Poliju un Baltijas valstis satrauc Krievijas raķešu izvietošana

Latvijas aizsardzības ministrs: Šis solis vairos saspīlējumu un bruņošanos

Polija un Baltijas valstis pirmdien pauda satraukumu par Krievijas plāniem izvietot to robežu tuvumā raķetes “Iskander”, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām. Arī ASV paudušas bažas par Krievijas nodomiem, vēsta LETA.

“Plāni izvietot raķetes “Iskander-M” Kaļiņingradas apgabalā ir satraucoši, un Polija to ir sacījusi jau vairākas reizes,” teikts Polijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Raķetes “Iskander” ir Krievijas Rietumu kara apgabala karaspēka daļu bruņojumā, pirmdien atzinis Aizsardzības ministrijas preses dienesta priekšnieks ģenerālmajors Igors Konašenkovs, ar šo paziņojumu nākot klajā īsi pēc tam, kad Vācijas laikrakstā “Bild” bija parādījušās ziņas, ka raķetes “Iskander” izvietotas Kaļiņingradas apgabala un Baltijas valstu pierobežā.

Krievijas Rietumu kara apgabalā ietilpst Krievijas Eiropas daļas vidiene, rietumi un ziemeļi. Arī Kaļiņingradas apgabals un Baltijas valstu pierobeža ietilpst šajā kara apgabalā.

Varšava arī apliecinājusi, ka tā nav saņēmusi oficiālu vēstījumu no Maskavas par raķešu izvietošanu. “Tas ir jautājums NATO, un mēs varam sagaidīt iespējamas konsultācijas un rīcību NATO un Eiropas Savienības līmenī,” teikts ministrijas paziņojumā.

Arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pirmdien pauda bažas par ziņām, ka Krievija Baltijas valstu pierobežā izvieto raķetes “Iskander”.

Šāda raķešu izvietošana ir “satraucoša, bet nav pārsteigums,” telekanālam LNT sacīja Pabriks, uzsverot, ka “tas Baltijas reģionu padara mazāk drošu”. Viņš arī norādīja, ka šis solis vairos saspīlējumu un bruņošanos.

Arī Igaunija un Lietuva pauda līdzīgu nostāju. Šo valstu aizsardzības ministri raķešu izvietošanu pierobežā raksturojuši kā “satraucošu” un norādījuši, ka tas ir “iemesls bažām”.

Arī ASV paudušas bažas par Krievijas plāniem. “Mēs mudinām Maskavu nespert soļus, kas destabilizētu reģionu,” sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretāra vietniece Marī Hārfa.

Viņa piebilda, ka Vašingtona informējusi Krieviju par tās kaimiņvalstu bažām, ko izraisījuši Maskavas plāni izvietot Kaļiņingradas apgabalā raķetes “Iskander-M”. “Mēs pavisam noteikti zinām, ka valstis šajā reģionā ir paudušas bažas šajā sakarībā, un mēs turpināsim ar tām par to runāt,” norādīja Hārfa.

Par raķešu “Iskander” izvietošanu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu, kā arī citviet Baltijas valstu pierobežā, pirmais nedēļas nogalē ziņoja vācu laikraksts “Bild”.

Par raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā liecina slepeni satelītuzņēmumi, vēstīja laikraksts. Fotogrāfijās redzami “ne mazāk kā desmit” raķešu kompleksi “Iskander-M”, kas ir izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Baltijas valstu pierobežā.

Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienesta priekšnieks ģenerālmajors Igors Konašenkovs pirmdien apliecināja, ka raķetes “Iskander” tiešām ir Krievijas Rietumu kara apgabala karaspēka daļu bruņojumā.

Krievijas Rietumu kara apgabalā ietilpst Krievijas Eiropas daļas vidiene, rietumi un ziemeļi. Arī Kaļiņingradas apgabals un Baltijas valstu pierobeža ietilpst šajā kara apgabalā.

“Rietumu kara apgabala raķešu karaspēka un artilērijas bruņojumā tiešām ir operatīvi taktiskie kompleksi “Iskander”,” atzina Konašenkovs. Viņš arī norādīja, ka “konkrētie raķešu divizionu “Iskander” dislokācijas rajoni Rietumu kara apgabalā nav pretrunā ar jelkādiem starptautiskajiem līgumiem”.

2011.gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par militāri tehniskiem un diplomātiskiem soļiem, ar kuriem Krievija atbildēs uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā.

Kā pirmais solis tika minēta radiolokācijas stacijas, kas brīdinātu par raķešu uzbrukumu, tūlītēja izveidošana Kaļiņingradas apgabalā. Šī iecere jau ir īstenota. Kā nākamais solis tika minēts, ka turpat tiks izvietoti arī raķešu kompleksi “Iskander”.

“Iskander-M” darbības rādiuss ir 500 kilometri, un tās var aprīkot gan ar konvencionālām kaujas galviņām, gan kodolgalviņām.