ANO: Ķīmiskie ieroči Sīrijā varētu būt izmantoti piecas reizes (papild.)

Bijušais CIP direktors: Asada uzvara būtu labākais Sīrijas konflikta iznākums

Ķīmiskie ieroči Sīrijas konflikta laikā, domājams, tikuši izmantoti piecas reizes, liecina ANO inspektoru sagatavotais ziņojums.

Ziņojums balstīts uz “ticamiem pierādījumiem,” un tajā norādīts uz “pierādījumiem, kas liecina par iespējamu ķīmisko ieroču izmantošanu”.

ANO inspektoru iegūtā informācija liecina, ka ķīmiskie ieroči, domājams, tikuši izmantoti Gutā, Hanalasalā, Džobarā, Sarakebā un Ašrafihā Sanajā, ziņo LETA/AFP.

Asinsizliešana Sīrijā ir tāds drauds reģionālajai drošībai, ka labākais iznākums būtu Bašara la Asada režīma uzvara, ceturtdien paziņoja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Maikls Haidens.

Vašingtona ir nosodījusi Asada rīcību konflikta laikā, draudējusi ar uzlidojumiem pēc ķīmisko ieroču pielietošanas pret civiliedzīvotājiem un pieprasījusi viņam atkāpties no amata, kā arī sniedz palīdzību dažiem nemiernieku grupējumiem.

Taču Haidens, kurš CIP vadīja prezidenta Džordža Buša administrācijas laikā no 2006. līdz 2009.gadam, prognozē trīs iespējamos konflikta iznākumus un nemiernieku uzvara starp tiem neietilpst.

“Trešā iespēja ir Asada uzvara,” sacīja Haidens. “Un lai cik slikti tas neizklausītos, es trešo iespēju uzskatu par labāko no trim ļoti sliktiem iespējamajiem iznākumiem.”

Pirmais iespējamais iznākums ir konflikta turpināšanās starp arvien radikālākām šiītu un sunnītu frakcijām. Otrs iznākums, kuru Haidens uzskata par visreālāko, ir Sīrija sairšana un vienotas valsts beigas 1916.gada robežās.

Organizācija: Eiropas rīcība Sīrijas bēgļu jautājumā ir nožēlojama

Eiropas Savienības (ES) rīcība Sīrijas bēgļu krīzes jautājumā vērtējama kā nožēlojama, piektdien atzina starptautiskā palīdzības organizācija “Amnesty International”.

Organizācija norāda, ka ES dalībvalstis piedāvājušas uzņemt vien ap 12 000 Sīrijas bēgļu, lai gan ANO mēģinājusi panākt, ka Eiropā patvērumu varētu rast 30 000 sīriešu.

“ES nožēlojamā kārtā nav spējusi nodrošināt drošu patvērumu bēgļiem, kuri ir zaudējuši visu un kuriem atlikusi tikai viņu dzīvība,” uzsver “Amnesty International” ģenerālsekretāre Salila Šetija. “[Bēgļu] skaits, kuru Eiropa ir gatava uzņemt, ir patiesi nožēlojams.”

Tādēļ Šetija mudina ES līderus atvērt robežas, nodrošināt drošu iekļūšanu Eiropā tiem, kuri meklē patvērumu, un atturēties no “nelikumīgām atpakaļnosūtīšanas operācijām”, kas pašlaik tiek izvērstas, lai nepieļautu, ka bēgļi nonāk Eiropā.

Tikai desmit ES dalībvalstis piedāvājušas uzņemt Sīrijas bēgļus, secināts organizācijas ziņojumā.

No kopumā 12 000 Eiropā piedāvāto vietu 10 000 bēgļu solījusi uzņemt Vācija. Francija piedāvājusi patvērumu 500 sīriešu bēgļiem, bet Spānija paudusi gatavību savā valstī uzņemt 30 sīriešus.

Tikmēr 18 ES dalībvalstis, to vidū Lielbritānija un Itālija, nav izteikušas gatavību uzņemt bēgļus.

“Amnesty International” arī uzsver, ka niecīgās izredzes iegūt patvērumu liek bēgļiem riskēt ar dzīvību un mēģināt Eiropā nokļūt nedrošos kuģos vai šķērsojot bīstamas sauszemes robežas.

Līdz šim patvērumu Eiropā lūguši ap 55 000 sīriešu bēgļu.

Aptuveni 97% no 2,3 miljoniem sīriešu, kas asiņainā kara dēļ bijuši spiesti pamest savu dzimteni, bēgļu gaitās devušies uz piecām Sīrijas kaimiņvalstīm – Libānu, Jordāniju, Turciju, Irāku un Ēģipti.

(papildināta ar informāciju par bēgļiem un ES)