76% sociāldemokrātu partijas iekšējā balsojumā atdevuši balsis par koalīciju ar konservatīvajiem
Izveidota Vācijas “lielās koalīcijas” valdība, sociāldemokrātu un kristīgo demokrātu līderiem svētdien preses konferencēs izklāstot ministru portfeļu sadalījumu.
Līdz ar Vācijas sociāldemokrātu (SPD) iekšējā referendumā pieņemto lēmumu veidot kopīgu valdību ar Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem, svētdien SPD līderis Zigmārs Gabriēls un Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja par valdības sastāvu, vēsta LETA/AFP.
Kā jau iepriekš prognozēts, ietekmīgo ekonomikas un enerģētikas “superministra” amatu ieņems Gabriēls, kurš būs arī vicekanclers.
Par kristīgo demokrātu (CDU) posteņu sadalījumu svētdien vakarā preses konferencē paziņoja Merkele, atklājot pilnu valdības sastāvu.
Merkele apstiprināja iepriekš presē izskanējušo informāciju, ka savu amatu saglabās finanšu ministrs Volfgangs Šeible.
Negaidīta izvēle ir septiņu bērnu māmiņas, līdzšinējās nodarbinātības un sociālo lietu ministres Urzulas fon der Lējenas iecelšana aizsardzības ministra amatā. Viņa kļūs par pirmo sievieti Vācijas vēsturē, kas sēdīsies šajā krēslā.
Lējenas virzīšana ietekmīgajā postenī ministrijā, kurai ir viens no lielākajiem budžetiem Vācijas valdībā, izraisījusi minējumus, ka politiķe tiek gatavota nākamā kanclera amatam.
Savukārt pašreizējais aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs kļūs par iekšlietu ministru. No CDU partijas veselības ministra amatam izvirzīts Hermans Grēe, Johanna Vanka saglabās izglītības ministres amatu, bet par Merkeles biroja vadītāja amatam izraudzīts Pēters Altmaijers.
CDU Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālo savienība (CSU) izraudzījusies Aleksandru Dobrintu transporta ministra amatam, Hansu Pēteru Frīdfrihu lauksaimniecības ministra amatam un Dagmāru Vērlu attīstības ministres amatam.
SPD līderis Gabriēls iepriekš paziņoja, ka ārlietu ministra krēslā atgriezīsies SPD pārstāvis Franks Valters Šteinmeijers, kurš šo amatu ieņēma no 2005.-2009.gadam, kad Merkele arī vadīja “lielo koalīciju”.
Sociāldemokrāti turējuši solījumu pusi no partijai atvēlētajiem astoņiem ministru posteņiem sadalot starp dāmām.
SPD ģenerālsekretāre Andrea Nālesa kļūs par nodarbinātības ministri, dalot atbildību par pirmās minimālās algas ieviešanu, kas bija sociāldemokrātu priekšnosacījums kopīgas valdības veidošanā ar Merkeli.
Partijas viceprezidente Manuela Švesiga ieņems ģimenes lietu ministres amatu, bet SPD finanšu direktore Barbara Hendriksa vadīs Vides ministriju, bet turku tautības SPD priekšsēdētāja vietniece Aidana Ozoguza kļūs par imigrācijas, bēgļu un integrācijas lietu valsts ministri, kas ir augstākais amats, kādu Vācijā jebkad ieņēmusi sieviete no valsts trīs miljonu lielās turku kopienas.
Jau ziņots, ka sestdien Vācijas sociāldemokrāti (SPD) iekšējā referendumā apstiprinājuši ar Merkeles vadītajiem konservatīvajiem noslēgto koalīcijas līgumu.
Par “lielās koalīcijas” veidošanu nobalsojuši 76% no partijas biedriem, kas piedalījušies referendum, sestdien paziņoja SPD kasiere Barbara Hendriksa. Balsošanā ar pasta starpniecību piedalījušies 79% no 470 000 partijas biedru, un referenduma iznākums ir nepārprotama SPD priekšsēdētāja Zigmāra Gabriēla uzvara.
“Nekad 36 gadu laikā, kamēr esmu tās rindās, neesmu redzējis savu partiju tik politiski aktīvu,” preses konferencē paziņoja triumfējošais Gabriēls. “Sen neesmu bijis tik lepns, ka esmu sociāldemokrāts.”
SPD referenduma rezultāti ļauj Bundestāgam beidzot apstiprināt Merkeli uz trešo pilnvaru termiņu kancleres amatā.
Pārrunas par lielās koalīcijas veidošanu Vācijas valdībā sākās jau oktobrī, kad Merkeles vadītie konservatīvie uzvarēja vēlēšanās, bet Bundestāgā neieguva vairākumu. Jaunajai koalīcijai būs 504 vietas parlamentā no 631.
Jaunā koalīcija par ministru portfeļu sadalījumu oficiāli paziņos tikai svētdien, taču mediju rīcībā jau nonākusi informācija par svarīgākajiem ministru posteņiem. Kopumā sociāldemokrātiem tiks seši ministru portfeļi. Savukārt jaunajiem ministriem darbs jāsāk vienā dienā ar kancleri Angelu Merkeli – 17.decembrī.
Kā liecina aptauja, kuru veikusi sabiedriskā raidorganizācija ZDF un kuras rezultāti tika publicēti piektdien, 49% vāciešu atbalsta “lielo koalīciju”, kamēr 33% to noraida.
(papildināta ar jaunāko informāciju)
Komentāri (25)
buchamona 15.12.2013. 09.11
Nu, paskatīsimies, kā šis eksperiments beigsies valstī, kur sociāldemokrāti nav reizē arī putinistu impērijas atbalstītāji, kādi ir pašmāju SC Latvijā.
9
Sanšains > buchamona 15.12.2013. 12.42
nulle –
Nomierinieties, Īrijas infrastruktūras un sasniegumu izmantotāj, nacionāļi caurmērā “nemuld” par minimālās algas atcelšanu – to dara tikai retais, piemēram, Ritvars Eglājs, kura rakstīto acīmredzot sistemātiski studējat, kas savukārt, protams, Jums varētu iet tikai labumā.
Eglājs:
“Man arī viedoklis atšķiŗas no savas partijas, turklāt nopietnās lietās.”
http://ritvars.wordpress.com/2011/09/13/par-ko-balsot/
0
Vineta > buchamona 15.12.2013. 15.20
rinķī apkārt
kur sociāldemokrāti nav reizē arī putinistu impērijas atbalstītāji, kādi ir pašmāju SC Latvijā.
SC, sociāldemokrāti?
0
dro > buchamona 15.12.2013. 10.39
Haris. Ekskanclers Šmits arī bija sociāldemokrāts, bet tādas kvalitātes valstvīrus tur gan laikam vairs uguni nesameklēt:)
0
dro > buchamona 15.12.2013. 11.20
Haris. Es apbrīnoju viņu spēju organizēt, “akurātību”. Varbūt esmu jau rakstījis, atkārtošos. !944. gadā gadā radi aizssūtīja savas mēbeles no Rīgas uz Zviedriju. !951. gadā pēc bēgļu nometnēm ieradušies Zviedrijā, viņi joka pēc nolēma pārbaudīt -mēbeles bija pasta noliktavā:)))
0
dro > buchamona 15.12.2013. 09.30
rinķī apkārt. Kādēļ eksperiments, manuprāt Vācijā tā nav pirmā reize? Tāda valdība jau bija 2005. līdz 2006. gadam.
0
Sanšains > buchamona 15.12.2013. 10.31
Labi atalgotais “Gazprom” labvēlis Šrēders arī bija sociāldemokrāts.
0
Sanšains > buchamona 15.12.2013. 11.17
nlo –
Nezinu, es gan tik “labās” domās par vāciešiem neesmu. Protams, ka viņi ir centīgi, strādīgi un izglītoties kāri, un galvenokārt tāpēc tā labklājība, bet ļoti nozīmīgi, ka viņi pietiekami labi prot domāt arī par vācu kā grupas interesēm. Atšķirībā no mums.
Šrēders varbūt galvenokārt domāja tieši par sevi, tomēr gan jau ka “Nord Stream” projekts bija labs arī vāciešiem kopumā un, ja nebūtu Šrēdera, arī kāds cits noslēgtu līdzīgu līgumu, varbūt vienīgi bez personiskā izdevīguma.
0
Sanšains > buchamona 15.12.2013. 13.17
Brīnos kāpēc viņš vēl nav emigrējis uz ASV un iestājies tējas partijā.
=====================
Bet es nebrīnos, ka to nesaprotat.
Jūs ne reizi vien esat demonstrējis, ka Jums gandrīz neko nenozīmē valoda, kultūra, tradīcijas un emocionāla saikne ar citiem cilvēkiem, pat ar tuviniekiem.
0
Alise > buchamona 15.12.2013. 12.40
Sociāldemokrātija ir 19-20. gs. filozofija. Tagad visām labējām un centriskām partijām programmās ir sociālā nodrošinājuma jautājumi. Sociālā nodrošinājuma jautājumi ir atrisināti visās attīstītajās valstīs. Šobrīd sociāldemokrāti ir tikai un vienīgi populisti, kas kavē jebkādu attīstību.
nulle, kādēļ būtu jāregulē minimālā alga? Algas līmeni nosaka konkurence.
0
ligakalnina 15.12.2013. 10.45
Cik dzirdēju, vienas no galvenajām SD prasībām bija automatiska pilsonības piešķiršana tur dzimušiem turkiem, tikai nezinu, kā tas atrisinājas, vai Merkele kreisajiem piekāpuses, vai nav.
4
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@dro > ligakalnina 15.12.2013. 11.30
nulle. Toties Zilo ezeru zemē atnākusi ziema…sniegi snieg un sasnieg lēni, slidot dodas ganu zēni…
0
ligakalnina > ligakalnina 15.12.2013. 12.44
Slikts nav nekas, ja tikai neizskatītos pēc kreiso velmes pavairot savu elektorātu ar populistisku rīcību.
Arī līdz šim turkiem bija iespējas izvēlēties Turcijas vai Vācijas pilsonību, cik atceros.
0
Alise > ligakalnina 15.12.2013. 12.47
nulle, jūs nonākat pretrunās ar to imigrantu aizstāvību. Imigranti no trešām valstīm ir tie, kas nosit uz zemi vietējo algas (jūs tak vienmēr satrauc tas algu jautājums).
Aizbraucēji kavē attīstību zemēs, no kurām paši nākuši, jo nenotiek darbaspēka konkurence, mazinās iespējamā uzņēmējdarbības konkurence – palēninās attīstība, jo daļa darbaspēka vienkārši aizbrauc pa lēto strādāt uz citurieni, nevis paliek savā valstī, kur būtu spiesti intensīvāk domāt kā nopelnīt un kā nopelnīt vairāk.
Valstīs, uz kurām aizbraukuši, imigranti darba algu līmeni tuvina tām valstīm, no kurām atbraukuši. Tas ir labi tikai vienai daļai milzīgo pārrobežu korporāciju, bet nevienai no iesaistītajām sabiedrībām.
0
ligakalnina > ligakalnina 15.12.2013. 15.45
Uzņēmēju un “iedzīvotāju” interses ne vienmēr sakrīt.
Patreiz briti ļoti satraucoties par migrantu pieplūdumu no Rumānijas un Bulgārijas, toties daudzi uzņēmēji to gaida, jo daudzi vietējie vispār negrib strādāt, un, neskatoties uz formālu bezdarbu, atrast darbinieku, brīžam, pagrūti, vietējie bieži labāk saņemt izvēlas saņemt bezdarbnieku pabalstu, kas ir stipri dāsns.
0