Petīciju var parakstīt arī internetā
Ir novembris – Latvijas valstij tik būtisks mēnesis. Īstais laiks vēlreiz padomāt par savas valsts neatkarību un demokrātisko iekārtu. Jo nenoliedzami Latvijas valstiskums būtībā nodrošina arī mūsu nozares neatkarību, un arī otrādi – mūsu nozares neatkarība ir Latvijas valstiskuma apliecinājums.
Tāpēc esam satraukti par vēlmi politizēt finansējuma sadali kino jomā, bet šāda procesa pretiniekus „norakstīt” kā skauģus un valsts ienaidniekus.
Mēs, protams, atbalstām valsts finansējuma piešķiršanu vēsturisku un Latvijai nozīmīgu literatūras darbu ekranizācijai. Konkrētā iniciatīva ir nepieciešama un apsveicama.
Taču valsts finansējuma piešķiršanai jānotiek tikai tiesiskā un atklātā veidā, un ar vienādiem noteikumiem visiem kino jomā strādājošajiem, t.i., caur atklātu konkursu, ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem un procedūru, ar profesionālu un neatkarīgu vērtēšanas komisiju, skaidriem izpildes termiņiem.
Mēs esam pret korupciju veicinošu valsts kino finansējuma piešķiršanu vienam konkrētam privātuzņēmumam. Piemēram, arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir valstiski svarīgs projekts. Taču valsts finansējums tomēr netiek piešķirts bez atklāta konkursa kādai privātai būvfirmai, kas pieteikusies pie Saeimas deputātiem.
Tā ir morāli paradoksāla situācija, kad slēpjoties aiz vārdiem “patriotisms” un “Latvijas valstiskuma vērtības”, tiek vienlaicīgi izvēlēta finansēšanas procedūra, kas šīs vērtības apdraud un grauj.
Atgriešanās pie padomju “blata” metodēm, diskreditē visus centienus izveidot Latvijā tiesisku un demokrātisku sabiedrību. Tas ir solis atpakaļ. Turklāt politiskie vēji ir mainīgi – tiklīdz mainīsies politiskās proporcijas parlamentā, gribētāji uzņemt citas filmas klauvēs pie partiju durvīm. Ideoloģiski citas. Minētais precedents to pieļaus. Nenoliedzami – kino jomā ir vajadzīgi uzlabojumi un, kas ir ļoti būtiski, finansējuma palielinājums, taču pašreiz notiekošais nekādā gadījumā nav atbalsts ceļam uz potenciālām pārmaiņām ar pilnvērtīgākiem un profesionālākiem „spēles noteikumiem”, bet gan degradējošs solis pretējā virzienā, kas ir pretrunā ar deklarēto līdzšinējās stratēģijās un nostādnēs.
Sargājot Latvijas kino neatkarību un demokrātijas principus, mēs apliecinām atbildību par savas valsts nākotni.
Priecīgus svētkus!
Gatis Šmits, kinorežisors; Jānis Nords, režisors; Viesturs Kairišs, režisors; Laila Pakalniņa, režisore; Dāvis Sīmanis, režisors; Pēteris Krilovs, režisors; Aiks Karapetjans, režisors; Jevgēņijs Paškēvičs, režisors; Ilona Brūvere, kinorežisore; Juris Pakalniņš, režisors; Juris Kursietis, režisors; Jurģis Krāsons, mākslinieks; Vladimirs Ļeščovs, režisors; Dainis Kļava, režisors; Nils Skapāns, režisors, animators; Krista Burāne, režisore; Ivo Briedis, scenārists; Jānis Putniņš, režisors; Kristīne Želve, režisore; Reinis Pētersons, režisors, animators; Edmunds Jansons, režisors, animators; Kaspars Goba, režisors; Līga Gaisa, producente; Ivo Ceplevičs, producents; Uģis Olte, režisors; Linda Olte, režisors; Renārs Vimba, režisors; Inese Kļava, režisore; Reinis Traidās, operators; Armands Začs, režisors; Gundars Jakobsons, režisors; Mārtiņš Urķis, režisors; Zane Frolova, režisore; Madara Dišlere, režisore; Astra Zoldnere, režisore; Uldis Jancis, operators; Dāvis Kaņepe, režisors; Anrijs Krenbergs, skaņu režisors; Gints Bērziņš, operators; Aigars Sermūkšs, operators; Krista Vāvere, režisore; Mārtiņš Veļa, animācijas filmu operators; Elīna Zazerska, projektu vadītāja; Maigurs Prūsāns, animācijas mākslinieks; Laura Dišlere, māksliniece; Ilze Samīte, projektu vadītāja; Sabīne Andersone, producente; Aleksandrs Vaicahovskis, skaņu režisors; Inese Boka, producente; Kristīne Briede, kultūras procesu producente; Maira Dobele, režisore; Jānis Cimermanis, režisors; Dace Rīdūze, režisore; Normunds Kļaviņš, skaņu režisors; Antra Cilinska, producente; Alise Ģelze, producente; Marina Trede, animatore; Elīna Reitere, kino kritiķe; Lauma Breģe, producentu asistente; Uldis Cekulis, producents; Indra Kadaka, animācijas māksliniece; Marta Selecka, žurnāliste; Indra Sproģe, animācijas māksliniece; Kaspars Groševs, mākslinieks; Ilze Celmiņa, producente; Roberts Vinovskis, producents; Ainārs Ančevskis, aktieris; Kristīne Matīsa, žurnāla Kino raksti galvenā redaktore; Agne Skane, producente; Undīne Buka, producente; Laima Freimane, producente; Māris Maskalāns, kinooperators; Juris Žukovskis, kinomākslinieks; Gita Kalvāne, kostīmu māksliniece; Jānis Bijubens, kinomākslinieks; Līga Krāsone, kostīmu māksliniece; Aivars Žukovskis, kinomākslinieks
P.S. Vēstuli var parakstīt internetā šeit.
Komentāri (35)
Egita 06.11.2013. 10.43
Murgs-2.Nepietika ar operu.Kas varbūt vājprātīgāks par šādu intelektuāļu un
radošo profesiju sašķelšanu .Viens no raidījuma ,,Kultūras rondo “veidotājiem stāstīja ,ka īsti nesaprot, kā tagad runāt ar māksliniekiem,kādā nometnē ir intervējamais.
1
Māris Engers > Egita 06.11.2013. 11.23
“opera-2” laikam ir diezgan precīzs apzīmējums. vēl varētu teikt – “NA mēģinājums Latvijas kultūru pakļaut savai partijas programmai un mirkļa iegribām – 2”. pirmo skaisti redzam gadījumā “opera-1” :) izrādās, tur naudu par daudz tērē – nu tad ieceļam par vadītāju NA lielo ziedotāju Liepiņu. lai taupību un efektīvu vadību ieviestu, protams. un ko Liepiņš saka pirmajā intervijā Dienai – ka kopš šī brīža naudu operai vajadzēs daudz vairāk :) problēma atrisināta, mērķis sasniegts.
par to sašķelšanu gan jāpiebilst, ka mākslinieku dalīšanās grupējumos un apvienībās, kuru starpā īpaša patika nevalda, nav nekas jauns un neparasts, arī pirmās brīvvalsts laikā bija tieši tāpat.
0
Egita 06.11.2013. 13.07
Atklāts sveiciens valsts svētkos. P.S. Vēstuli var parakstīt internetā šeit.
__________________________________________________
Kāpēc vajadzīga šāda manipulēšana?
Ja aicina parakstīties pret,tad lai aicinā arī par.(un kurš atturas)
kaut kāda traģikomēdija..
0
buchamona 06.11.2013. 09.17
Varu tikai atkārtoties – kur šie ļaudis, kas parakstīja šo vēstuli, bija agrāk? Kāpēc viņi nenāca ar priekšlikumu par Dvēseļu puteņa ekranizāciju? Kāpēc viņu galvās nedzimst šādas idejas, bet dzimst vēstules ar šādu saturu? Pārējais mani, kā patērētāju, neinteresē
6
+7
-10
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+8
-4
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
@lauradrr > buchamona 06.11.2013. 09.34
Bet vai tas nav tieši ar ko “blata” korumpētie rēķinājās? Nodokļa maksātājs sēž malā neko nezinot kas notiekas aizkulisēs, un kad uz zin, negrib neko ne zināt/izprast, ne domāt, ne darīt?
Es gan apsveicu visus kas paraksta šo protesta vēstuli. Atbalstu viņu argumentus un centienus lietas savest atklātā, saprotamā, demokrātiskā kārtībā.
0
Life Quality Managem > buchamona 06.11.2013. 12.51
Ērik, kurš gan ir teicis, ka šī filma tev patiks labāk par Kolka Cool. Daiļdarbs kā filmas pamats vēl pats par sevi negarantē tās kvalitāti.
0
Kaspars Špūle > buchamona 06.11.2013. 09.52
Dēlēm krīze?
0
Ieva Aile > buchamona 06.11.2013. 11.12
Ja mani kā patērētāju līdz šim visādi ”profesionāļi” ir barojuši ar kūlām kolkām,kuru personāži man ir vienaldzīgi,vide nepazīstama,problēmas neaktuālas,tad pavērsiens ir tikai uz labu.
0
Ieva Aile > buchamona 06.11.2013. 17.46
Garantijas tiešām nav un arī nevar būt.Arī patriotiskie ”Rīgas sargi” iznākuši plakātiski un didaktiski,ko vērts jau bija uzrīkotais boksa mačs tornī.Bet vismaz ir vērts mēģināt tērēt naudu projektam,kurš varētu interesēt lielāko nodokļu maksātāju daļu.
0
buchamona > buchamona 06.11.2013. 09.47
Runa jau nav par blata sistēmas balstīšanu. Runa ir par attieksmi, par sapratni – kas tā tāda ir ” īsta māksla”. Par to ir runa. Ceru, ka šis ” satraukums”, kurš šobrīd liek kino un arī citiem mākslas ļaudīm sarosīties, būs radījis situāciju, kurā sāks skaidroties bilde par to, kādi radoši projekti, ar kādu saturu un ne tikai kino ir jāatbalsta no valsts budžeta un kādā kārtībā tas jādara. Par to ir runa.
Līdz šim – tematam, kuru pārstāv arī Dvēseļu putenis – mākslinieks, kurš sevi ciena un saprot, ka ir ģēnijs :), vīzdegunīgi skatījās pāri. Ceru, ka šajā ziņa laiki nu ir mainījušies
0