Nepieciešams arī izstrādāt jaunus KNAB priekšnieka vietnieku korupcijas apkarošanas jautājumos amata aprakstus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības nomaiņa nav nepieciešama, līdz ar to atsevišķas komisijas izveide par KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam nav vajadzīga, otrdien Ministru kabineta locekļiem apgalvoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers valdības sēdes klātesošos iepazīstināja ar viņa vadītās darba grupas ziņojumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem KNAB darbībā un norādīja, ka, viņaprāt, nav nepieciešams veidot speciālu komisiju, kam būtu jāvērtē KNAB priekšnieka Streļčenoka atbilstība ieņemamajam amatam.
Tāpat viņš atsaucās uz Satversmes aizsardzības biroja Jāņa Maizīša vadīto novērtēšanas komisiju, kas Streļčenoka darbu novērtējusi ar “C”. “Tas nozīmē, ka faktiski var turpināt vadīt, bet ir jāveic būtiski uzlabojumi KNAB darbā,” skaidroja ģenerālprokurors.
Izklāstot konstatētos trūkumus KNAB darbībā, Kalnmeiers skaidroja, ka ar iepriekšējo KNAB vadītāju biroju pameta arī spēcīgi valsts pārvaldes speciālisti – tie bija bijušās policijas akadēmijas mācībspēki, kas prefekti pārzināja normatīvās terminoloģijas specifiku, ziņo LETA.
Kalnmeiera vadītā darba grupa secinājusi, ka Streļčenokam trūkst izpratnes par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veiktas operatīvās un kriminālprocesuālās darbības.
Izvērtējot birojā pēdējā laikā valdošās nesaskaņas starp KNAB priekšnieku un viņa vietniecēm Jutu Strīķi un Ilzi Jurču, darba grupa secinājusi, ka nesaskaņu cēlonis lielā mērā ir saistīts ar izveidoto darba praksi, KNAB priekšniekam Streļčenokam piemērojot vienādu atskaišu sistēmu divām dažādām KNAB darbības jomām – korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas blokiem.
“Ir saskatāma KNAB priekšnieka neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi un kriminālprocesuālās darbības,” teikts darba grupas ziņojumā. Tas būtiski atšķiras no darba procesa korupcijas novēršanas jomā. Līdz ar to piemērot abām jomām vienādu atskaitīšanās kārtību nav iespējams.
Vienlaikus darba grupa arī secinājusi, ka nevis normatīvā regulējuma trūkums vai nepilnības traucē KNAB darbību, bet gan neprasmīga spēkā esošo normatīvo aktu piemērošana un nepilnības iekšējā komunikācijā.
Birojam ierosināts pastiprinātu uzmanību pievērst tā administratīvajai pārvaldei, piesaistot augstas kvalitātes speciālistus valsts pārvaldes jautājumos ar prasmi un pieredzi normatīvo aktu izstrādē. Tas gan nenozīmē, ka būtu jāpiesaista speciālisti no malas, bet gan jauna amata vieta jāveido, veicot vakanto amata vietu iekšējo pārdali.
Darba grupa vienlaikus arī norādījusi uz daudzām nepilnībām KNAB darbību regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādājusi vairākus priekšlikumus to novēršanai. Piemēram, ir ieteikts precizēt biroja amatpersonu juridisko statusu, kā arī Ministru prezidenta pārraudzības saturu un apjomu.
Nepieciešams reglamentēt KNAB priekšnieka disciplināratbildību, nosakot konkrētu amatpersonu vai institūciju, kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku. Kā norāda eksperti, regulējumam ir jānodrošina gan biroja priekšnieka atbildība, gan arī garantija pret risku, ka disciplināro atbildību var izmantot, lai ļaunprātīgi ietekmētu KNAB darbību, piemēram, paredzot profesionālās komisijas izveidi iespējamā pārkāpuma fakta izmeklēšanai un izslēdzot tādus iespējamos disciplinārsodus kā pazemināšana amatā un atbrīvošana no amata.
Pēc ekspertu domām, nepieciešams arī izstrādāt jaunus KNAB priekšnieka vietnieku korupcijas apkarošanas jautājumos amata aprakstus, jo vietnieku pienākumi patlaban daļēji neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Amata aprakstā biroja priekšnieka vietnieks ir tieši jāpilnvaro akceptēt operatīvās darbības pasākumus. Turklāt eksperti arī secinājuši, ka amata apraksti nav aktualizēti saskaņā ar likumā veiktiem grozījumiem un aprakstos izmantotā terminoloģija neatbilst normatīvajiem aktiem.
Ieteikts izstrādāt arī jaunus KNAB darba kārtības noteikumus, jo atsevišķās normās ir konstatētas pretrunas.
Komentāri (37)
ligakalnina 03.12.2013. 17.47
Ja kādam jābūt patriektam, tad Streļčenokam.
Sīkumains un patmīlīgs neprofesionalis KNAB vadībā, kurš savu nekompetenci kompensē ar uzbraucieniem profesionāļiem, un vājina KNAB, kurš kopš viņa atnākšanas ir absoklūti dezorganizēts.
Nu, kādam tas ir idevīgi, pat nav grūti iedomāties, kam.
5
kkristaps > ligakalnina 03.12.2013. 18.34
Dzeri, Streļčenoks KNABā strādā sen, tātad par neprofesionalitāti diezin vai būs vietā runāt. Strīķe ir konfliktējusi ar visiem KNABa vadītājiem pēc kārtas un, cik var spriest, uzskata, ka likumi ir rakstīti citiem, nevis viņai. Jau šāda nostādne liecina par garīgām problēmām, vai tad ne? Cik zinu, visas pasaules trakonami ir pilni ar šādiem Napoleoniem.
0
Vineta > ligakalnina 03.12.2013. 22.17
Edgars Avotiņš
“Jutas padotie pa to laiku šiverēja pa seifu un nemitīgi pludināja operatīvo informāciju savējiem žurnālistiem”
To es nosauktu par netīru denunciāciju, Vilnīša-Šļesera stilā.
Paklausījos Streļčenoku radio Baltkom, nepatīkams krievelis, nejūtos droši valstī, kurā tik nozīmīgas tiesībsargājošās iestādes vada šitādi.
0
Ansis > ligakalnina 03.12.2013. 20.09
Tāpēc, ka Loskutovs to vien darīja, kā Universitatē lekcijas lasīja un knaba darbos un nedarbos nejaucās. Vēl no lekcijam brīvaja laikā piestradāja par Jutas preses sekretāru. Tapēc arī konflikti neradās. Jutas padotie pa to laiku šiverēja pa seifu un nemitīgi pludināja operatīvo informāciju savējiem žurnālistiem.
Kad nu Knabā ielika vadītajus, kas šīs nelikumības mēģina ierobežot, tad Juta un sabiedrotie no Delnam uc netīrām organizācijam knābā nost.
Džeri – novērtēja uz 3nieciņu …
Pirmkārt jau Tev paši komisiju vadītaji skaidri un gaiši pateica, ka šis novērtējums nozīmē, ka vadītāju nav jamaina. Vienīgais, kas nostājies pozā, ir Delnas vadītajs, jo Jutai ar Delnu utml iestadēm ir vienota revolucionarā parliecība. Par laimi, Latvija joprojam skaitās demokrātiska valsts un revolucionāri nevar šeit ieviest savu diktatūru.
Tiesa gan – kā Streļčenoks ar Strīķi sadzīvos – nezinu.
0
ligakalnina > ligakalnina 03.12.2013. 18.44
Kāds viņš profesionālis, ja novērtēts ar knapu trījnieciņu, un kā vadītājs, faktiski, atzīts par nekompetentu.
Striķei ir savs raksturs, protams, bet, ar Loskutovu, principā, viņa īpaši nekonfliktēja, katrā ziņā, viņš par to brēku necēla, un kaut kā viņi sastrādājās, un arī KNAB strādāja, lai ko Loskutovs tagad neteiktu.
Kāpēc ar Vilnīti konfliktēja, manuprāt, skaidrs, kas tas bija par putnu, un, pat ar to negāja, kā ar Streļčenoku, kuram galvenais ir sevi apliecināt, nevis tas, lai KNAbs strādā.
Vismaz, par Striķes godīgumu, neviens nav šaubījies.
Kas att. uz Napoleona komnpleksu – tas, drīzāk, piemīt Streļčenokam.
0
piziks > ligakalnina 04.12.2013. 08.48
Dzeri, nepārspīlē nu, lai nebūtu jāsaka, ka Tu melo!
Par Strīķes godīgumu šaubās pietiekami daudzi.
Daudzi, starp tiem visi, kam pazīstamas smagu psihoslimību pazīmes, diagnozes un izpausmes. Kamēr būtiskus amatus LV var iegūt bez atbildīgu un augsti profesionālu, neatkarīgu mediķu atzinuma par veselības stāvokli, turpināsim bieži justies un dzīvot kā palātā, kur satiekas romantizēti fantasti, pasaku stāstītāji, nezinātniskās fantastikas attīstītāji, iedomu ainu uzbūrēji. Arī tādi kā jutiņas, eināriņi, ienesītes, pēterīši utml.
0
Aivars Krauklis 04.12.2013. 07.29
Kamēr sabiedrība neredzēs atšķirību starp korupcijas lamāšanu un korupcijas apkarošanu, Juta izteiksmīgi brēks un mainīs priekšniekus, cik tik patiks. Tātad ilgi.
1
piziks > Aivars Krauklis 04.12.2013. 08.40
Precīzi, Biotop. Toties lamāšana ļauj izdzīvot tādiem klaču kantoriem kā Delna ar tādu apkarotāju kā Inese Voika. Nu maisīšoties pa vidu arī Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko izmeklētāju padomei.
Kur sabiedribas socioloģiskās aptaujas par uzticamību Delnai? Aizdomas, ka uzticības līmenis mazinājies.
0
Inese 03.12.2013. 16.27
Strīķes k-dzei un viņas vīram – čekas fanam – gan vajadzētu tikt patriektiem no drošības un spēka struktūrām uz visiem laikiem.
0