Priekšlikumu iesniedzēji rosina arī atcelt zemākās cenas principu iepirkumos
Ieviest obligāto būvuzņēmēja nodevu 0,5% apmērā no projekta izmaksām, kā arī izslēgt zemākās cenas principu kā vienīgo kritēriju iepirkumiem – šādi priekšlikumi ietverti otrdien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par pasākumiem sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā un konceptuāliem jautājumiem nākotnes darbībā.
Tos izstrādājušas būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, bet ministrija apkopoja informatīvajā ziņojumā, kas otrdien skatīts MK sēdē.
Ziņojumā norādīts, ka no būvuzņēmēja nodevas iegūtos līdzekļus varētu novirzīt būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai, ziņo LETA.
Tāpat ierosināts ieviest būvkomersantu, kas veic projektēšanas un būvniecības uzraudzību, akreditāciju un/vai klasifikāciju, liedzot jebkuram būvniecības tirgus dalībniekam bez priekšzināšanām sniegt iepriekš minētos pakalpojumus sarežģītās būvēs.
Varētu izslēgt zemākās cenas principu kā vienīgo kritēriju iepirkumiem, noteikt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti par obligātu būvprojekta sastāvdaļu un pārtraukt būvkonstrukciju projektēšanā “duālo” pieeju, eirokodus nosakot par vienīgajiem būvkonstrukciju projektēšanas standartiem.
Priekšlikumu iesniedzēji arī uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāievieš Būvniecības informācijas sistēma, lai nodrošinātu būvniecības procesa caurspīdīgumu, kā arī jāizstrādā profesionālie standarti visiem būvniecības procesiem – būvuzraudzībai, autoruzraudzībai un ekspertīzei.
Norādīts, ka 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda aktivitātēm, kas saistītas ar būvju projektēšanu un realizāciju, jāizstrādā finansējuma piešķiršanas kritēriju sistēma, kas veicinātu un atbalstītu kvalitatīvu iepirkumu sagatavošanu, būvprojektu izstrādi un būvju realizāciju.
Ekonomikas ministrija ar Valsts būvniecības kontroles biroju un valsts līmeņa laboratoriju vēlas stingrāk kontrolēt būvniecības procesu valstī, teikts valdībā skatītajā EM informatīvajā ziņojumā par pasākumiem sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā un konceptuāliem jautājumiem nākotnes darbībā.
Komentāri (10)
Anna Gaigule 03.12.2013. 19.02
Tas, ka ministrija atcels zemāko cenu kā izvēles kritēriju ģenerāluzņēmējiem, nenozīmē, ka viņi nemeklēs zemāko starp apakšuzņēmējiem.
Pareizāk būtu nevis ļaut vēl vairāk nopelnīt par bezatbildību, bet gan atgriezties pie principa, ka ģenerāluzņēmējam pašam ir jāveic vismaz 50% no pasūtījuma.
0
piziks 03.12.2013. 20.03
1. Ja savā ideālā, piedaloties konkursos, uzvar labākais būvnieks, tad pēc pilnīgā pianista reklāmista Daniela Pavļuta un “viņa ekonomikas” ministrijas domām, šim labākajam, būvējot katru nākamo objektu, jānomaksā nodoklis par to, ka šis būvnieks ir labākais?! Kaut kā ačgārni, — konkursos zaudētāji/profesionāli vājākie tiks prēmēti ar atbrīvošanu no nodokļa! Spoži!
Nez, kurš ir šīs ģeniālās idejas autors/pirmtēvs/pirmmāte?
2. Cik gadu bija vajadzīgi, lai vismaz sāktu domāt par atteikšanos no zemākās cenas idiotisma? Vai kāds atceras, kurš un kā šo stulbumu uzspieda?
3. Piekrītu — Neticis! — par ģenerāluzņēmējam pašam obligātā apjoma/daļas noteikšanu.
0
Aivars Krauklis 03.12.2013. 22.21
“…iegūtos līdzekļus varētu(!) novirzīt būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai…” Varētu… kāds burvīgs formulējums. Nevis likumā precīzi definēs, par ko un kā nauda dodama, bet ministrijas ierēdņi ierastajā profesionalitātes līmenī (nupat bija laime noklausīties izcilu jaunā būvlikuma skaidrojumu) lems, kam „varētu” dot un kam „nebūtu lietderīgi”. Klasisks risinājums – savākt naudu no tiem, kas pelna, un izdalīt tiem, kas patīk. Atņemt un sadalīt – kādi kopš jaunības pazīstami principi. Rezultāti arī.
1
0
0
Atbildēt
@piziks > Aivars Krauklis 03.12.2013. 22.42
Ar degvielu akcīzes nodokļa sadali tieši tāpat, — “ja netiek lemts citādi”… Parastais jezuītisms/glumiķošanās. Galvenais = par da jebko kādu noreketēt. Nožēlojami.
Vai kāds mēģinās Pavļutu par šo izgudrojumu izpurināt?
0