Par mierizlīgumu “airBaltic” tiesvedībās Šķēle prasot 27 miljonus eiro

Flika prasības pieticīgākas – “neliela summa” un visu Latvijā pret viņu celto prasību atsaukšana

Lai pārrunātu iespējamu mierizlīgumu virknē tiesās iesniegtu prasību par “airBaltic” pārņemšanu valsts īpašumā un miljoniem latu piedzīšanu, šogad notikušas vairākas tikšanās, kurās piedalījušies aviokompānijas investora meklēšanai piesaistītā konsultanta “Prudentia” pārstāvji, bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kā arī ekspremjers Andris Šķēle un citi, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.

Saskaņā ar žurnāla rīcībā esošo informāciju, viens no mērķiem, iesniedzot tiesā desmitiem prasību ar mērķi piedzīt miljoniem latu, varētu būt “airBaltic” darbības paralizēšana, piespiežot valsti uz vienošanos par kompensāciju izmaksu.

Bijušais “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks apmaiņā pret šādu rīcību prasot «nelielu summu» – aptuveni miljonu latu kompensāciju, bet galvenais, visu pret viņu Latvijā celto prasību atsaukšanu. Neoficiāli zināms, ka nedienas Latvijā sabojājušas viņa izredzes uz jebkādu karjeru lielākā biznesā citur Eiropā. Savukārt Šķēles prasības esot daudz lielākas – kompensācija 27 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā par it kā ieguldīto naudu. Neoficiāli izskan, ka Šķēle savulaik daļēji finansējis BAS piederošo “airBaltic” obligāciju iegādi.

Atbildot uz žurnāla jautājumiem, Andris Šķēle noliedza, ka viņam tieši vai pastarpināti piederētu aviokompānijas obligācijas, bet nenoliedza, ka piedalījies sanāksmēs, kurās spriests par iespējama mierizlīguma slēgšanu “airBaltic” tiesvedībās. Uz jautājumu, kādā statusā piedalījies šajās sanāksmēs, ja viņam “airBaltic” nekas nepieder, Šķēle īsziņā atbildēja: «Mana vienīgā darbavieta ir SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”. Vai tur kāds brīnums, ka ik pa laikam pie manis griežas pēc kāda padoma. Un par daudziem biznesu aspektiem, bet visi tie ir bijuši nopietni un pastāvīgi cilvēki, lai es jebko komentētu bez viņu piekrišanas.»

Arī Flika pārstāvis Viktors Tihonovs “Ir” apstiprināja, ka notikušas sanāksmes, kurās runāts par mierizlīgumu virknē tiesvedību. «Advokāti šādu savstarpēju attiecību noregulējumu vairākkārtīgi ir pārrunājuši ar dažādām valdības vai tās pilnvarotām personām. Bez klientu atļaujas šo sarunu personas un saturs nav izpaužami,» sacīja Tihonovs. Viņa pārsūtītais Flika viedoklis: «Nekad neesmu slēpis, ka, pēc maniem uzskatiem, tik daudz tiesvedības nāk par labu tikai advokātiem un konsultantiem.»

Ronis žurnālam atbildēja, ka šobrīd ir privātpersona, par šādām sanāksmēm neko nezinot un komentārus nesniegs, pārtraucot telefonsarunu. Arī valdības konsultants “Prudentia”, kas meklē “airBaltic” investoru, sarunas nekomentē.

Valsts pārstāvji tiesvedībās gan uzsver – ja arī šādas sarunas notiek, šobrīd tām nav valdības mandāta. Ministru kabinets jautājumus par tiesvedībām saistībā ar “airBaltic” nav skatījis un, pēc juristu domām, nekādai kompensāciju izmaksai nav pamata, ja vien ir uzticība Latvijas tiesu sistēmas spējai spriest taisnīgu tiesu.

Tomēr, jautājot pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa viedokļa, “Ir” saņēma atbildi, ka tiesvedības apgrūtina investora piesaisti “airBaltic”, tāpēc «tiek strādāts pie tā, lai izvērtētu, kuras lietas jārisina tiesiskā ceļā, bet kurās ir iespējams panākt vienošanos saprātīgā – valstij izdevīgā mierizlīguma ceļā».

Vairāk par šo tematu lasiet žurnāla “Ir” rakstā šeit.

Portālā arī pilnā apmērā publicējam advokāta Viktora Tihonova atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti šā raksta sagatavošanas laikā par Tihonova klientiem, viņu interesi vienoties par mierizlīgumu tiesvedībās un to, vai Tihonova klients ir arī Andris Šķēle vai viņam, viņa ģimenei tieši vai pastarpināti piederoši uzņēmumi.

Advokāta Viktora Tihonova atbildes:

“Paldies par Jūsu atsūtītajiem jautājumiem. Lūdzu vēlreiz ņemt vērā, ka mana profesionālā darbība ir pakļauta zvērinātu advokātu darbības tiesiskajam regulējumam un tādēļ pastāv virkne būtisku informācijas sniegšanas ierobežojumu attiecībā uz advokātu biroja klientiem. Šie noteikumi ir kopīgi un visaptveroši visiem Latvijas zvērinātiem advokātiem, jo to ievērošana ir demokrātiskas un tiesiskas valsts būtisks elements. „Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs” būtu pateicīgi, ja Jūs par to atgādinātu savos arī žurnāla lasītājiem.

[1.] Atbildot uz Jūsu jautājumiem, ņemot vērā Advokatūras likuma 6.pantu un rīkojoties atbilstoši klientu dotajām instrukcijām, Birojs paskaidro tālāk minēto.

„Zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs” klienti ir viegli identificējami, jo biroja advokāti ir aktīvi praktizējoši tiesu lietās. Tādēļ tas ir viegli konstatējams, ka saistībā ar tā saukto „air Baltic problemātiku” Birojam ir divi klienti – Vācijas pilsonis Bertolt Martin Flik un Bahamu salās reģistrētais TAURUS ASSET MANAGEMENT FUND LIMITED.

Atbilstoši klientu mandātam un pilnvarojumam Birojs šobrīd pārstāv minētos klientus visos jautājumos Latvijas tiesās un attiecībās ar citām personām un Latvijas valsti.

Advokātu biroja advokāti ievēro savu klientu sniegto mandātu. Varam apstiprināt, ka mandāts ietver arī mierizlīguma iespējamību jebkurā procesa stadijā. Advokātu biroja advokāti šādu savstarpēju attiecību noregulējumu vairākkārtīgi ir pārrunājuši ar dažādām valdības vai tās pilnvarotām personām. Bez klientu atļaujas šo sarunu personas un saturs nav izpaužami.

Attiecībā uz pēdējo uzdoto jautājumu šajā jautājumu grupā, lai arī kādi būtu tā mērķi, varam apliecināt, ka attiecībā uz Andri Šķēli (un/vai ar viņa uzvārdu saistītiem uzņēmumiem) nepārstāvam nekādas viņa/u intereses šajās tiesvedībās.

[2.] Attiecībā uz jautājumu grupu saistībā ar biroja klienta B.M.Flik lietu vešanu, varam paskaidrot, ka mums nav dota klienta piekrišana publiski analizēt viņa interešu pārstāvības taktiku.

Bet varam apliecināt, ka B.M. Flika intereses ir skaidras. Kompānijas airBaltic izveidei viņš ir veltījis daudz sava laika, zināšanu, enerģijas un finanšu līdzekļu, spējot to izveidot par Latvijas veiksmes stāstu un pazīstamāko zīmolu ārpus Latvijas. Viņa partneris – Latvijas valsts uzspieda noslēgt 2011.gada 3.oktobra Vienošanos. Vienošanās saturēja daudzus noteikumus, kurus visus Fliks izpildīja. Šī Vienošanās nepieļāva Flikam pastarpināti piederošo airBaltic akciju pāreju citām personām un saturēja tiešu aizliegumu rīcībai ar tām. Tomēr, Latvijas valsts vārdā šī vienošanās tika būtiski pārkāpta, ļoti nozīmīgā veidā tieši skarot Flika kunga ieguldījumu.

Vairākas tiesvedības ierosinātas, lai panāktu tādu tiesisko situāciju, lai Latvijas valsts pārstāvji un no tiem atkarīgās vai saistītās personas izpildītu līgumā noteikto, vai sakarā ar saistību neievērošanu atlīdzinātu nodarīto kaitējumu. Prasības celtas Latvijā arī tādēļ, ka Latvijas valsts vārdā tiek izplatīta maldinoša un kļūdaina informācijas un tās aizsegā veikti darījumi, kuri pēc savas juridiskās būtības ir atzīstami par prettiesiskiem un tādēļ spēkā neesošiem.

Būtiski ņemt vērā, ka neviena no prasībām nav vērsta uz airBaltic komercdarbības ierobežošanu, jo Flika kungs vēl kompānijai tikai visu to labāko.

Flika kungs 2013.gada 10.jūnijā Latvijas valdībai iesniedza pieteikumu par investīciju strīdu. Saskaņā ar likuma noteikumiem starp pusēm jānotiek sarunām sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Lai gan ir pagājusi vairāk par pusi norādītā laika, nekādas sarunas Latvijas valsts pārstāvji neveic. Šajā laikā ir saņemta Tieslietu ministrijas vēstule, ka atbildi sniegšot Satiksmes ministrija (pat neskatoties uz to, ka likums par atbildīgo valsts pārstāvi investīciju strīdos stingri ir noteicis Tieslietu ministriju). Ja šādas sarunas nenotiks līdz starptautiskajā līgumā noteiktajam termiņam, tad strīds tiks atrisināts starptautiskajā šķīrējtiesā.”

Advokāts Tihonovs, sazinoties ar Fliku, sniedza arī viņa atbildes uz jautājumiem, ko Fliks vēlas panākt, kāpēc prasa valdījuma tiesību atjaunošanu, ja BAS pilnvarotā pārstāvji Piterniece un Jeļkins parakstīja 2011.gada 3.oktobra vienošanos un ko mēģina panākt, tiesu lūdzot apķīlāt „airBaltic” akcijas. Tāpat Flikam vaicājām, vai viņš zina, kas varētu būt patiesie īpašnieki – „airBaltic” obligāciju turētāji. Fliks tāpat kā Tihonovs vēlējās, lai žurnālā tiktu publicētas atbildes pilnā apmērā. Ierobežoto iespēju dēļ žurnālā tas nav iespējams, tāpēc tās publicējam portālā.

Bertolts Fliks:

„Par maniem jautājumiem varu atbildēt.

Es esmu sācis vadīt airBaltic dažus mēnešus pēc 11. Sept 2001, ļoti sarežģītā laikā visām aviokompānijām. No 1995 lidz 2002.gadam, airBaltic bija augusi no 40 000 līdz 200 000 pasažieriem. 10 gadus biju airBaltic vadītājs. Tajā laika kompānija pieauga no 200t līdz 3,5 mio pasažieriem, ieguva starptautiskās balvas un atpazīstamu zīmoli, ar ko airBaltic joprojām publiski lepojas. Es nekautrējos teikt, ka es izveidoju šo uzņēmumu, nebaidoties arī no konfliktiem.

2008 gada beigās, SAS, 47% airBaltic akcionārs, kas izveidoja airBaltic, gribēja savas akcijas pārdot. Latvijas Valsts atteicās pirkt. Es nopirku SAS daļu uz savu personisko risku, lai nodrošinātu kompānijas stabilu turpmāko attīstību. Tas notika, kad visa pasaule bija pārņemta ar finanšu krīzi.

Jau gadu vēlāk Latvijas Valsts mainīja spēles noteikumus Rīgas lidostā par sliktu airBaltic, cenas par pakalpojumiem ceļot par 80% un nodevas ceļot par apmēram 600%. Ārkārtīgi sarežģīta tirgus situācija, kompānija nokļuva grūtībās. Pēc ilgstošiem konfliktiem tika panākta vienošanās starp aizdevējiem un akcionāriem. Vienošanas tika uzreiz pārkāpta un man atņēma manas akcijas uzņēmumā.

Man atņēma akcijas un darīja visu, lai sabojātu manu reputāciju. Vēl vairāk, pret mani vēršas ar apjomīgām, kaut gan nenopietnām prasībām. Man savas tiesības tādēļ ir jāaizstāv. Tādēļ esmu cēlis vairākas prasības, lai atgūtu atņemto. Ilgtermiņā noturēt iegūto, kas sasniegts ar prettiesiskiem līdzekļiem, vienmēr ir grūti, pat, ja šo prettiesisko līdzekļu arsenālu prasmīgi lieto politiķi un tiem pietuvinātas aprindas it kā savas valsts vārdā.

Nekad neesmu slēpis, ka pēc maniem uzskatiem, tik daudz tiesvedības nāk par labu tikai advokātiem un konsultantiem.”

[4.] Advokātu Birojs būtu pateicīgs, ja Jūs neizmantotu dažreiz žurnālistikā saredzamu kļūdaino taktiktu un atturētos no klaju simpātiju paušanas jebkurai no pusēm, kuras iesaistītas tā sauktās „airBaltic problemātikas” strīdos.”