Latvijā mēs nevaram atļauties būt vidēji labi
3.decembrī tika paziņoti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti (turpmāk tekstā OECD PISA, no angļu valodas Organisation for Economic Cooperation and Development Programme for International Student Assessment). Rezultāti iegūti, analizējot datus četrus gadus ilgušā (2010.-2013.), 65 pasaules valstīs veiktā pētījumā par 15 gadus vecu skolēnu kompetencēm matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā. Rezultāti tiek analizēti dažādu faktoru kontekstā.
Šis ir jau piektais pētījumu cikls. Pirmais cikls notika 1998. – 2001.gadā. Līdz ar to iegūtie rezultāti dod iespēju ne tikai fiksēt situācijas vērtējumu, bet arī sekot rezultātu dinamikai. OECD PISA kļuvusi par pasaulē prestižāko un visbiežāk izmantoto skolu sistēmas darbības kvalitātes, efektivitātes un vienlīdzīgas pieejamības mērīšanas līdzekli.
Pāris secinājumu par Latvijas rezultātiem Latvijas pētījuma autoru izklāstā*:
* Latvijas pamatskolas beigu vecuma skolēnu kompetences matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā atbilst Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu vidējam līmenim.
* Pēdējos gados visās satura jomās – matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā vērojama Latvijas skolēnu sasniegumu izaugsmes tendence.
Latvija ir ierindota 28.vietā starp 65 valstīm. Visaugstākie rezultāti sekojošā secībā ir Šanhajā (Ķīna), Singapūrā, Honkongā (Ķīna), Taipejā (Ķīna), Korejā, Makao (Ķīna), Japānā, Lihtenšteinā, Šveicē, Nīderlandē, Igaunijā, Somijā, Kanādā, Polijā, Beļģijā, Vācijā.
Zemāki rezultāti nekā Latvijai ir, piemēram, Luksemburgai, Norvēģijai, Krievijai, Zviedrijai, Izraēlai, Lietuvai, ASV, Slovākijai u.c.
Klausoties rezultātu prezentāciju un amatpersonu uzrunas, nāca prātā “NewYork Times” publicista, rakstnieka Tomasa Frīdmana (Thomas Friedman) uzstāšanās “Teach for All” konferencē Ķīnā. Viņa tēze: Average is over forever vai, aptuveni tulkojot, – viduvējība ir pagājusi uz neatgriešanos. Lūk, īss kopsavilkums par viņa teikto.
Agrāk strādnieki ar vidējām spējām, darot viduvēju darbu, varēja nopelnīt iztiku tīri labai dzīvei. Mūsdienās, esot viduvējam, vairs nav iespējams nopelnīt tik daudz, kā bija ierasts. Tas nav iespējams, jo darba devējiem ir pieejams lētāks darbaspēks, lētāka programmatūra un galu galā lētāki automatizēti risinājumi. Tāpēc katram ir jāatrod sava ekstra – īpašais, ar ko var izcelties kādā jomā.
Mūsdienu tehnoloģiju ietekmē turpināsies sarukt darba vietu skaits. Pārmaiņas turpināsies – parādīsies arvien jauni amati, jauni produkti, jauni pakalpojumi. Laikā no 1999. līdz 2009.gadam ASV rūpnīcās darba vietu skaits ražošanā samazinājās par sešiem miljoniem. Darba vietu zudums šajos desmit gados faktiski “noēda” gandrīz 70 gadu laikā pievienotās darba vietas.
Šis ir piemērs, kas labi ilustrē tendences pasaulē – rutīnas darbi, kas neprasa radošumu un izcilību, arvien vairāk tiks aizvietoti vai nu ar pasaulē iespējami lētāko darbaspēku vai ar automatizētiem risinājumiem. Līdz ar to vienīgais veids, kā saglabāt konkurētspēju gan katram individuāli, gan valstij kopumā, ir atrast to īpašo nišu, kur katrs no mums var būt izcils.
Lūk, Tomasa Frīdmana ieteikumi, lai hipersavienotā pasaulē turpinātu būt veiksmīgs.
1. Domā kā imigrants. Mēs visi esam imigranti jaunajā hipersavienotajā pasaulē, kur mums jābūt mazliet paranoiski optimistiskiem. Optimisms mums palīdz labāk saprast pasauli, kurā mēs dzīvojam, jo raugāmies uz to ar enerģiju, interesi un neatlaidību.
2. Domā kā amatnieks. Vēsturiski labākie amatnieki katram savam ražojumam pievienoja tik lielu pievienoto vērtību un bija tik lepni par savu darbu, ka viņi tam pievienoja savus iniciāļus. Dariet katru darbu tā, it kā tā būtu pēdējā diena jūsu dzīvē un jūs vēlaties pievienot savus iniciāļus pie padarītā.
3. Vienmēr esi BETA stāvoklī. Ja jūs jebkad domājat, ka esat sasnieguši pilnību, tad ar jums ir cauri. Vienmēr raugieties uz sevi kā uz nepabeigtu darbu, nepārtraukti mainiet un pilnveidojiet sevi.
4. PQ + CQ > IQ. Lielāka vērtība ir cilvēkam ar augstu neatlaidības koeficientu (persistence quotient) un augstu zinātkāres koeficientu (curiosity quotient), nevis augstu intelekta koeficientu.
5. Domā kā uzņēmējs. Neskatoties uz to, kur jūs atrodaties organizācijas hierarhijā, meklējiet veidus, kā pievienot papildu vērtību visā, ko jūs darāt – atrodiet savu īpašo pievienoto vērtību.
„Ja jūs katru dienu nevarat demonstrēt savu īpašo pievienoto vērtību, jums būs problēmas,” saka Frīdmans. „Tā ir liela atšķirība starp mums un mūsu bērniem. Mums bija jāatrod darbs, viņiem tas būs jārada.”
Pēc pirmo PISA OECD rezultātu prezentācijas citēju Frīdmanu, jo domāju, ka nebūtu pareizi, raugoties uz Latvijas skolēnu rezultātiem, ieslīgt apmierinātībā – viss ir labi; mēs esam labā vidējā pozīcijā starp spēcīgākajām pasaules valstīm; mēs esam labāki nekā Lietuva un Krievija; tendences uzrāda, ka mūsu rezultāti, lai arī nedaudz, tomēr ir uzlabojušies; visu slavētajai Somijai šogad rezultāti ir sliktāki (labi, ka mēs īsti nesekojām viņu piemēram), u.tml.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pētījumā atspoguļotas arī ļoti negatīvas tendences, kas ar katru gadu saasinās:
* Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumi atkarībā no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas ir atbilstoši OECD valstu vidējam līmenim, taču pēdējos gados šī atšķirības ir kļuvusi izteiktāka.
* Skolēnu sasniegumi Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no viņu vienaudžu sasniegumiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolās.
* Joprojām par nepietiekamu uzskatāms skolēnu skaits ar augstu kompetenci matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā, kas Latvijā ir zemāks, nekā vidēji OECD valstīs.
* Latvijas meiteņu sasniegumi ir augstāki par zēnu sasniegumiem visās satura jomās.
Latvijā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju. Domāju, ka mēs nevaram atļauties būt vidēji labi. Vai mums pietiks drosmes un neatlaidības pieprasīt vairāk izcilības, ilgtermiņa atbildības un praktiskas ikdienas rīcības pašiem no sevis un līdzcilvēkiem arī izglītības kvalitātei?
Autore ir Iespējamās misijas direktore
*A.Geske, A.Grīnfelds, A.Kangro, R.Kiseļova. „Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2012 – pirmie rezultāti un secinājumi” Rīga, 2013
Komentāri (21)
aivarstraidass 04.12.2013. 15.56
Latvijā katru gadu sagatavo vairākus simtus izcilu vidusskolu beidzēju – to skaitā ir mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji (starp citu, šī raksta autore arī ilgstoši darbojusies Agņa Andžāna komandā un organizējusi matemātikas olimpiādes Latvijas mērogā). Tomēr pēdējos gados šādu talantīgu skolēnu vidū ir arī ievērojams skaits emigrējušo – to, kuri ne vien turpmāko izglītību, bet arī darbu meklē ārzemēs. Sanāk paradokss – tieši tie cilvēki, kuri varētu salīdzinoši labi nopelnīt iztiku arī Latvijā un atbilst visiem Frīdmana kritērijiem, brauc projām ne mazāk kā citi.
Iespējams, ka izglītība var uzlaboties vien roku rokā ar sabiedrības solidaritātes pieaugumu – kur skolotāju vidū ir optimisms, kur cilvēki nesamierinās ar korupciju valstī, kur ikvienam talantīgam cilvēkam (pat ja viņš būtu operas mūziķis) ir cerība ar neatlaidīgu darbu un radošu pieeju pamazām uzlabot savu labklājību.
PISA tests ir mantots no industriālās sabiedrības priekšstatiem – bērnu audzināšana uz konvejera un tad ik pēc brīža ir QA (Quality Assurance jeb tehniskā kontrole), t.i. vai audzināmie nav totāli izlaidušies, vai joprojām prot lasīt un saprot izlasīto, vai māk veikt matemātiskas darbības vai loģiski secināt. Iespējams, ka izglītībā ir daudzas citas svarīgas lietas, kuras ar PISA nemaz nemēra. Bet, protams, Latvijā mēs ļoti iegūtu, ja dabūtu PISA rezultātus pasaules labāko valstu līmenī.
9
Ieva Aile > aivarstraidass 04.12.2013. 22.16
Latvijā nodarbojas ar citām lietām.
http://www.youtube.com/watch?v=GhRnLfRL8yU#t=45
0
Ieva > aivarstraidass 04.12.2013. 17.49
Uz ex-diena-lasitaji. Tak paskatieties izglītības kvalitātes rādītājus. Tos pašu PISA rezultātus ilgākā laikā. Vai nosauciet kaut vienu IZM reformu, kas ir devusi uzlabojumus. Dodiet argumentus. Es balstos uz faktiem, un tādus sagaidu arī no Jums. Un fakti ir, ka IZM izglītības sistēmu sistemātiski grauj.
0
Ieva > aivarstraidass 04.12.2013. 18.11
Uz nulle…vai arī jāuztaisa askfm.com, cobook, Idea Bits vai kāda cita pasaulē pazīstama vietne. Arī populāro Odnoklasniki.ru taisa Rīgā.
Tāpēc jau nav jābrauc.
0
Ieva > aivarstraidass 04.12.2013. 20.06
Jā, redzu, zinat IBM un Microsoft, bet nezinat tos uzņēmumus, kuru atpazīstamība sen ir pāri Latvijas robežām. Vai ar to būtu jālepojas?
Jūsu zināšanai programmētāji masveidā no Latvijas prom nebrauc, jo izstrādes vide visā pasaulē ir vienāda, var strādāt arī attālināti, bet algas vairs nemaz tik krasi neatšķiras, un ir vienas no augstākajām Latvijā. Tās ir to iedomas, kas nepārzin šo sfēru.
Tā kā nevajag te demagoģiju izvest.
Redzu, ka PISAa statistiku neatzīstat, tad varbūt uzticaties dnb pētniekiem
https://www.dnb.lv/sites/default/files/dnb_latvian_barometer/documents/2012/dnb-latvijas-barometrs-petijums-nr61.pdf
Atkal teiksiet, ka tie nav fakti?
0
ineta_rr > aivarstraidass 04.12.2013. 20.39
O, labs humors, tieši pirms nedēļas dzirdēju no nozares cilvēkiem, ka ārzemēs visi krituši uz Ruby on Rails (starp citu, laikam arī ir.lv), kamēr Latvijā tirgus teju nekāds, un visi speciālisti aizbrauc, bet palikušie nespēj iegūt pieredzi, lai ieietu pasaules tirgū.
Par izstrādes vidēm arī nefilozofējat, pasaulē ir liels UNIX tirgus un tur nekādu vienotu izstrādes vižu nav.
0
Ieva > aivarstraidass 04.12.2013. 22.29
Jums tad vajadzētu zināt, ka ne Unix ne Rubby on Rails pasūtījumi šinī industrijā nav dominējoši. Tāpat kā pasūtījumi saistīti ar atvērto kodu. Var fanot par Google, bet var strādāt Latvijas IBM vai Mocrosoft birojā, Tildē, Tieto, Accenturē, CTCO, Lattelekomā, FMS vai līdzīgos uzņēmumos un braukt komandējumos uz Īriju. Drusku tā jocīgi šķiet taisīt nopūtas par ASV uzņēmumiem un nezināt, kas notiek pašu mājās.
0
ineta_rr > aivarstraidass 04.12.2013. 22.38
Kura būtu tā „Šī industrija“? Telefoncentrāles? Komunikāciju satelīti? Mikroprocesoru ražošana? Superdatoru programmēšana? Veco mainframe uzturēšana? Šajos, manuprāt, Jūsu vienādā „izstrādes vide“ tuvumā nav stāvējusi.
Ja runa par vietējo varžu dīķi, to es jau teicu – esošie speciālisti aizbraucot, jaunie ar to vairs nestrādājot, taču nesaistiet aizaugušu varžu dīķi ar pasaules tirgu.
0
ineta_rr > aivarstraidass 04.12.2013. 19.35
Man laikam problēmas ar teksta uztveri, jo rakstā kaut kas par 98. gadu, kad Latvija pirmo reizi piedalījās tādā. Gribēju jau uz Jūsu pirmo komentāru iebilst, ka ticamu datu nav, tikai ņaudēšana, taču izlēmu, ka nav jēgas aizrādīt par nekorektu vaimanāšanu bez faktuāla pamatojuma.
No tām „pasaulē pazīstamajām vietnēm“ nevienu nezinu, laikam neesmu pasaule, un ko tas Latvijai dod? Tādi projektiņi nodrošina darbu varbūt dažiem desmitiem cilvēku, maksimums dažiem simtiem, ja uzņēmums sāk augt bezjēgā. Tāpat tādu apjomu nāktos importēt vai drīzāk atvērt ofisu kādā citā valstī, kur smadzenes tuvāk. Un valsts nodokļos no tādiem nekas diži daudz nenonāk, jo pat tiešām pasaulē zināmi saiti kā YouTube vai Tumblr nekad savos garajos, varbūt pat 10 gadu garajos, mūžos nav strādājuši ar peļņu. Ekonomikas brīnumi, ziniet.
Un darba stabilitāte arī vāja, jo no bitus bakstošajiem uzņēmumiem viens no vecākajiem ir Microsoft un tam ir labi ja 30 gadi, savukārt tīmeklī strādājošie ir maksimums 15 gadus veci, ja vēl kāds no tiem dinozauriem nav bankrotējis vai piecreiz ticis pārpirkts.
Savukārt IBM vai Intel izveidei Latvijā vienkārši nav vajadzīgie priekšnoteikumi. Jā, Google it kā nekāds tehniskais starta kapitāls nebija vajadzīgs, bet māc šaubas, vai Latvijā tāds varētu rasties, jo Google intelektuālais kapitāls bija, šķiet, 2 ļoti labi matemātiķi, bet Latvijā pat 1 tādu būtu grūti atrast, kur nu 2, tikai neraudiet, arī daudz lielākas valstīs nespēj izveidot otru Google.
0
ineta_rr > aivarstraidass 04.12.2013. 16.48
Tikai divi iebildumi, pirmkārt, pasaules klase nerodas tukšā vietā, tad nekas labāks par senajiem grieķu filozofiem nebūtu attīstījies. Cilvēce ir cilvēce tikai tādēļ, ka mēs būvējam kaut ko jaunu uz jau citu paveiktā. Labi, esot mums cilvēki, kas spēj sagatavot kaut ko derīgu pasaules klases matemātikai, taču matemātika ir tikai pirmais, lai arī ļoti svarīgs un obligāts solis – turpinājuma inženierzinātnēs nav, tātad nav arī tā inovatīvā, ko mazāk kvalificētie spētu Latvijā ražot un eksportēt. Otrais, kur teikts, ka šie cilvēki spētu Latvijā labi nopelnīt, neticu. Galus savilkt gan jau, taču labi nopelnīt diez vai. Kādēļ, labāk pajautājiet īstiem ekonomistiem, vismaz privāti gan jau izskaidros.
P.S. Un, cilvēki, beidziet tam ņaudētājam Ķīpam likt plusiņus – kur pierādījums, ka izglītības līmenis krities? Ārsti, kā bija, tā ir labi, Grindex arī funkcionē, matemātiķus eksportējam uz ASV labākajā universitātēm un institūtiem (agrāk uz Maskavu), savukārt apkārt notiekošais nav saistīts ar izglītību, bet gan sabiedrību. Jā, jā, tām pašām durvīm, kuras nekad nevarat aizvērt, jo kaut kas nosēdies – atkal valdība un Eiropa vainīga? Kad pēdējo reizi aizrādījāt kādam, ka tumšā laikā kājāmgājējiem jālieto atstarotāji arī staigājot pa ielām, ka jāģērbjas gaiši, ka relaksēties var arī bez dzeršanas, ka suni jāstaidzina ar uzpurni arī tad, ja „viņš jau nav agresīvs“? Kad pēdējo reizi ziņojāt policijai par nepatīkamiem elementiem, kas vārtrūmē pļēguro no paša rīta? Es varētu ļoti ilgi turpināt šo uzskaitījumu.
Kamēr sabiedrība nemainīsies, nekas arī valstī nemainīsies. Tagad pārbauda ēkas Rīgā, lai arī būtu ar steigu jāsauc ekspertu forums, lai izdomātu, kā iedzīvotājos atjaunot kaut kādas pilsoniskuma iezīmes, lai cilvēki kūtri nepievērtu acis uz apkārt notiekošo. Var teikt, ka vainīga izglītības sistēma, taču tam nav nekāda sakara ar akadēmiskajiem sasniegumiem, turklāt daudz gānītie pēc neatkarības skolotie tikai tagad sāk parādīties sabiedrībā, pagaidām varat tikai paskatīties spogulī, un padomāt, vai tiešām esat tik daudz labāki.
0
Ieva 04.12.2013. 14.55
Rādītāji paši par sevi nav nekas ārkārtējs. Ārkārtējs ir fakts, ka pēdējās desmitgadēs esam stipri noslīdējuši uz leju. Tas izraisa pavisam vienkāršu secinājumu – izglītības organizācija ar katru gadu pasliktinās. Nelielais uzlabojums drīzāk ir fluktuācija kļūdas ietvaros, ne likumsakarība.
Jeb citiem vārdiem sakot, Izglītības ministrijas reformas tikai degradē izglītības kvalitāti. Pēdejais piemērs – par cik iesniegtajā budžetā IZM bija pieļāvusi aritmētiskas kļūdas, budžetā joprojām trūkst vairāk par miljonu latu. Lai šo kļūdu novērstu, skolotājiem tiks samazinātas kompensācijas par papildus darbu…
Pie kam, pievērsiet uzmanību, IZM vainīgo nav – ierēdņi rullē!
0
ineta_rr 04.12.2013. 13.44
Divas lietas, pirmkārt, sajauktas kopā abas Ķīnas – Ķīnas Republika, ko aprobežoti, mīksti vai uz otru Ķīnu orientēti cilvēki sauc par Taivānu, un Ķīnas Tautas republika, kas izceļas ar korupciju, bezsakaru, autortiesību pārkāpumiem, kas pat Krieviju tracina, un pārējiem komunisma „labumiem“, tikai komunismu tur sen aizvietojis galējs kapitālisms, kas izliekas par komunismu iekšējam patēriņam, jo citādi valsts droši vien sabruktu.
Otrais, kādēļ nav nevienas skaidras domas par un ap faktu, ka ASV atrodas zem Latvijas tajā sarakstā? Gribēju uzskaitīt Ķīnas Republikas (Taivānas) inovatīvos ražotājus, un konstatēju, ka tādu nav, jo vienīgais patiesi inovatīvais Ķīnas Republikas uzņēmums, ko spēju atcerēties, izrādījās reģistrēts ASV, lai arī ar Taipejā dzimušu prezidentu, un bieži pieminēts saistībā ar turieni. Ķīnas Tautas republiku nav pat vērts pētīt. Šveice arī ir vairāk slavena ar bankām un kabatas nažiem nevis inovatīvām tehnoloģijām, lai gan, iespējams, Šveicē ir kāds farmācijas uzņēmums, un Šveicē ir ieroču ražotājs SIG Ssauer. Ups, jau atkal, SIG Sauer pieder šveiciešu holdingam, bet pats uzņēmums ir Vācijā.
Nav grūti uzminēt, ka vēl ilgi varētu tā „braukt pāri“ labāko valstu sarastam, un katru reizi konstatēt, ka labas vidējās zināšanas tā arī nav saistītas ar pasaulē labākajiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem, bet mēs taču tiecamies uz Inovācijām, vai ne? Savukārt labākie no visām valstīm aizbrauc uz ASV, lai pilnveidotos un tad nodarbotos ar, jā, inovācijām, jo vārdu piesaukt var daudz, taču inovācija nozīmē virzīt pasauli uz priekšu nevis vietējā sūnuciemā ieviest jaunu slotaskāta krāsu.
0