FOTO: Janukovičs un Barrozu vienojas turpināt sarunas par ES līgumu (papild.)

Opozīcija izvirza prasības; protesti Ukrainā vēršas plašumā 

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pirmdien telefonsarunā vienojušies turpināt sarunas par asociācijas līguma parakstīšanu. Kā teikts EK izplatītajā paziņojumā, telefonsarunas laikā Janukovičs lūdzis Barrozu uzņemt Ukrainas delegāciju, lai pārrunātu atsevišķus iespējamās vienošanās aspektus, vēsta LETA.

Barrozu apstiprinājis gatavību tikties ar Ukrainas delegāciju, taču uzsvēris, ka “EK ir gatava apspriest detaļas, kas saistītas ar jau parafētu līgumu ieviešanu, taču nav gatava no jauna sākt pārrunas”. Vienlaikus EK prezidents mudinājis visas puses ievērot savaldību, kā arī nodrošināt pilsonisko tiesību un brīvību ievērošanu.

EK prezidents arī uzsvēris, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāizmeklē Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu pielietotā vardarbība pret protestētājiem, kā arī paudis pārliecību, ka miermīlīgs un politisks risinājums ir vienīgā izeja no pašreizējās situācijas, kāda izveidojusies Ukrainā.

Protesti vēršas plašumā

Ukrainas opozīcija nākusi klajā ar prasībām, kādas tā izvirzījusi pirms sarunām par politiskās krīzes pārvarēšanu valstī. Opozīcija vēlas runāt tieši ar prezidentu Viktoru Janukoviču, taču sarunām būtu jānotiek starptautisko starpnieku klātbūtnē, ziņo portāls UNIAN.

Taču, kā uzsvēris opozīcijas partijas “Tēvzeme” deputāts Nikolajs Tomenko, sarunas nav iespējamas, iekams nebūs atstādināta valdība un nebūs noskaidroti tie, kas vainojami vardarbībā pret miermīlīgajiem demonstrantiem. Turklāt sarunām jābūt publiskām un par tām jāinformē sabiedrība.

Otrdien Ukrainas parlamentā gaidāms uzticības balsojums valdībai. Lai valdību varētu atstādināt, 450 deputātu lielajā parlamentā nepieciešams vismaz 226 likumdevēju atbalsts. Ukrainas opozīcija parlamentā kontrolē ap 170 vietām.

Ukrainā pēdējā nedēļā pieredzētie protesti kļuvuši nekontrolējami un tajos tiek izmantotas absolūti nelikumīgas metodes. Ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs. Viņaprāt, Ukrainas protestos esot redzamas visas valsts apvērsuma pazīmes.

“No masu protestiem tie pārauguši tādos, kas nav kontrolējami,” Kijevā tiekoties ar Eiropas valstu un ASV vēstniekiem, sacīja Ukrainas valdības vadītājs, apgalvojot, ka opozīcija “izmanto absolūti nelikumīgas metodes”. “Tiem ir visas apvērsuma pazīmes,” piebilda Azarovs. “Tas ir ļoti nopietni. Mēs esam pacietīgi, taču mēs nevēlamies, ka mūsu partneriem šķistu, ka viss ir atļauts.”

Pirmdien proeiropeiski noskaņoto protestu Ukrainā kļuvis vairāk, tie vēršas plašumā – valsts galvaspilsētas Kijevas demonstrantus atbalstījuši ļaudis arī citās Ukrainas pilsētās.

Jau trīs Ukrainas reģioni paziņojuši par vispārēju streiku, ko prasīja Kijevas protestētāji, ziņo “Newsru”. Pirmais par pievienošanos vispārējam streikam paziņoja Rietumukrainas Ļvovas apgabals, kura padomes priekšsēdētājs Pjotrs Kolodija aicināja iedzīvotājus pievienoties kijeviešu protestiem.

Situācija Ļvovā ir sarežģīta, bet stabila, televīzijas kanālam “Dožģ” teicis pilsētas mērs Andrejs Sadovojs. Pilsētā strādā komunālie dienesti, kas nodrošina tās funkcijas. Arī skolas strādā, tur skolotāji bērniem stāsta, ko nozīmē pilsoniska pozīcija un eirointegrācija, stāsta Sadovojs.

Vairākums Ļvovas studentu nolēmuši pagaidām nepiedalīties lekcijās, savukārt darbavietās lēmumi par streikošanu tiekot pieņemti individuāli.

2.decembra rītā vispārējam streikam pievienojās vēl divas pilsētas – Ivanofrankivskas pilsētas mērs Viktors Anuškēvičs un virkne viņa vietnieku devušies bezalgas atvaļinājumā.

Streikam pievienojās arī Ternopiļes apgabals. Tā vadītājs Sergejs Nadals aicinājis uzņēmējus un iestāžu vadītājus pārtraukt darbu, lai gan pats turpina strādāt.

Lai arī Ukrainas varasiestādes paziņojušas, ka valstī nav ārkārtas stāvokļa, mediji ziņo par karaspēka vienību, tai skaitā tanku tuvošanos valsts galvaspilsētai Kijevai.

Kā zināms, pirmdien Ukrainā turpinās protesta akcijas pret valsts prezidentu Viktoru Janukoviču un pašreizējo valsts valdību. Pirmdien opozīcijas vadītie protestētāji sākuši vairāku valsts iestāžu blokādi, pieprasot jau otrdien izskatīt prasību par valdības atlaišanu.

Aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs gan noliedzis par tanku vienību tuvošanos Kijevai, vēsta “Newsru”. Taču Ukrainas informācijas aģentūra UNIAN ziņo, ka caur Kremenčugu Kijevas virzienā devušies pieci autobusi ar Ukrainas iekšlietu karaspēka karevjiem, viņiem līdzi arī lauka virtuve un divas pavadošās automašīnas.

Oficiālu komentāru no Ukrainas iekšlietu karaspēka vadības pagaidām nav. Savukārt informācijas avoti karaspēka daļās UNIAN ziņojuši, ka daļa kareivju devušies un Kijevu, lai nodrošinātu kārtību pilsētā.

Tikmēr Sevastopolē pilsētas padomes deputāts Sergejs Smoļaņinovs aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainā Krievijas armiju, ziņo BBC. To viņš pamato ar nepieciešamību valsti aizsargāt no ASV un NATO spēkiem.

Demonstranti bloķējuši valdības ēku

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kur jau ilgāk par nedēļu turpinās protesti pret valdības lēmumu atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien demonstranti nobloķējuši valdības ēku. Opozīcijas līderi pagaidām nav izšķīrušies par to, kā reaģēt uz parlamenta spīkera Volodimira Ribaka aicinājumu sēsties pie sarunu galda, vēsta LETA/Ria Novosti.

Opozīcija paziņojusi, ka Kijevā parlamenta, valdības un prezidenta administrācijas namu rajonā tiks bloķētas visas administratīvās ēkas, vēsta radio “Brīvība”.

Lielākā daļa protestētāju pirmdien no Neatkarības laukuma organizētā kolonā devušies valdības nama virzienā. Gājienā piedalījušies pieci seši tūkstoši cilvēku.

Aptuveni 300 cilvēku nobloķējuši visas ieejas Ukrainas Nacionālajā bankā, valdības klubā, kā arī divus vārtus, pa kuriem var nokļūt pie Ministru kabineta ēkas.

Ukrainas valdība pretēji iepriekš teiktajam pirmdien nav izlēmusi par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī, vēsta mediji.

Skaidrs, ka lūzuma brīdis Ukrainas sabiedrībā bija nevis prezidenta Janukoviča atteikšanās Viļņā parakstīt eirointegrācijas līgumu, bet notikumi, kas risinājās naktī no piektdienas uz sestdienu, uzskata pazīstamais Krievijas žurnālists Jevgēņijs Kiseļevs.

Tad Ukrainas specvienība “Berkut” ar bezjēdzīgu nežēlību izdzenāja vairākus simtus miermīlīgu cilvēku, kuri bija palikuši Brīvības laukumā uz nakts sardzi. Tad pirmoreiz nedēļu ilgajā proeiropeiski noskaņoto iedzīvotāju protesta akciju laikā lija asinis, atgādina Kiseļevs.

Ļvovā vispārējais streiks; Polija satraukta par situāciju Ukrainā

Savukārt eiropeiski noskaņotās Rietumukrainas pilsētā Ļvovā pirmdien izziņots vispārējs streiks, vēsta “Lenta.ru”. To paziņojis Ļvovas apgabala padomes priekšsēdētājs Pjotrs Kolodija. Lai pildītu Nacionālās pretošanās štāba koordinācijas padomes aicinājumu, izziņojam apgabala streiku, paziņoja Kolodija.

Viņš aicinājis iedzīvotājus pašus izvēlēties protesta formu, kā piedalīties protesta akcijā Ļvovas “Eiromaidanā” pie pieminekļa dzejniekam Tarasam Ševčenko Brīvības prospektā.

Tikmēr Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis sasaucis savas valsts Nacionālās drošības padomes sēdi, lai apspriestu situāciju Ukrainā, ziņo “Radio Eho Moskvi”. Turklāt Polijas valsts vadītājs drīzumā pa tālruni runās ar Janukoviču. Komorovskis atzinis, ka Polija gatava darīt visu, lai atbalstītu kaimiņvalsti Ukrainu tās sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, lai tā attīstītu eirointegrāciju.

Paši protesta akciju dalībnieki sākuši runāt par diviem iespējamiem attīstības scenārijiem – “baltkrievu variantu”, kad valsts vara ar brutāla spēka palīdzību apspiež protesta kustību, un “Ēģiptes variantu”, kad no prezidenta novēršas viņa tuvākie sekotāji.

Valsts vara esot pieļāvusi liktenīgu kļūdu, naktī uz sestdienu izdzenājot protesta akcijas – tā dēvētā “eiromaidana” – dalībniekus, norāda eksperti. Ja tas nebūtu noticis, protestu vilnis, visticamāk, būtu noplacis.

Daži analītiķi pieļauj, ka prezidentu Viktoru Janukoviču ir iegāzis kāds no viņa komandas. Jau piektdienas vakarā kļuva redzams, ka prezidenta nometnē ir notikusi šķelšanās – parlamenta deputāti sāka pamest valdošo Reģionu partiju, protestējot pret manifestantu izklīdināšanu.

ES Austrumu partnerības samitā, kas 28. un 29.novembrī notika Viļņā, Janukovičs atteicās parakstīt Ukrainas un ES asociācijas līgumu.

Protesti brīvdienās pārauga vardarbīgās sadursmēs

Svētdien masu protesta akcija Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kas pulcēja desmitiem tūkstošus cilvēku, kļuva vardarbīga, sākoties sadursmēm ar miliciju un specvienību kaujiniekiem pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas, vēsta portāls „Newsru”. Pirmdien valdība varētu valstī izsludināt ārkārtas stāvokli, vēsta kāds avots Ukrainas valdībā.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā protestētāju un drošības struktūru sadursmēs ievainoti vairāk nekā 300 cilvēku, pirmdien vēsta vietējie mediji un amatpersonas. Sadursmēs ievainoti 165 protestu dalībnieki, pavēstīja Kijevas pašvaldība. No viņiem 109 hospitalizēti.

Savukārt televīzija “Piektais kanāls” ziņoja, ka ievainoto drošības struktūru pārstāvju skaits ir sasniedzis 150. Ievainoti aptuveni 100 specvienības “Berkut” miliču un 50 citu drošības struktūru pārstāvji.

Pirmdienas rītā protestētāji joprojām nav pametuši Brīvības laukumu un nostiprina barikādes pie Kijevas mērijas. Protestētāji ir apņēmības pilni neatkāpties, no sava vidus paši izraidījuši cilvēkus, kurus uzskatījuši par nekārtību provocētājiem.

Svētdienas vakarā specvienība „Berkut” izdzenājusi protestētājus, ziņo „RIA Novosti”. Darbā laisti steki, ir cietušie. Savukārt protestētāji specvienības kaujiniekus apmētājuši ar akmeņiem un ugunspudelēm, rāvuši nost aizsargķiveres un atņēmuši vairogus.

Tūkstošiem cilvēku svētdien izgāja Kijevas ielās, lai protestētu pret prezidenta Viktora Janukoviča atteikumu parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Protestētāji pulcējās Ševčenko parkā, lai pēc tam sāktu gājienu pretī Kijevas Neatkarības laukumam, kur tiesa aizliegusi rīkot protestus un demonstrācijas.

Britu raidorganizācijas BBC korespondents ziņoja, ka dalībnieku skaita ziņā šie protesti varētu pārspēt pagājušajā nedēļas nogalē notikušo demonstrāciju, kurā piedalījās 50 000 līdz 100 000 cilvēku.

Protestētāji pieprasa jaunas parlamenta vēlēšanas un prezidenta impīčmentu.

Ziņu aģentūra „RIA Novosti”, atsaucoties uz avotu Ukrainas valdībā, vēsta, ka pirmdien valstī varētu izsludināt ārkārtas stāvokli.

Janukoviča atteikums parakstīt sadarbības līgumu ar ES ir izraisījis plašus protestus Ukrainas galvaspilsētā, kur sestdien demonstrācija Neatkarības laukumā pārauga vardarbībā.

Milicija izmantoja brutālu spēku, lai padzītu protestētājus no laukuma, kas 2004.gadā kļuva par tā dēvētās Oranžās revolūcijas epicentru, un Kijevas galvenā administratīvā tiesa tūlīt pēc tam aizliedza rīkot protestus šajā un vēl citās vietās Kijevas centrā līdz 7.janvārim.

Pēc policijas brutālās akcijas vairāki simti protestētāju patvērās laukumā pie Mihailovskas klostera, kur aizvadīja šo nakti.

(papildināta ar jaunākajām ziņām)