Jāatjauno pašvaldības policijas struktūrvienība, kura rūpējas par drošību kapos
Pirmais latviešu mīlas dzejnieks Mārtiņš Lapa, pirmais latviešu teātra kritiķis Esenbergu Jānis, iespējams, pirmā latviešu sieviete ārste Marija Vecrumba, kas gāja bojā cīņā pret Bermonta karaspēku pie Jelgavas 1919. gada 21. martā, Tehniskās universitātes profesors Segals, gleznotājs Jēkabs Kazāks, skolotāja un mecenāte Natālija Draudziņa. Šie un daudzi citi slaveni Latvijas iedzīvotāji ir apglabāti Torņakalna kapos, kas ir vecākie Rīgā. Par Jāņa draudzes kapsētu tie kļuva tālajā 1769. gadā, bet jau pirms tam rakstos bija pazīstami kā Daugavas pārcēlāju un zvejnieku kapi.
1989. gadā tika veikta kapu apsekošana un tā laika situācijas novērtēšana. Pēc 20 gadiem, kad 2009. gadā tika sākta Torņakalna kapu atjaunošana, bija nopostīti vairāk nekā 60% pieminekļu. Laika zobs, vandāļi un zagļi bija paveikuši savu, un šī Latvijas vēstures daļa strauji grima aizmirstībā. Vienīgā iespēja bija strauji ķerties pie kapu sakopšanas un atjaunošanas, kamēr vēl bija ko glābt.
Toreiz 2009. gadā kāds tā laika „Saskaņas centra” deputāts iebilda pret nepieciešamību kapus atjaunot, jo tur, lūk, esot apglabāti tikai vācieši. Ieradies kapos, viņš redzēja, ka tieši pie ieejas ir liels piemineklis kādam Krievijas armijas virsniekam. Kapos ir apglabāti gan latvieši un krievi, gan vācieši un ebreji. Tā ir mūsu daudznacionālā vēsture, un kapi ir tās viena no liecībām.
Pirms četriem gadiem tika sākta kapu atjaunošana, pieminekļu restaurācija vai dažkārt vienkārša pacelšana no vietas, kur tas apgāzts. Tika apgriezti krūmi, attīrītas ejas un atjaunota sēta ap kapiem. Nesen jaunu vizuālo tēlu ieguva Esenbergu Jāņa, Natālijas Draudziņas un Marijas Vecrumbas piemiņas vietas. Kapos regulāri notiek talkas.
Liela nozīme ir kapu atvēršanai, atļaujot tajos atsākt apbedīt tuviniekus. Šis svarīgais lēmums savā veidā atdzīvina Torņakalna kapus, jo padara tos aktuālus ne tikai no vēsturiskā, bet arī ikdienas viedokļa. Cilvēki tiek apglabāti, viņus apmeklē tuvinieki, tādejādi aktualizējas nepieciešamība uzturēt kapus pienācīgā stāvoklī, nepieļaut vandālismu un jau savlaicīgi informēt par novērotām nekārtībām.
Torņakalna kapi kā vēstures liecība un nu jau arī kā apglabājumiem atvērta kapsēta atgūst savu vērtību. Tomēr ir kāds svarīgs nosacījums, kas jāizpilda, lai pozitīvā attīstība turpinātos. Tā ir drošība. Lielāko daļu pieminekļu nopostīja dažādi huligāni un vandāļi, bet sev vajadzīgus materiālus – krāsaino metālu, kapu plāksnes paņēma zagļi. Kapu atvēršana dod papildus drošības elementus, jo apglabāto tuvinieki pievērš uzmanību ne tikai sava kapa, bet arī visas kapsētas drošībai.
Tomēr visu nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem. Es kā Rīgas domes deputāts uzskatu, ka ir jāatjauno pašvaldības policijas struktūrvienība, kura rūpējas tieši par drošību kapos. Laikā, kad šī vienība bija, pārkāpumu un vandālisma aktu bija daudz mazāk.
Latviešiem ir īpaša kapu kultūra, tādēļ svarīgas ir jebkādas aktivitātes, kas vērstas uz kapu sakopšanu un atjaunošanu. Nesen Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti apmeklēja vairākas kapsētas, tajā skaitā arī Meža kapus. Tika uzklausīts ierosinājums atjaunot asfaltēto ceļu Čakstes gatvē. Ja koki ir sakopti, tad ceļš un krūmi nav pienācīgā stāvoklī. Deputāti piekrita nepieciešamībai restaurēt arī Meža kapu balto krustu daļu.
Torņakalna kapi un, protams, Meža kapi ir atsevišķas lappuses Latvijas vēstures grāmatā. Tomēr nekopjot šīs lappuses, nevar saglabāt nākamajām paaudzēm visu grāmatu.
Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība
Komentāri (36)
Andris 05.11.2013. 12.22
Gavars – „Torņakalna kapi un, protams, Meža kapi ir atsevišķas lappuses Latvijas vēstures grāmatā.”
Autors ir koncentrējis uzmanību uz vieniem kapiem. Taču problēma, šķiet, ir daudz plašāka – kapu kultūra un tās degradācija. Padomijas laikos Lielos kapus gribēja pārvērst par parku. Iznāca saulesbrāļu atpūtas bāze ar atbilstošu „noformējumu” (tiesa, pēdējai laikā situācija uzlabojusies – izveidojies atpūtas vietas, suņu pastaigu teritorijas un kapu hibrīds). Raiņa kapi? Pavisam netālu no dzejnieka pieminekļa – monstrozi mafijas vadoņu apbedījumu noformējumi, ko par pieminekļiem nosaukt ir patiesi sarežģīti. Turpat līdzās – strēlnieku un brīvības cīņu dalībnieku atdusas vieta. Ejot pa Brāļu kapu centrālo eju, kreisajā pusē koki gan aizsedz LKP augsto funkcionāru apbedījumus, taču kapu aura bija un līdz pat šodienai ir sagandēta. Un ne vandāļu šovasar sapostītās ziedu vāzes ir izdevies atjaunot, ne vainīgos atrast un sodīt. Tas pats sakāms par Meža kapu Balto krustu informatīvo uzrakstu – iznīcināts, nav atjaunots. Vandāļi paņirgājušies par svētvietām? – ierasta lieta. Ne policiju, ne sabiedrību tas īpaši nesatrauc. Un vēl runājam par mūsu kapu kultūru…
1
Signija Aizpuriete > Andris 05.11.2013. 22.30
———Valdis Gavars:”1989. gadā tika veikta kapu apsekošana un tā laika situācijas novērtēšana. Pēc 20 gadiem, kad 2009. gadā tika sākta Torņakalna kapu atjaunošana, bija nopostīti vairāk nekā 60% pieminekļu. Laika zobs, vandāļi un zagļi bija paveikuši savu, un šī Latvijas vēstures daļa strauji grima aizmirstībā.”
============================================================================
Vienam otram iz “auseklīšu mafijas” vēl joprojām “šķiet”, ka tautas atmiņā vandāļu un zagļu godmaņlaiki aizmirsušies? Meklējiet rakstos:
“Tautsaimniecība ir pamats, uz kura stāv tauta. To savās rokās kā vadošam iedeva Ivaram Godmanim un viņš pārņēma. Neuzskaitīšu daudzos aizdomas raisošos faktus un faktiņus, par kuriem var izlasīt ne vienā vien grāmatā, par premjera rīcību, pieminēšu tikai kuriozo metāla eksportu, pat kapsētu čuguna krustus ieskaitot, un vēl prātā palikusī Latvijas KP CK izbijušā finansu instruktora Valērija Kargina ierašanās pie valdības galvas Ivara Godmaņa, saskaņojot brīvu valūtas maiņu, tātad bankas tapšanu. Abi vienojās.” L.Purs “Aizejot atskaties-4” http://www.aisbergs.lv/?p=16678#more-16678
Slava Godmanim un Latvijas Tautas Frontei! Saules mūžu 4.maija režīmam!!
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
Anete 05.11.2013. 12.34
Gavars aizmirsis Lielos kapus, kuros atdusas Pumpurs, Kerkoviuss u.c. izcilas personības.
0
oktaavs 05.11.2013. 18.16
No budžeta video novērošanas kameras un apsardze ir jāapmaksā tikai pie valsts iestādēm un pilsētas centrā.
Bijušie nodokļu maksatāji un viņu senči lai paši tiek galā ar saviem apbedījumiem. Naudu no viņiem taču vairs noslaukt nevar ?
Tāpēc vislabākais apbedījuma veids ir pelnu urna uz kumodes, kuru neviens nenozags un neizdemolēs.
0