Kā atbildi uz Kanādas paziņojumu Putins uzdod armijai pievērst pastiprinātu uzmanību Arktikas reģionam
Kanāda iesniegusi ANO pieteikumu vērienīgai savu jūras robežu paplašināšanai, ļaujot noprast, ka tā grasās pretendēt arī uz Ziemeļpolu un to ieskaujošajiem ūdeņiem. Nākamajā dienā pēc tam sekoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina reakcija, otrdien uzdodot armijai pievērst pastiprinātu uzmanību Arktikas reģionam.
“Es vēlos, lai jūs pievērstu īpašu uzmanību infrastruktūras un militāro vienību izvietošanai Arktikā,” Aizsardzības ministrijas sanāksmē sacīja Putins.
Pēc desmitgadi ilgas jūras gultnes izpētes uz austrumiem un ziemeļiem no savas sauszemes teritorijas iegūti pierādījumi, kas liecinot par labu Otavas pretenzijām, un piektdien iesniegti Kontinentālā šelfa robežu komisijai, ziņo LETA/AFP.
Ārlietu ministrs Džons Bērds pavēstījis, ka iesniegums pamatā attiecas uz Kanādas kontinentālā šelfa robežām Atlantijas okeānā. “Mēs esam uzdevuši mūsu amatpersonām un zinātniekiem veikt papildus un nepieciešamo darbu, lai nodrošinātu, ka iesniegums par pilnīgu kontinentālo šelfu Arktikā ietvertu Kanādas pretenzijas uz Ziemeļpolu,” norādīja Bērds.
“Mēs aizsargājam mūsu suverenitāti,” savukārt norādīja Kanādas Arktikas ministre Leona Aglukaka.
Taču sagaidāms, ka pretprasības iesniegs Krievija un Dānija, kas varētu saasināt Arktikas pārdalē iesaistīto valstu attiecības.
Putins ar savu rīkojumu jau nācis klajā pēc Kanādas paziņojuma. Uz Ziemeļpolu un plašām Arktikas teritorijām, kurās, domājams, atrodas lielas naftas un dabasgāzes rezerves, pretendē arī Krievija. 2007.gadā krievu pētnieks Arturs Čilingarovs novietoja Krievijas karogu jūras dibenā zem Ziemeļpola, pieprasot to savai valstij. Turklāt Kremlis jau ilgstoši kaļ plānus lielu militāro spēku izvietošanai šajā reģionā.
Kā otrdien uzsvēra Putins, “nākamgad mums ir jānoslēdz darbs pie jaunu lielu vienību un militāro divīziju izveides” Arktikā, un šīs vienības pastāvīgi atrastos kaujas gatavībā.
Pēc Putina teiktā, Krievija “aizvien aktīvāk pieprasa atpakaļ šo daudzsološo reģionu, atgriežas tajā” pēc īsa pārtraukuma, ko izraisīja Padomju savienības sabrukums.
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas rīcībā jābūt “visām svirām, kas nepieciešamas, lai aizsargātu savu drošību un nacionālās intereses” šajā reģionā.
Interese par Ziemeļpola reģionu pieaugusi, jo pieaugošās temperatūras rezultātā kūstošie ledāji pavēruši kuģošanas ceļus un atvieglojuši piekļuvi līdz šim nepieejamajiem derīgajiem izrakteņiem. Jūras gultne pašā Ziemeļpolā, domājams, neslēpj lielas dabas bagātības, taču tai ir liela simboliska nozīme, un par to interesi izrāda arī Norvēģija un ASV.
Savas pretenzijas varētu izteikt arī Francija, kurai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos pieder nelielā Senpjēras un Mikelonas salu grupa.
Patlaban valstīm, kas robežojas ar Arktiku, atvēlēta ap to sauszemes teritoriju esoša 200 jūras jūdžu plata ekonomiskā zona, taču prasības uz to teritorijas paplašināšanu pamatotas ar ANO Jūras tiesību konvenciju.
Lai pamatotu savu prasību, Kanādai jāpierāda, ka tās kontinentālais šelfs stiepjas arī zem Ziemeļpola, kas atrodas uz Lomonosova zemūdens kalnu grēdas nogāzes.
Vides aizstāvju organizācija “Greenpeace” jau nosodījusi Kanādas pretenzijas, brīdinot, ka jebkādi urbumi minerālo resursu ieguvei Arktikā draud izraisīt ekoloģisko katastrofu.
Paredzams, ka ANO Kanādas sākotnējo pieteikumu izskatīs nākamā gada jūlijā un augustā.
Komentāri (31)