Ukrainas parlaments izsaka uzticību Azarova valdībai (papild.)

Rietumvalstis satrauktas par politisko krīzi Ukrainā; protesti turpinās, prasot valdības atkāpšanos

Ukrainas parlaments otrdien noraidīja opozīcijas ierosināto neuzticības izteikšanu premjerministra Mikolas Azarova vadītajai valdībai.

Lai izteiktu neuzticību valdībai bija nepieciešamas vismaz 226 deputātu balsis, taču par opozīcijas priekšlikumu balsoja tikai 186 likumdevēji, ziņo LETA/AFP.

Tikmēr eirointegrācijas piekritēju protesti turpinās. Daļa protestētāju no parlamenta ēkas devušies uz prezidenta administrācijas ēku. Ukrainas opozīcijas partiju līderi pēc parlamenta balsojuma mītiņotājus veduši uz Janukoviča rezidenci.

Opozicionāru līderis deputāts Vitālijs Kļičko aicinājis cilvēkus uz vispārēju streiku, lai mierīgā ceļā bloķētu valdības ēkas. Viņš arī norādījis nekādā gadījumā šajās ēkās neielauzties ar varu.

Protestētāju uzdevums ir mierīgā ceļā panākt prezidenta un valdības atkāpšanos, kā arī izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. „Mēs stāvēsim tik ilgi, kamēr atkāpsies Azarova valdība un tiks paziņots par pirmstermiņa vēlēšanām,” teica opozīcijas partijas „Batkivščina” pārstāvis Arsēnijs Jaceņuks.

Rietumvalstis ir satrauktas par izveidojušos politisko situāciju Ukrainā, valdībai atsakoties no eirointegrācijas ceļa, tāpēc uz Ukrainu devies Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjerns Jaglands. Viņš piedalīsies Ukrainas parlamentā pārstāvēto partiju līderu tikšanās ar premjerministru un Ukrainas ārlietu ministru, kas paredzēta trešdien, ziņo aģentūra „RIA Novosti”.

Augstās Eiropas amatpersonas vizītes mērķis ir mazināt spriedzi valstī un noskaidrot, vai ir iespējams dialogs starp pretinieku pusēm. Ukrainas situāciju paredzēts arī apspriest NATO valstu ārlietu ministru tikšanās laikā, kas notiks no 3. līdz 4.decembrim.

Pēc parlamenta lēmuma par uzticību Azarova valdībai Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pārstāvētā valdošā Reģionu partija aicinājusi opozīcijas pārstāvjus sēsties pie viena galda uz sarunām, lai kopā lemtu, kā izkļūt no politiskās krīzes.

Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs otrdien aicināja likumdevējus nepieļaut 2004.gada Oranžās revolūcijas atkārtošanos un nepakļauties demonstrantu spiedienam, balsojot par neuzticības izteikšanu valdībai. Vienlaikus Azarovs atvainojās par spēka lietošanu pret protestētājiem, kuri naktī uz sestdienu atradās Neatkarības laukumā. “Mēs jums sniedzam savu roku. Nobīdiet malā intrigantus, intrigantus, kas alkst pēc varas un cenšas atkārtot 2004.gada scenāriju,” cenšoties pārspēt opozīcijas deputātu izsaucienus, sacīja Azarovs.

Ukrainas valdības vadītājs paziņoja, ka Eiropas Savienība esot piekritusi apspriest jautājumu par finanšu kompensāciju Ukrainai, ja būs asociācijas līgums ar ES, vēsta aģentūra “Interfaks”. “Vakar manā klātbūtnē Ukrainas prezidents ilgi pa telefonu sarunājās ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu. Mēs vienojāmies, ka turpināsim pārrunas par asociācijas līguma ar ES noteikumiem, kā arī par brīvās tirdzniecības vienošanos,” teica Azarovs.

Ukrainas delegācija uz šīm sarunām ar ES dosies jau nākamnedēļ, teica Azarovs.

Tieši tāpēc viņš pieprasīja opozicionāriem nekavējoties pārtraukt valdības ēkas blokādi. „Jūs noteikti tiksiet saukti pie atbildības,” piedraudēja valdības galva.

Azarovs arī paziņoja, ka Ukrainai sākt pietrūkt spēka turpmāk pildīt 2009.gadā Jūlijas Timošenko valdības laikā noslēgtos līgumus ar Krieviju par dabasgāzes piegādi. “Valsts tālāk vairs nevar izturēt, katru mēnesi pārmaksājot pa 800 miljoniem dolāru,” teica Azarovs.

Vienlaikus ES esot jāizskata Krievijas izvirzītie nosacījumi tam, ka Ukraina varētu parakstīt asociācijas līgumu ar ES. “Mēs esam reāli vienojušies ar Krieviju par trīspusēju sarunu formātu ar ES,” teica Azarovs.

Tikmēr Lietuvas Seims otrdien pieņēmis rezolūciju “Par politisko situāciju Ukrainā”, kurā aicina Ukrainas vadību uz dialogu ar opozīciju un iesaka nekavējoties sarīkot Viļņā Lietuvas, Polijas un Ukrainas parlamentārās asamblejas sēdi. Par šo dokumentu balsojuši 82 Seima deputāti, pret – četri, bet 11 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Novērtējot politisko situāciju Ukrainā pēc Viļņas samita, kurā Kijeva neparakstīja gaidīto asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, Seims “aicina Ukrainas varas institūcijas veidot patiesu dialogu ar opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, nevērst vardarbību pret mierīgiem demonstrantiem, respektējot cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskas valsts principu”. Lietuvas parlaments arī mudina noskaidrot, kas atbildīgs par spēka lietošanu pret demonstrantiem, un attiecīgi novērtēt šo rīcību.

Jau ziņots, ka tūkstošiem protestētāju Kijevā otrdien pulcējās pie parlamenta ēkas, kur notika debates par neuzticības izteikšanu valdībai, kas atteicās parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Valdības ēku ielenkuši specvienības “Berkut” kaujinieki.

Janukovičs devies vizītē uz Ķīnu

Tikmēr prezidents Viktors Janukovičs par spīti situācijai valstī otrdien devies ieplānotā vizītē uz Ķīnu, kas ilgs līdz 6.decembrim, ziņo “Newsru”.

Briseles un Maskavas cīņas par ietekmi Ukrainā līdz šim nav palīdzējušas Ukrainai pārvarēt parādsaistību krīzi, un vizītē Ķīnā Janukovičam būs izdevība parakstīt vismaz 20 līgumus par sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā.

“Janukovičs cenšas parādīt, ka Eiropas Savienība un Krievija nav vienīgie iespējamie partneri Ukrainai,” norāda Ukrainas pētījumu centra “Penta” eksperts Volodimirs Fesenko.

Pēc viņa domām, Pekina varētu pieprasīt garantijas, lai Ukrainā tiktu nodrošināta politiskā un ekonomiskā stabilitāte.

“Ukraina, visticamāk, no Ķīnas nesaņems tiešu finanšu palīdzību,” prognozē Fesenko.

Pekina jau piešķīrusi Ukrainai aizdevumus desmit miljardu dolāru (5,17 miljardu latu) apmērā, taču Kijevai nākamgad jāpiesaista vēl 17 miljardi dolāru, lai tā varētu norēķināties par piegādāto dabasgāzi un atmaksāt parādus.

Ukrainas prezidents patlaban spiests saskarties ne tikai ar opozīcijas spiedienu, bet arī aizvien pieaugošo starptautisko tirgu spiedienu, pieaugot bažām, ka Ukrainu varētu pārņemt finanšu krīze.

Aizvien pieņemoties spēkā satraukumam par Ukrainas finanšu stāvokli, centrālā banka bijusi spiesta apliecināt ukraiņiem, ka viņu noguldījumi ir drošībā, uzsverot, ka nav vajadzības panikā izņemt naudu.

Kā ziņots, opozīcija pieprasīja izteikt neuzticību premjerministra Mikolas Azarova valdībai, vēsta LETA/AFP. Opozīcija iesniedza lēmumprojektu, kurā teikts, ka valdība, pakļaujoties Krievijas spiedienam un atsakoties no līguma ar ES, izdarījusi valsts nodevību. Lai izteiktu neuzticību valdībai, par to bija jānobalso vismaz 266 no 450 Augstākās Radas deputātiem.

Kā pirmdien atzina deputāts Nikolajs Tomenko, kurš pārstāv ieslodzījumā esošās bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partiju “Tēvzeme”, opozīcija spēj nodrošināt tikai 215 balsis. Pēc balsojuma par neuzticību valdībai opozīcija vēlas panākt balsojumu arī par “politieslodzīto”, tai skaitā Timošenko, atbrīvošanu.

Pēc prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās Viļņas ES Austrumu partnerības samitā parakstīt iepriekš parafēto asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu Kijevu pārņēmuši masu protesti, kādi nav pieredzēti kopš tā dēvētās Oranžās revolūcijas 2004.gadā.

Kopš opozīcijas un specvienību sadursmju sākuma Kijevā kopumā pēc medicīniskās palīdzības griezušies 248 cilvēki. No viņiem 139 ir hospitalizēti, otrdien ziņo aģentūra „RIA Novosti”, atsaucoties uz Ukrainas Veselības ministrijas informāciju.

Nedēļas nogalē protesti pārauga vardarbībā, taču pirmdien situācija kļuva mierīgāka. Tomēr Azarovs pirmdien paziņoja, ka protesti kļuvuši nekontrolējami tajos esot vērojamas visas valsts apvērsuma pazīmes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka notikumi Ukrainā atgādinot vairāk “grautiņu nekā revolūciju”. Savukārt Vašingtona norādījusi, ka miermīlīgas demonstrācijas nevarot uzskatīt par valsts apvērsumu.

Tikmēr opozīcijas aktīvisti naktī uz otrdienu turpināja dežurēt līdzās Kijevas centrā saslietajām barikādēm, gatavojoties iespējamam milicijas uzbrukumam. Pie barikādēm, kas saslietas ap Neatkarības laukumu – opozīcijas protestu kustības epicentru -, pastāvīgi uzturas vairāki desmiti cilvēku.

Kā ziņo aģentūra AFP, nakti laukumā kopumā pavadījis aptuveni tūkstotis cilvēku.

(papildināta ar valdības vadītāja teikto)