, atkarībā no priekšnieka tautības vai politiskajām simpātijām. Lielāko pilsētas egli brauc nolūkot pilsētas mērs, un egles nolūkošana ir labs iegansts dzerstiņam ar partijas biedriem un pielīdējiem. Savukārt lepnākās centra egles tiek sasietas no daudzām mazām eglītēm.
Kopumā tas nozīmē pusmiljonu nocirstu eglīšu Pierīgā, jo benzīns tik dārgs, tik dārgs. Šķiet, visčaklāk eglītes cērt pie Baložiem (Ķekavas novadā) vai Jūrmalā aiz Raga kāpas. Glauna mašīna meža vidū Ziemassvētku laikā nenozīmē pārīti, kas tur veido attiecības, bet gan veselīgu ģimeni, kur sieva gaida vīru ar medījumu (eglīti).
Šīm eglītēm reti lemts nonākt koģenerācijas stacijā vai vismaz krāsnī kā atjaunojamajam energoresursam, lielākoties tās nonāk Getliņos vai vienkārši mežiņā, jo pastāv viedoklis, Ziemassvētku eglīte nav tāds piesārņojums kā būvgruži, kurus izberot latvieši uzmanīgi skatās riņķī – ka tik kāds nenostučī. Nokaltušo eglīti uz tuvējo mežiņu vai parciņu aiznes ar tādu kā lepnumu, ar laba darba apziņu- varbūt šī eglīte sadalīsies, izveidos trūdzemi, kur augt jaunām eglītēm. Arī smecerniekam un vabolītei būs ko uz kārā zoba likt.
A/s „Latvijas valsts meži” laipni rūpējas par tautas tradīcijām, kur vectētiņš pa sniegu brien cirst Ziemassvētku eglīti. Valsts mežos katrs drīkst iet un nocirst vienu eglīti, kas ir ne resnāka par 12 cm diametrā.
Nezināma iemesla dēļ vectētiņš vai kāds cits eglītes cirtējiņš parasti nolemj, ka jāizvēlas skaista egle, kura jācērt tajā augstumā, kur diametrs ir 12 cm, un šķiet iekārotākajām eglēm šie 12 cm ir aptuveni pusotru metru no zemes. Katrā Pierīgas mežā, kur iznāk skriet, var redzēt varen daudz šādu kropļotu koku.
Dievs dod Ziemassvētkus bez sniega! Sniegotos Ziemassvētkos visas eglītes cērt 20 cm virs sniega, bet nesniegotajās – 20 cm no zemes. Izmanto cirvi, zāģīti vai lielu neasu nazi. Lielākoties nocirstās eglītes vietu varam atpazīt kā 20-30 cm augstus stabiņus ar taisnu vai slīpu asu nobeigumu.
Dejošanu ap mirstošu kociņu pasaulei kā nezūdošu svētku atribūtu sagādāja rīdzinieki XV gadu simtenī. Par 1510.gada Ziemassvētku svinībām Rīgā ir stāstīts, ka neprecētie Rīgas tirgotāji, tolaik saukti par melngalvjiem, Ziemassvētku vakarā iznesuši no Melngalvju nama izrotātu Ziemassvētku eglīti, kura pirms tam tur stāvējusi visu Adventi. Aizdedzinājuši sveces, bet tad arī pašu eglīti, to darījuši līksmi dejojot un dziedot. Nekur pasaulē nav dokumenta, kas pastāstītu par vēl vecāku Ziemassvētku eglītes dedzināšanas tradīciju. Būtiska norāde – sadedzināja pašu eglīti, dejodami ap šo ugunskuru.
Mūsdienu Latvijā šo tradīciju attīsta – eglīti nodedzina istabā, nereti kopā ar bērnu vai kādu viegli iereibušu pilsoni, kam svečotais koks uzgāžas virsū. Ja normālā ikdienā Neatliekamās palīdzības dienestam standarta izsaukums ir „alkohola reibums, galvas trauma”, tad Ziemassvētkos- „alkohola reibums, apdegums”.
Internetā var atrast daudz un labus padomus. Neapšaubāmi vērtīgākais, ko atradu, bija – noplēsiet eglītes kājai mizu, izdariet iegriezumus kājā, tad ielieciet eglīti siltā ūdenī, pieberiet aspirīnu un cukuru, lai eglītei ir enerģija. Te nu man gribētos ieteikt – pielejiet ūdenim enerģijas dzērienu – kazi, zari stāvus sacelsies.
Bet varbūt tomēr labāk eglīti necirst, bet Ziemassvētku dienā nostaigāt (noskriet, nonūjot) pa mežu katram atbilstošu distanci un paskatīt – cik skaists tāds koks mežā.
Autors ir ārsts, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs
Komentāri (41)
oktaavs 25.12.2013. 11.17
Ziemassvētku eglīšu audzēšana ir ienesīgs bizness visā Eiropā un pārējā kristīgajā pasaulē. Latvijā arī šo biznesu vajag norakt ?
Kāpēc autors neuztraucas par bērzu vai priežu izciršanu mēbeļu rūpniecības un citām vajadzībām ? Tie nav koki, vai arī tikai egles ietilpst koku kategorijā ?
Latvija vienēr būs zaļā zeme. Drīzāk civēki no tās izzudīs, nekā koki. Jau tagad var nobraukt desmitiem kilometru pa mežu ieskautu ceļu un nesastapt nevienu cilvēku.
Jā, ir jābūt stingrai likumu ievērošanai attiecībā uz dabas aizsardzību, bet tas attiecas uz pilnīgi visu šajā valstī.
Eglīte majās ir simtgadīga Ziemassvētku tradīcija. Neviens to nekad nespēs mainīt ar kaut kādiem aizliegumiem. Pat visvarenais padomju režīms to nespēja.
Jā, var dzīvās egles vietā uzstādīt kādu interesantu instalāciju, bet tas ir katra paša, nevis likuma jautājums.
1
ineta_rr > oktaavs 25.12.2013. 19.50
Nevajag jau galīgi dumjam palikt, no mēbeļu vai papīra fabrikas nāk ārā, neticēsiet, mēbeles un papīrs, kam dažkārt atrodas derīgs pielietojums, bet mājās vai pilsētas centrā mirstošs koks, biežāk gan kociņš, kam vēl cilvēka mūžs vai divi priekšā, – tā ir perversija. Tāpat kā jau gadiem lūdzu cilvēkiem man nedāvināt svētkos grieztos ziedus, jo negribu, ka kaut kam jāmirst tikai tamdēļ, lai stāvētu dažas dienas uz mana galda, labāk, lai zied dārzā kaut nedēļu ilgāk, lai dod sēklas nākamajam gadam.
Tikai neiekrītiet otrā grāvī, gaļu nesmādēju, jo tā nav ārišķībai, bet ēšanai, tāpat kā mēbeles ir cilvēcīgai dzīvošanai.
0
ieva_berga 26.12.2013. 00.29
Kārtējais Latvijās Ārstu biedrības vadītāja cienīgs raksts :) 2 rindiņas par to ka ar uguni uzmanīgi utt, un pārējie 99% – pilnīgs, atvainojiet, sūds.
Es jau saprotu ka Apiņu kungs ir kļuvis “zaļš” un tagad viņam sāp galva par katru kociņu. Nez vai viņam kā grāmatu izdevējam nesāp galva par to ka viņa vadībā tika sapublicētas visādas bezjēdzīgas “brošūriņas”, skrejlapiņas un cita draza, un kā zināms papīra ražošanā izmanto kokus, daudz kokus.
Mans tēvs reiz nodarbojās ar eglīšu biznesu. Daudziem cilvēkiem kas dzīvo, dziļos laukos, saimniecībās dažārt tas dod labu ienākumu, diemžēl sezona ir īsa, kopējā ienākumu summa nav mega liela. Apiņa zinšānai, saimnieki savā mežā kokus “retina”, izcērtot kokus jaunaudzēs, jo parasti tie tiek sastādīti pārāk tuvu.
Pilnīgi nav skaidrs kāpēc Apiņa kungs vēl nav uzrakstijis humoresku par to ka LV ikgadu sarūk ar mežu klātā teritorija? Tas īpaši paatrinājās pēc pēdējās krīzes kas naudas trūkuma dēļ valdība paplašināja kvotas izciršanai. Mežs ir skābeklis, laba ekosistēma, atpūta cilvēkam, mājas zvēriņiem utt. Tieši tas par ko LĀB vadonim būtu jārunā. Laikam jau iemaksāts kasē, kā Coco Colas gadijumā. Pāris tūkstoši pašrocīgi izcirsto eglīšu Pierīgā un citur ir spička pret industriālo izciršanu.
Vēl vienu lietu Apiņa kungs ir palaidis garām – Getliņos ir materiālu šķirošana un degošie materiāli silda siltumnīcas kurās audzē dārzeņus.
Apiņa kungs, lūdzu, lūdzu, lūdzu – ejiet pensijā. Es ļoti ceru ka nākamais LĀB vadītājs būs reāls ārsts un ar tīru politisku pagātni.
Priecīgus svētkus.
2
ieva_berga > ieva_berga 26.12.2013. 19.23
Ups, samuldējos :) Viņi visu liek lielā kompostā un velk biogāzi no tiem kompostiem, tālāk gāzi izmanto elektrības ražošanai un sildīšanai.
0
Ivars Anševics > ieva_berga 26.12.2013. 10.51
Vēl vienu lietu Apiņa kungs ir palaidis garām – Getliņos ir materiālu šķirošana un degošie materiāli silda siltumnīcas kurās audzē dārzeņus.
……………………
Manuprāt, siltumnīcas Getlinos tiek apsildītas ar kompostēšanas rezultātā iegūto biogāzi, nevis ar atkritumu degšanas procesā iegūto siltumu.
0
Visvaldis 25.12.2013. 20.40
Pie mums “trešajā pasaulē” proletariāts iet uz Costco un pērk mākslīgās, bet cilvēkiem, kas nevar atļauties svinēt Ziemassvētkus bes īstas egles jauns bizness – egles adopcija. Dārzniecības audzē egles lielos puķu podos, pirms Ziemassvētkiem piesakies, tev to atved, noliek, kur parādi, svini un lustējies cik ādā lien, pēc svētkiem tavu adoptēto egli savāc atpakaļ un iestāda mežā.
0