Medvedevs brīdina Ukrainu par ES līguma parakstīšanas sekām

Maskavas attiecības ar Kijevu tad mainīsies

Ja Ukraina novembra beigās Viļņā paredzētajā samitā parakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), tās attiecības ar Maskavu mainīsies, brīdinājis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

“Tā ir Ukrainas suverēnā izvēle, taču cerēsim, ka viņi pārāk sevi nešaustīs, kad sapratīs, ka nesaņems dividendes, priekšrocības, ar ko bija rēķinājušies, un zaudēs priekšrocības, kas jau eksistē, jo mums šobrīd ar viņiem ir īpašas attiecības, ekskluzīvas attiecības,” teicis Medvedevs.

Vienlaikus Medvedevs noraidījis bažas, ka Ukrainas lielā parāda dēļ varētu tikt pārtrauktas gāzes piegādes šai valstij, kā arī noliedza, ka Krievijas enerģētikas giganta “Gazprom” prasības samaksāt par piegādāto gāzi būtu saistītas ar gaidāmo ES asociācijas vienošanās parakstīšanu. “Tāds ir likums – ir jāmaksā par saņemtajām precēm. Tā ir normāla prakse visā pasaulē. Lai viņi maksā,” uzsvēra Krievijas premjerministrs.

Medvedevs arī pieļāva, ka Krievija Ukrainai varētu pieprasīt priekšapmaksas, ja Kijeva nepakļautos Maskavas prasībām, ziņo LETA. Viņš arī pieļāva, ka Kijeva varētu vērsties ar lūgumu pie Briseles, lūdzot to kreditēt Ukrainu.

“Gazprom” otrdien brīdināja Ukrainu, ka tā nav norēķinājusies par piegādāto gāzi teju miljarda dolāru apmērā. Kā pavēstīja “Gazprom” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers, uzņēmums jau līdz 1.oktobrim bija pagarinājis termiņu, lai Ukraina varētu nomaksāt 882 miljonus dolāru (448,93 miljonus latu) lielo parādu. “Taču tagad oktobris beidzas, un rēķini joprojām nav samaksāti,” uzsvēra Millers. “Mūs šī situācija ļoti satrauc. Šis jautājums ir jāatrisina, un tas jāatrisina tagad.”

Maskavai ne reizi vien pārmests, ka tā savu monopolstāvokli gāzes piegāžu nozarē izmanto centienos ietekmēt politisko situāciju bijušajās Padomju savienības valstīs, kas lielā mērā atkarīgas no Krievijas piegādātās gāzes un cenšas veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem. “Gazprom” jau divas reizes pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai – tas notika 2006.gada janvārī un 2009.gada janvārī.

Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šonedēļ brīdināja, ka ES un Ukrainas asociācijas līguma, uz ko cer Ukraina, parakstīšana šogad nebūt nav garantēta. Ja Ukraina nespēs izpildīt Briseles izvirzītās prasības, iespēja parakstīt asociācijas līgumu tai varētu būt tikai nākamgad, teica Polijas ārlietu ministrs.

Polijas Radio ziņo, ka tad, ja Eiropas Savienības (ES) izvirzītās prasības netiks izpildītas, “Ukraina līgumu ar ES varēs parakstīt tikai pēc gada”, kad līdzīgas vienošanās tiks noslēgtas ar Moldovu un Gruziju, skaidrojis Sikorskis. Pēc viņa teiktā, asociācijas līguma parakstīšana būtu atalgojums par veiktajām reformām un pamudinājums “divkāršot pārmaiņu tempu”.

Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES. Kijeva cer līgumu parakstīt ES-Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī. Taču vienošanās parakstīšana var tikt atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko turēšanu apcietinājumā.

ES līderi pagājušajā nedēļā pauda gatavību parakstīt asociācijas līgumu ar Ukrainu, taču uzsvēra, ka vispirms tai jāizpilda Briseles izvirzītās prasības. Pēc bloka līderu samita noslēguma izplatītajā paziņojumā teikts, ka ES līderi ar nepacietību gaida novembra nogalē Viļņā plānoto Austrumu partnerības samitu, kurā iecerēts parakstīt šo vienošanos. Taču vienlaikus uzsvērts, ka vienošanās parakstīšana iespējama vien tad, ja ir “apņēmīga rīcība un taustāms progress” ES izvirzīto prasību izpildē.

Viena no galvenajām ES prasībām Kijevai ir rast visām pusēm pieņemamu Timošenko lietas atrisinājumu, kā arī novērst “selektīvo taisnīgumu” un nodrošināt tiesu un vēlēšanu sistēmas reformas. ES uzskata, ka Ukrainas tiesas spriedums Timošenko lietā bijis prezidenta Viktora Janukoviča politisks lēmums, kurš šādi centies atbrīvoties no bīstamās konkurentes.

2011.gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju. Pati ekspremjere savu ieslodzīšanu uzskata par viņas bijušā prezidenta vēlēšanu konkurenta Janukoviča politisku vendetu.

Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.