Iemesls tam tiek uzskatīta ekonomiskās situācijas uzlabošanās valsts austrumu daļā
Pirmo reizi kopš Vācijas atkalapvienošanās pirms 23 gadiem samazinājusies vāciešu aizplūšana no kādreizējās Austrumvācijas, secināts trešdien publiskotajā ziņojumā.
Valdības ikgadējā ziņojumā par situāciju Vācijas austrumu reģionā secināts, ka 2012.gadā pirmo reizi kopš atkalapvienošanās 1990.gadā uz valsts austrumiem pārcēlies tikpat liels cilvēku skaits kā no austrumu reģioniem uz rietumu daļu, vēsta LETA/DPA.
Par galveno cēloni tam, ka izceļošana gājusi mazumā, tiek uzskatīta ekonomiskās situācijas uzlabošanās valsts austrumu daļā.
Neilgi pēc valsts atkalapvienošanās bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju skaits saruka par 13%, jo daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi valsts rietumu pusē.
Laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam ik gadu no kādreizējās Austrumvācijas prom devās vidēji 66 000 cilvēku, bet pērn šis rādītājs bija vien 2000.
Austrumvāciešu materiālā labklājība ir uzlabojusies, taču rietumvāciešu līmeni vēl nav izdevies sasniegt. Kā par bijušo Austrumvāciju norāda atbildīgais ministrs Kristofers Bergners, ir vajadzīgs ilgāks laika posms.
Tikmēr bezdarba līmenis kādreizējā Austrumvācijā nokrities līdz 10,7% atzīmei, kas ir zemākais līmenis kopš 1991.gada, tomēr tas vienalga ir teju divkārt lielāks nekā valsts rietumu daļā.
Tomēr neatkarīgi no ekonomiskās situācijas uzlabošanās joprojām pastāv virkne problēmu, atzīst Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs.
Opozīcijas politiķi par situāciju bijušajā Austrumvācijā nav noskaņoti tik optimistiski. Kā norāda galēji kreiso partijas “Die Linke” (“Kreisie”) politiķis Matiass Hēns, realitāte valsts austrumu daļā atšķiras no ziņojumā iezīmētās ainas.
Komentāri (21)
buchamona 21.11.2013. 07.56
Vācija ir labs piemērs caur kuru var skaidri saredzēt kremlinu sētā ļaunuma sekas pasaulē. Viena tauta – vācieši un tik dažādi likteņi, tik dažāds dzīves līmenis vienā valstī. Latvijā – vienā valstī dzīvo divas sabiedrības daļas – atjaunotās LR pilsoņi, kuri atdzīst tās valsts pastāvēšanu, kurā paši dzīvo un otra – ievērojama daļa, ļauži, kuri dzīvo Latvijā, bet neatdzīst valsti, kurā dzīvo.
Vācija tikai tagad sāk atkopties no viņu zemē ievazātās kremlinu sērgas, Latvijas skolās šobrīd audzē kremlinu jauno paaudzi, galvas pilsēts mērs ir pats galvenais kremlins :), bet LR demokrātiski noskaņotajā sabiedrības daļā šādu situāciju skaidro ar vārda brīvību un viedokļu dažādību :)
Jautājums – ap kuru gadsimtu, šādi dzīvojot, Latvijā iestāsies tāds miers un labklājības līmenis, kāds šobrīd valda vienā normālā, no kremliniem tīrā Rietumeiropas valstī? :)
0
dro 21.11.2013. 08.41
eiņķī apkārt. Tā tas ir + nepārtrauktā LV valstiskuma pēctecības apšaubīšana un gļēvlatviešu gatavība “vienoties”, lasi atteikties no nacionālas valsts idejas.
1
+1
0
Atbildēt
@ievuliitis > dro 21.11.2013. 10.55
Ne tikai vienoties, bet arī diskutēt par lietām, kas nav diskutējamas.
0