Pēc Zolitūdes traģēdijas arī politikā nevar turpināt pa vecam
Zolitūdes nelaimes radītais satricinājums noteikti daudzās jomās ienesīs pārmaiņas uz labu. Lai cik skaudri tas skanētu. Domājams, ka liela skaita cilvēku vardarbīga nāve spiedīs daudzus pārvērtēt savu rīcību un attieksmi dažādos dzīves gadījumos. Tā arī varētu būt labākā piemiņa bojāgājušajiem, ja mēs, dzīvi palikušie, apņemamies padarīt labāku sevi un pasauli ap sevi.
Taču liela būs mūsu kļūda, ja domāsim, ka tas attiecas tikai uz šauru iesaistīto loku – projektētājiem, konstruktoriem un būvniekiem, tirgotājiem un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem, būvvalžu ierēdņiem un ekspertiem. Patiesībā tas attiecas uz visām jomām un darbības nozarēm mūsu sabiedrībā. Taču jo īpaši uz tiem, kam esam ar vēlēšanu starpniecību uzticējuši savas sabiedrības pārvaldi.
Kad karalis ir kails
Tas, kas visvairāk dūrās acīs traģēdijas dienās, bija atbildības un godaprāta trūkums ļoti dažādās nozarēs. Tāpat kā meli, izlikšanās un noklusēšana. Iespējams, ka to var norakstīt uz pirmā brīža satraukumu, apmulsumu un apjukumu. Taču pēc pirmā brīža nāk otrais un visi pārējie, aiz kuriem vairs nevar paslēpt savu atbildības un godaprāta trūkumu. It īpaši pēc tādas nelaimes kā Zolitūdē.
Tās apjoms bija tik liels, ka skaudrā un nepatīkamā gaismā izgaismoja lietas, ko mazāku negadījumu vai nepatikšanu laikā mēs pat nepamanītu. Tādos mazāka mēroga satricinājumos var izlīdzēties ar ierastajiem sabiedrisko attiecību trikiem. Taču šoreiz uz 54 kailo dzīvību fona kails un pavisam nepievilcīgs drīzāk izrādījās mūsdienās rūpīgi piekoptais un dažādiem profesionāliem priekšrakstiem par to “kā rīkoties krīzes situācijās” sekojošais saziņas ar sabiedrību veids.
Brīdī, kad sabiedrība gaidīju kailu un skarbu patiesību, godīgu attieksmi un bija gatava jebkādām vēstīm un atklāsmēm, sākot no pirmā vakara mēs tikām appludināti ar noklusējumiem, “sejas glābšanas”, vainas novelšanas un atkratīšanās no atbildības trikiem.
Turklāt tas nav beidzies un turpinās joprojām, visticamāk, kamēr beigsies tiesu darbi gadu garumā. Mediju treniņi sekos mediju treniņiem.
Te es runāju galvenokārt par uzņēmumiem un privātā sektorā iesaistītajiem. Iespējams, ka tā var atgūt vai noturēt savu reputāciju normālā situācijā vai mazāka mēroga nepatikšanās, tomēr šoreiz tas nestrādāja. Tas bija acīm redzami, ka tik lielu un mūžīgu jautājumu kā cilvēku nāve priekšā nobālēja liela daļa mūsdienu uzņēmējdarbību pavadošie “sabiedrisko attiecību” paņēmieni.
Tie likās tik ciniski, samāksloti, virspusēji un atrauti no dzīves īstenības. Liekas, ka tagad visai sabiedrisko attiecību nozarei kopā un katram speciālistam atsevišķi ir pašiem jāizvērtē, kā turpmāk rīkoties vieglākos un smagākos ārkārtas gadījumos. Turpināt kā līdz šim diezin vai būs iespējams.
Citā īstenībā
Vienlaikus turpināt kā līdz šim nebūs iespējams arī pašmāju politikā, jo arī politikā jeb sabiedrības pašpārvaldē liela daļa darba ir tieši saziņa ar pašu sabiedrību. Liekas, ka kopš 21.novembra vakara mūsu sabiedrības prasības pēc atklātības un godīguma ir kļuvušas nesalīdzināmi augstākas kā līdz tam. Nogruvuma trieciens ir sev līdzi aizrāvis ikdienā uzaudzēto vienaldzības, acu pievēršanas un sīku blēdību attaisnošanas tauku slāni.
Tāpēc arī tik ļoti šajās vecās valdības gāšanas un jaunās valdības veidošanas sarunās pietrūkst godīguma un atklātības, kam paši kā sabiedrība nu esam piemērojuši jaunu mērījumu skalu.
Var jau mēģināt aizbildināties ar iepriekš piekopto kārtību, aizkulišu darba īpatno dabu un dažu amatpersonu atrašanos augstāk par parastajiem mirstīgajiem. Taču jaunajā laikmetā “pēc Zolitūdes” tas liekas īpaši pretīgi. Tāpēc tam būtu jāmainās.
Kaut vai sākot ar to pašu valdības vadītāja Valda Dombrovska atkāpšanos no amata. Kādēļ godīgi un atklāti nepateikt tiem daudzajiem atbalstītājiem, kas taču ir balstījuši viņa darbību vairāk nekā četru gadu garumā un atkārtoti ievēlējuši, kādi tieši bija iemesli viņa solim? Līdz šim sabiedrībai teiktais tomēr atstāj tik daudzus neatbildētus jautājumus un iespējas spekulācijām par politisko aprēķinu vai spiedienu no malas. Cilvēkus jau neapmānīsi, un no viņu atmiņas neizdzēsīsi video kadrus ar spriedzes pilno paziņojumu par atkāpšanos.
Tieši tikpat neizprotamas ir viņa pārstāvētās partijas “Vienotība” dīvainās spēles ar vairākiem valdības vadītāja kandidātiem un partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas pretrunīgie teksti par valdības vadītāja amatam nepieciešamajām zināšanām un spējām.
Vai tiešām paši esat aizmirsuši, ka vēlētāji V.Dombrovskim savulaik uzticējās tieši tādēļ, ka viņš bija godīgs un atklāts par krīzes dziļumu un valsts maka tukšumu?
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai pats kaut ko mainītu “tālu no normālas” valstī un “amorfajā sistēmā”, tā vietā izvēlas runāt mājieniem, pusvārdiem un sapiņķerētiem paziņojumiem. It kā atrastos kādā citā dzīves īstenībā nekā pēc atklātības, atbildīguma un godīguma izslāpusī sabiedrība. It kā būtu vienlīdzīgāks par citiem vienlīdzīgajiem. Godīga saruna
Valsts un sabiedrības pārvaldīšana jau neko daudz neatšķiras no vienas ģimenes darbības principiem, kur vienlaikus jārūpējas par jauniem un veciem, par barību miesai un garam. Un arī ģimenēm mēdz gadīties lieli satricinājumi un pārbaudījumi. Taču grūti iedomāties, ka tādos gadījumos ģimeni spētu saturēt kopā un izvest cauri grūtībām puspatiesības, slēpti nodomi, divkosība vai aizbildināšanās ar aizkulišu situācijas delikātumu un ierobežotas pieejamības informāciju.
Drīzāk to spēj noturēt un jaunā attīstības pakāpē ievest sāpīga atklātība, spēja atzīties cilvēciskā vājumā, savstarpēja izrunāšanās un uzticēšanās. Spēja katram no ģimenes locekļiem pārdzimt labākam, caur sāpēm un grūtībām šķīstītam.
Jaunās valdības veidošanas laikā mēs bieži dzirdam pieminam mistiskos desmit mēnešus, taču sabiedrības un valsts priekšgalā stāvošajiem vajadzētu atcerēties, ka tas ir ne tikai laiks, kas kaut kā “jānovelk” nākamajai valdībai. Tas ir laiks, pēc kura vēlētāji atkal teiks savu vārdu, kam uzticēt šīs lielās ģimenes pārvaldīšanu. Un viņiem nekas cilvēcisks nav svešs. Tieši otrādi, kā to rāda Latvijas politiskā vēsture un laiks pēc 21.novembra.
Autore ir neatkarīga žurnāliste
Komentāri (63)
ligakalnina 13.12.2013. 09.29
Tā tas ir, jo vairāk vēro Latvijas politisko virtuvi, jo vairāk velk uz sliktu dūšu no tām smakām, kas nāk no tās virtuves ārā.
Un V pirms dažiem gadiem un V tagad ir pilnīgi dažādas partijas.
Iepējams, dažiem V funkcionāriem šķiet, ka viņi ir milzīgi gudri vai slīpēti, un viņi domā, ka cilvēkus var elementāri apmuļķot, bet, tā nebūt nav.
Runāju tikai par V, bez pārējo partiju pieminēšanas, jo par pārējām partijām pat runāt nav vērts, ar visiem saviem trūkumiem, V ir vienīgā pieminēšanas vērta, acīmredzot, uz to jau spekulē V spice, ka domājošam un liberālam elektorātam tā ir vienīgā partija, par ko vispār var balsot, neskatoties ne uz ko.
Un par Bērziņu, t.s. prezidentu, var pieminēt vienīgi slimības vēstures kontekstā vai krimināllietas ( kuras nav), kontekstā par ES struktūrfondu nelikumīgu izsaimniekošanu, bet, šeit ir Latvija, Vācijā, šķiet, prezidentu tiesāja par kādu smieklīgu summu, ko viņš it kā ieguva nelikumīgi, Latvijā var uzcelt sev privātmāju par nozagtu naudu, un vēlāk kļūt par valsts simbolu, un gailis ( nevis Gailis) pakaļ nedzied, mums tas skaitās norma pēc noklusējuma.
16
Vineta > ligakalnina 13.12.2013. 17.51
Kalvis Apsītis
“Vienotība” tagad ir varbūt nedaudz nolietojusies
Varbūt sapuvusi drīzāk?
Virzīt Šķēles Trojas zirgu, čekas mūdzi, latviešu varoņu – Leģionāru nīdēju, premjera amatā, tur jābūt vai nu Preiļu dzelteno sadzērušies vai galējiem neliešiem.
0
efeja60 > ligakalnina 13.12.2013. 11.55
Jāsvītro visi valžu locekļi, uzņēmumu vadītāji.
0
Ieva Priedenfelde > ligakalnina 13.12.2013. 14.51
WAT, droši vien neko neesi dzirdējis par latviešu politikas klasiķa Jāņa Čakstes viedokli šajā jautājumā. Ak jel tumsonība, garā nabagā lāsts.
0
janis17 > ligakalnina 13.12.2013. 10.42
dzeri, šis tavs koments atgādina hruščeva runu pskp 20 tajā kongresā – “biedri ir pieļautas kļūdas, viss ir bijis salaists tūtā, staļins nomušījis 80 miljonus, bet nekas, tovarišći, da zdravstvujet kā pē es es!”
0
raimondsb_mail_lv > ligakalnina 13.12.2013. 11.30
Jūsu pozīcija ir strupceļš mums visiem. Tā mēs, dzeris49, nekad nenonāksim pie normāliem apstākļiem, kur Jums būtu iespēja izvēlēties labāko no diviem labumiem. Kas ir vainīgs, ka 20 gadus pēc neatkarības mums vēl ir apstākļi, ka nav izvēles un jābalso par “ļaunumu”(paldies Dievam, par mazāko). Ar noliektu galvu, paklausīgi balsojot par “mazāko ļaunumu” Jūs dodiet zaļo gaismu Vienotības stratēģijai, kur tiek iznīcināti konkurenti. Šī bezkonkurence ir arī mūs novedusi pie situācijas, kad Vienotība, nekaunīgi to izmantojot, atklāti nodod savus un vēlētāju ideālus.
Vēlētājiem ir jāsoda partija, kura nepilda savus solījumus.
Bet ja Jūs gribiet, lai Jūsu mazbērni un mazmazbērni pēc daudziem gadiem vēl joprojām būtu spiesti izvēlēties “ļaunumus”, tad turpiniet “lutināt” savu Vienotību…
0
janis17 > ligakalnina 13.12.2013. 11.39
Dzeri, tev ir iespēja balsot par NA un atbalstīt to iekšējo vektoru, kas tev patīk. Ja šodien es balsotu par NA, tad plusus no manis saņemtu Cilinskis, Dzintars, Apsītis, vēl daži… Mīnusotu naudiņu, virkni no TB vecajiem.
Iesalnieks ir puika vēl, nepārzina diplomātiju, kamēr paaugās arī saņemtu mīnusu.
Lūša ietekme un spējas ir krietni pārvērtētas. Varbūt pajautā Kalvim, cik un kā lembis un Lūsis viņus tur uzpērk :)
Skaidrs, ka Lūsis tev nepatīk “pēc purna”, nevis pēc kādiem citiem nopietniem argumentiem. Var jau izraut no konteksta frāzes, var teikt , ka visi MNA, celtņu vadītāji, zobārsti un fizioterapeiti ir maitas, taču tas ir totāli nepietni.
0
Ojārs > ligakalnina 13.12.2013. 10.58
Dzerīt, Vienotībai arī ir sakari ar Lembergu.
Kaut vai Bukāni (Dombrovska padomnieci un vienlaikus Dombrovsku ģimenes biznesa partneri) atceries ar viņas slikto “atcerību”… :)
0
ligakalnina > ligakalnina 13.12.2013. 10.49
aivarsk – vienmēr politikā jāizvēlas mazākais ļaunums, un es uzskatu, ka tā ir V.
Tu, protams, esi NA atbalstītājs, un uz to tev ir pilnas tiesības, vienīgais, ko nesaprotu – tu tiešām tici, ka tā NA spētu pārvaldīt valsti, pat nerunājot par tās sakariem ar Lembergu un MNA, runājot tikai par tās intelektuālo potenciālu?
0
ligakalnina > ligakalnina 13.12.2013. 11.09
Es piekrītu, katrā partijā ir dažādi cilvēki, arī RP un NA ir sakarīgi cilvēki, un man žēl, ka RP vairs, praktiski, nav izredzes.
Bet, NA jau to vektoru nenosaka Latkovskis utt., bet gan Lusis, Iesalnieks, Parādnieks, Dzintars, utt., un par tās līmeni spriež taisni pēc šiem cilvēkiem.
0
ligakalnina > ligakalnina 13.12.2013. 11.51
“Pēc purna” cilvēkus nevērtēju, arī pēc retorikas nē, vērtēju pēc darbiem un balsojumiem.
Un tas, ka MNA un RAT ir absolūti korumpētas un savsrarpēji saistītas institūcijas, un to Bordānu izslēdza tāpēc, ka viņš gribēja tām p[ieķerties, manuprāt, skaidrs visiem, izņemot tevi.
Kāpēc tad tas Lūsis, ar tik neviennozīmīgu reputāciju, ieņem tik augstu amatu tai NA, no kura laika viņš ir kļuvis tik svarīgs un tik liels “patriots”, cik dzirdēts, pat NA galīgi ne visi to Lūsi grib tur redzēt.
0
Jânis Bankoviès > ligakalnina 13.12.2013. 12.07
Normund, ar komuņāgu akcentiem, lūdzu, dodies uz KTDR, vai uz kādu sarkanu Latīņamerikas valsti, sarkano zupīti vismaz mani veidojušās ģimenes krietni ēdušas, lai instingtu līmenī, redzot sarkanos, es būtu gatavs tos uzraut ķāķī.
0
ligakalnina > ligakalnina 13.12.2013. 11.38
S.B. – un ko darīt?
Situācija ir, kāda ir, pārfarazējot ūsaino “vadoni”, “citi politiķi mums nav”.
Nebalsot vispār ir tas pats, kas balsot par SC, jo tam ir stabils elektorāts, kas balsos, jo mazāk nobalsos par pārējām pasrtijām, jo lielāks % būs SC.
Tāpēc, ja esi reālists, jāizvēlas mazākais ļaunums.
K.A. – par to saistību ar oligarhiem – manuprāt, NA arī spēcīgi saistīta gan ar Lembergu, gan ar MNA, ja tā nebūtu, Dzintars tik uzstājīgi nevirzītu Lemberga cilvēku Bērziņu, un nebūtu nekādi konflikti ar Bordānu, nerunājot par balsojumu “antilemberga” likumā, utt.
0
dace_ampermane > ligakalnina 13.12.2013. 10.18
Skarbs vērtējums. Neko darīt, jāpiekrīt. Ar raupju roku jānoslauka skopa latvieša asara un jāiet tālāk vergot. Tauta kura sevi ciena savāktos 50 000 Doma laukumā un visa galotne sašķīstu bez vardarbības.
Tie 50 verdzības gadi + 20 kad nekas nav darīts lai audzinātu nacionālu apziņu un godprātību tagad nāk atpakaļ.
pūķina kājuslauķis mēs esam :(
0
aivarstraidass > ligakalnina 13.12.2013. 11.33
>>> Bet, NA jau to vektoru nenosaka Latkovskis utt., bet gan Iesalnieks, Parādnieks, Dzintars, utt., un par tās līmeni spriež taisni pēc šiem cilvēkiem.
======
Ja vēlētājam ir nepieņemamas kaut kādas viņaprāt principiālas lietas – teiksim, radikāli izteikumi Tviterī (Iesalnieks), abortu ierobežošanas priekšlikumi (Parādnieks), kino nozares finansēšanas procedūras (Dzintars) vai arī partijas neskaidrā nostāja ar maksātnespējas tiesisko regulējumu, tad viņam par NA nav jābalso. Toties tad viņam ir pozitīvs pienākums – atrast citu normālu partiju, un veikt rūpīgu darbu ar plusiņiem un svītrojumiem. Un viņš var paļauties, ka NA vēlētāji tāpat būs prasīgi pret saviem deputātiem un veiks rūpīgu darbu savos sarakstos. Arī NA taču neiebalso pārāk odiozus ļaudis – piemēram, Emīlu Jakrinu (kaut arī 10.Saeimā viņš kandidēja kā #2 Vidzemes sarakstā).
Jo beigu beigās mēs viens no otra nekur aizmukt nevaram – vienkārši katrs var panākt progresu tanī vietā, kuru viņš ir izvēlējies. Mana intuīcija teic, ka NA pārāk bieži tiek netaisni apsūdzēta; partijai ir potenciāls piesaistīt jauniešus un izvirzīt labas idejas – un ir vajadzīgs noteikts skaits cilvēku, kas viņus atbalsta. Vai tas nozīmē, ka 100% visiem vēlētājiem ir jāatbalsta NA? Droši vien nē – jo partijai nepietiktu kapacitātes aizpildīt tik daudzas ministru vietas. Bet kā liecina nesenā Kultūras ministres Daces Melbārdes izvēle – NA spēj piesaistīt arī kompetentus profesionāļus. Ja negribam, ka valdību sastāda vieni paši oligarhi – nemaz nerēķinoties ar citu realitāti, tad nav nemaz tik daudz iespējamo kombināciju.
0
aivarstraidass > ligakalnina 13.12.2013. 11.03
>>> Runāju tikai par V, bez pārējo partiju pieminēšanas, jo par pārējām partijām pat runāt nav vērts, ar visiem saviem trūkumiem, V ir vienīgā pieminēšanas vērta, acīmredzot, uz to jau spekulē V spice, ka domājošam un liberālam elektorātam tā ir vienīgā partija, par ko vispār var balsot, neskatoties ne uz ko.
========
Visumā var piekrist; ir tomēr divi iebildumi:
(1) V nav “vienīgā partija, par ko vispār var balsot”. Jo kaut kur ir arī cilvēki, kuri balsoja par Eināru Cilinski, Dzintaru Kudumu vai Ilmāru Latkovski (NA); par Vjačeslavu Dombrovski, Ingu Biti, Ingu Vanagu u.c. (Reformu partija). Neredzu, kādas varētu būt problēmas “domājošam un liberālam elektorātam” balsot arī savādāk. Protams, ir risks iebalsot arī “politbiznesmeņus” vai nekompetentus cilvēkus – bet tādi ir jebkurā sarakstā.
(2) V “spice” nav pilnīgi pasargāta pret vēlētāju darbībām arī tad, ja viņi balso par Vienotību. Ja, teiksim, Sarmīte Ēlerte Zemgales apgabalā dabūja ceturto labāko rezultātu (kas gan nebija pietiekams, lai viņu ievēlētu Saeimā), tad Ģirts Kristovskis un Aigars Štokenbergs savos apgabalos tika nolaisti uz pašu apakšu.
Tas nozīmē, ka politikā notiek gan starppartiju konkurences, gan attīrīšanās procesi. “Vienotība” tagad ir varbūt nedaudz nolietojusies (kas raksturīgi visām partijām bez skaidras ideoloģijas, ja tās ilgstoši atrodas pie varas un piesaista visvisādus karjeristus) – bet tā noteikti NAV cita partija kā bija dibināšanas laikā.
0
lindapastare > ligakalnina 13.12.2013. 12.22
Dzeris pareizi norādīja, ka īstā problēma ir SC ar savu stabilo 30% elektorātu – tas neļauj normāli funkcionēt (lasi – attīrīties) pārējām partijām. Normālā valstī valdībai pietiek savākt 50.1% deputātu balsu. Latvijā, lai kaut kas notiktu, ir jāsavāc 71% deputātu atbalsts (jeb 50.1% pret “atlikušajiem” 70%). Un, ja kāds vēl sadomās kādu sodīt un neiet uz vēlēšanām, tad vienīgais ieguvējs ir SC, jo būs vēl grūtāk izveidot normālu valdību. Un mēs jau zinām, ka, jo sliktāk Latvijai, jo labāk SC.
0
buchamona 13.12.2013. 10.55
Lielos vilcienos ir taču skaidrs, kur meklējams praktiskais iemesls notikušajā Maksima traģēdijā un tas meklējams Rīgas pilsētas būvvaldē, tālāk jau detaļas. Tāda ir šī brīža atbildības shēma Latvijā un shēmai nav ne vainas, tā ir loģiska – katra pašvaldība ir atbildīga par to, ko tā būvē, vai atļauj būvēt savā teritorijā.
Par Dombrovska atkāpšanās iemesliem, arī viss ir skaidrs un viņš to arī nekad nav slēpis – iemesls ir situācija koalīcijā, kurā kā katalizātors nostrādāja Maksima traģēdija. Ja Dombrovskis justu stabilu pamatu zem kājām, ja Saeimā darbotos normāla valdošā koalīcija, tad Dombrovskis joprojām būtu premjers, droši vien. Ar Bērziņu šim cirkam, kas šobrīd notiek, ir tikai pastarpināts sakars, bet viņš šo situāciju izmanto, ja jau tāda laime iekritusi klēpī :).
Par to, kas būtu jādara, kā būtu jāizturas Saeimai, valdībai, arī pašvaldību vadītājiem šādās krīzes situācijās? Nekas ārkārtējs nav jādara, uz barikādēm nav jāiet, tēja glābējiem nav jādala. Vadītājiem ir jānodrošina, lai esošā sistēma, kura balstās uz pieņemtiem likumiem, priekšrakstiem utt strādātu. Viss pārējais ir lieks, lieka rosīšanās.
Par to, ka šī Maksima krīze uzvandīja kārtējo intrigu vilni – ko var gribēt no valsts, kuras pārvaldi no vienas puses deformē vietējie putinisti ar visiem saviem uzbrūkošajiem mērķiem, bet no otras, no ” demokrātu” puses pat ne politiska tuvredzība, bet politisks aklums, kura kontekstā politiskie spēki savas intereses sāk jaukt ar valsts interesēm un vēl ar to lepojas :). Satrēgumstundā, tulīt pēc Maksima sabrukuma, nācās dzirdēt no ” pozīcijas deputāta” apgalvojumu, ka ” cīņa turpinās” :), nekas nav mainījies – nu, apmēram tādā garā :)
Vēlētājiem šajā ” spēlē” atliek tikai noskatīties un, ja liekas kaut kas šķērsām, tad jāpiefiksē un pēc desmit mēnešiem jāiet vēlēt. Mēs jau paši esam savas politikas dārznieki, kā koku veidosim, tā viņš arī augs, traģēdija no visa šitā nav jātaisa. Tā vietā jāsāk ir domāt un tad viss būs ok
0
kkristaps 13.12.2013. 09.30
Diemžēl prezidenta vietas aizpildītājs štoterē to, ko viņam citi uzraksta priekšā. Šķiet, ka viņam ir problēmas ar redzi, tāpēc grūti saburtot uzrakstīto. Ne par kādu godīgu un atklātu stāvokļa analīzi kājiņbērziņa gadījumā nevar būt ne runas, diemžēl uz tādu nav spējīgi arī partiju vadoņi, gluži otrādi – katrs steidz noķengāt demisionējušo Dombrovski, lai tādējādi paceltos pats savās acīs. Un ko gan var gribēt – Latvija ir kā mazpilsēta ar saglumējuša varžu dīķa gaisotni un briesmīgu provinciālismu.
0