Ģenerālprokuratūra Fliku sauc pie kriminālatbildības

Ja tiesa atzīs Fliku par vainīgu, viņam draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS “Air Baltic Corporation” (“airBaltic”) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības, vēsta LETA.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo “airBaltic” amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

KNAB preses paziņojumā iepriekš norādīja, ka iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka “airBaltic” amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.

KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī “airBaltic” amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām – atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālā un starptautiskā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.

Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis “airBaltic”, kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.

Ziņots arī, ka “airBaltic” 2011.gada 12.septembrī bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus – uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu. Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi 12.septembrī no rīta.

Savukārt 13.septembrī “airBaltic” atcēla atsevišķus lidojumus uz pieciem galamērķiem. Kopumā tika atcelti 14 lidojumi. 13.septembrī tika atcelts izejošais un ienākošais reiss starp Rīgu un Stokholmu, izejošais un ienākošais reiss uz Berlīni, izejošais un ienākošais reiss uz Briseli, divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Tallinu un divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Viļņu.

Satiksmes ministrija norādīja, ka šādu “airBaltic” valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību.

“airBaltic” atcelto reisu dēļ cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš nevarēja paredzētajā laikā no Briseles atgriezties Rīgā.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru – Latvijas valsts un SIA “Baltijas Aviācijas sistēmas” – vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.

Flika advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA iepriekš teica, klients ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu.

“Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka “airBaltic” no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus, un kāpēc tie ir krimināli reisi – tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,” norādīja advokāts.

Klients uzskata – ja desmit gadu laikā, kamēr viņš vadīja “airBaltic”, valsts saskatījusi dažus “kriminālus reisus”, tad savā ziņā tas ir labs viņa darba novērtējums, norādīja advokāts.

Advokātam Fliks arī minējis, ka viņš vēlējies šajā kriminālprocesā sniegt liecības, bet KNAB viņu nav vēlējies uzklausīt. Tādēļ KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam lūgts ierosināt disciplinārlietu pret izmeklētāju Rimantu Kuzmu sakarā ar to, ka izmeklētājs nav vēlējies nopratināt Fliku un noskaidrot objektīvu patiesību.

Fliks šobrīd joprojām vada samērā lielu aviācijas kompāniju un uzturas Vācijā un Francijā.