Gruzija Krievijai izvirza savas prasības

Atteikties no Abhāzijas un Dienvidosteijas neatkarības, deokupācija – tās ir Gruzijas prasības Krievijai

Lai Gruzija atjaunotu diplomātiskās attiecības ar Krieviju, nepieciešama deokupācija un jāatsakās no Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības, paziņojusi Gruzijas ārlietu ministre Maija Pandžikidze.

Pandžikidze tādējādi atbildēja Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, kurš aicināja NATO “atzīt jauno Aizkaukāza realitāti”, ziņo portāls “Newsru”.

Lavrovs Krievijas un NATO pārstāvju tikšanās laikā paziņoja, ka šī jaunā realitāte Krievijai ir “jaunas valstis”. “Krievijai – tās ir jaunas valstis. Tā ir jaunā Aizkaukāza realitāte, kuru ir jāatzīst,” paziņoja Lavrovs. Viņš arī atzīmēja, ka “konsultācijās Ženēvā Dienvidosetijas un Abhāzijas pārstāvji sēž līdzās Gruzijas, Krievijas un ASV pārstāvjiem”.

Gruzijas ārlietu ministre savukārt norādījusi, ka valstij būtu vēlams atjaunot diplomātiskās attiecības ar Krieviju, taču tas nozīmē, ka Gruzijā jānotiek deokupācijai un jāatsakās no Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības.

“Ja šie noteikumi tiks izpildīti, mēs ar lielu prieku atjaunosim diplomātiskās attiecības,” teica Pandžikidze, ziņo “Gruzija Online”.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs atbalstījis dzeloņdrāšu žoga izveidi uz bijušo autonomo republiku robežām ar Gruziju.

Lavrovam pretēju viedokli paudis NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens, kurš bija pret robežu nocietināšanu starp Gruziju un bijušajām autonomajām republikām. “Krievijas un Gruzijas attiecības paliek iepriekšējās. Mūsu pozīcija ir nemainīga – mēs prasām cienīt Gruzijas valsts teritoriālo vienotību un suverenitāti. Mēs esam pret visa veida sadalošajām līnijām. Tagad nav laiks dalīt, bet gan atjaunot tiltus. Dzeloņdrāšu žoga vietā jādomā, kā atjaunot dialogu,” teica Rasmusens alianses sēdē.

Rasmusens ierosināja Gruzijai vienlaikus censties kļūt gan par NATO partnervalsti, gan veidot labas attiecības ar Krieviju. NATO ģenerālsekretārs diplomātiski norādīja, ka Krievija arī esot Ziemeļatlantijas alianses īpaša partnere, ar kuru attiecības nostiprinātas divpusējā līgumā.

Savukārt Gruzijas jaunais prezidents Giorgijs Margvelašvili paziņojis, ka asociācijas līgumā ar Eiropas Savienību, ko paredzēts parakstīt nākamā gada septembrī, ņemtas vērā Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijas, un tas pierādīs, ka “neviens negrasās Chinvali iedzīvotājus iekarot”.

Kā zināms, Gruzija Abhāziju un Dienvidosetiju uzskata par savas valsts neatņemamu sastāvdaļu. Pēc Krievijas – Gruzijas kara 2008.gadā Tbilisi pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju un abas autonomās republikas, pēc tam kad Krievija atzina to suverenitāti, nosauca par “okupētām teritorijām”.