EK iebilst arī pret jaunu infrastruktūras objektu būvniecību, valdība vēl cīnīsies par transporta infrastruktūru
Eiropas Komisijai (EK) ir iebildumi pret atsevišķām pozīcijām saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi jaunajā plānošanas periodā, tāpēc ir gaidāma 89 miljonu eiro pārdale par labu zinātnei un inovācijām.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) piektdien pēc koalīcijas darba grupas par ES fondu jautājumiem sēdes sacīja, ka EK ir vairāki iebildumi par Latvijas plāniem par finansējuma apguvi, tāpēc ir nepieciešams precizēt Latvijas iesniegto piedāvājumu un veikt līdzekļu pārdali.
Premjers atzina, ka EK iebilst pret Latvijas plāniem būtisku finansējuma daļu novirzīt transporta infrastruktūras jomai. Tomēr Dombrovskis cer, ka šo pozīciju Latvijai tomēr izdosies aizstāvēt, lai reģionālo ceļu atjaunošanai varētu izmantot ES finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā, ziņo LETA.
Tāpat EK ir iebildumi par jaunu infrastruktūras objektu būvniecību par ES naudu. Tā vietā EK iesaka atjaunot un modernizēt jau esošos. Pēc EK domām, vairāk finansējuma vajadzētu atvēlēt uzņēmējdarbības atbalstam un Eiropas Sociālā fonda projektiem.
Vaicāts, vai gaidāmās finansējuma pārdales būs būtiskas, Dombrovskis atbildēja apstiprinoši. Tomēr viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir svarīgi, ka par šo līdzekļu pārdali panākta izpratne arī ministrijās.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Eberhards informēja, ka nozīmīgi paredzēts palielināt līdzekļu daudzumu pētniecībā, zinātnē un inovācijās – šīm jomām finansējums no ES fondiem varētu tikt palielināts par 89 miljoniem eiro. Ierēdnis solīja, ka šī finansējuma apguve tiks sasaistīta ar reālo pieprasījumu uzņēmējdarbības sektorā.
Iespējams, ka finansējums transporta infrastruktūrā tiks arī ostu, dzelzceļa un lidostas “Rīga” vajadzībām vides problēmu mazināšanai. Par šīm pozīcijām vēl ir nepieciešami precīzi dati no Satiksmes ministrijas, sacīja Eberhards.
Tāpat izmaiņas ir gaidāmas citās jomās, kur nepieciešams atrast precīzu tulkojumu Latvijas pozīcijām par EK skatījumu, kādas ir prioritārās pozīcijas nākamajā fondu plānošanas periodā. Tomēr ierēdnis uzsvēra, ka vēl jāizstrādā stratēģiskie dokumenti jauno prioritāšu īstenošanai, bet līdz tam līdzekļu plūsma nav iespējama.
Jautāts par turpmākajiem soļiem līdz gala lēmumam par Latvijai atvēlēto līdzekļu sadalījumu nākamajā plānošanas periodā, Eberhards prognozēja, ka vēl novembrī turpināsies diskusijas ar EK par Latvijas pozīcijām. Savukārt nākamā gada pašā sākumā varētu būt zināms Latvijai pieejamais finansējums turpmākajā ES fondu plānošanas periodā.
Latvijas priekšrocība esot tā, ka salīdzinājumā ar citām valstīm tā ir ļoti daudz paveikusi jaunajā plānošanas periodā, līdz ar to neveidosies investīciju pārrāvums. Tas nozīmē, ka tie projekti, kas sākti vēl šajā plānošanas periodā, varēs savlaicīgi saņemt finansējumu, lai varētu turpināt arī 2014.gadā, sacīja Eberhards.
No visām ES dalībvalstīm kopumā pieejamā 325,1 miljarda eiro (228,4 miljardiem latu) Latvija turpmākajos septiņos gados varēs apsaimniekot aptuveni 4,5 miljardus eiro jeb 3,1 miljardu latu.
Komentāri (12)
Rinalds Krûklis 01.11.2013. 14.04
“nozīmīgi paredzēts palielināt līdzekļu daudzumu pētniecībā, zinātnē un inovācijās – šīm jomām finansējums no ES fondiem varētu tikt palielināts par 89 miljoniem eiro. Ierēdnis solīja, ka šī finansējuma apguve tiks sasaistīta ar reālo pieprasījumu uzņēmējdarbības sektorā.”
======
Es teiktu, ka labas ziņas. Kaut nu tā arī notiktu
0
marchaeva 01.11.2013. 14.17
Es domāju, ka ceļi ir jāfinansē pašiem no akcīzes, vinjetes un maksas ceļu posmiem. Pa cik labiem grib braukt tik desmitus miljonus gadā vajag. Tur tā matemātika Latvijas Valsts ceļu mājaslapā skaidri izklāstīta. Pa Eiropas naudu varbū var kādu īpašu melno posmu par baltu pārvērst un ar drošības sistēmām un krāsojumiem aprīkot.
Ar zinātni un inovācija situācija ir cita – netiek finansēts pat likumā noteiktais zinātnes finansējuma pieaugums un faktiski zinātne likumsakarīgi nespēj veikt tās funkcijas, ko tā veic citās ES valstīs. Turklāt mums ir psr laika ZA taukmūļusistēma, kas mazo naudiņu vēl savāc sev un jaunus postdokus un laboratorijas un starpt. ekspertīzi ne visai labprāt redz nākam.
1
kreëstliv > marchaeva 01.11.2013. 14.30
Kāda jēga gāzt iekšā naudu zinātnē, ja nav ne mazākās nojausmas, kur tā aiziet, bez tam nav ari nojausmas, kur to visu vēlāk izmantot, vai tas tiek pārvērsts ražojumos vai nē.
0
Kristīne 01.11.2013. 15.21
“Iespējams, ka finansējums transporta infrastruktūrā tiks arī ostu, dzelzceļa un lidostas “Rīga” vajadzībām”
===
Liekas, ka nav jēgas dot naudu tiem, kas tāpat lieliski var tikt galā.
0