Patērētāji piesardzīgi nogaida

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2013.gada septembrī

Mazumtirdzniecība 2013.gada otrajā pusē līdz šim bijusi izteikti vājāka nekā tika iepriekš sagaidīts, taču norises tajā saskan ar pēdējiem noskaņojuma mērījumiem. Gan “DNB Latvijas barometra” rādītāji, gan EK publicētie noskaņojuma datu apakšindeksi, kas vēsta par ekonomiskās situācijas vērtējumu un nākotnes gaidām, pēdējo dažu mēnešu laikā ir pakāpeniski slīdējuši uz leju.

Mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā joprojām pieaug, bet kāpums jau ceturto mēnesi ir vājš uz iepriekšējo divu gadu fona. Septembrī tas bija 2,1%, mēneša griezumā apjomam nemainoties.

Jāpiebilst, ka arī pagātnē negatīvs patērētāju caurmēra noskaņojums vai, precīzāk, aptaujās paustais noskaņojums Latvijā bijis savienojams ar tirgotāju apgrozījuma kāpumu, vārdi un rīcība pie mums mēdz atšķirties. Tāpēc te ir runa par smalkām niansēm – latviešu tautas sērīguma pakāpes pelēko toņu gradācijām, un tās var interpretēt ļoti dažādi. Jāpiebilst, ka patlaban ir runa nevis par patēriņa samazināšanos, bet par patēriņa pieauguma tempu samazināšanos.

Ziņu plūsma par ekonomiku šogad ir bijusi samērā negatīva. Tiesa, biznesa presē vai ik dienu var lasīt par uzņēmumu investīcijām iekārtās, jauniem produktiem, tirgiem, augošiem apgrozījumiem vai vienkārši spožām idejām. Taču vēstījumi, kas sasniedz plašāku sabiedrību, ir samērā neiepriecinoši. Tajos kā milzu aisbergs ap sevi aukstumu joprojām izplata „Liepājas metalurga” dramatiskais stāsts. Arī gan pamatotās, gan nepamatotas un emocionāli sakāpinātas sūdzības par izmaiņām nodokļos vai neiedoto papildus finansējumu patlaban izplata rudenīgu noskaņojumu. Turpinās arī jau kopš gada sākuma vērojamās „objektīvās” grūtības eksportā – pavājš pieprasījums pēc atsevišķu rūpniecības apakšnozaru produktiem un tranzīta pakalpojumiem.

Tas noteikti ietekmē noskaņojumu, bet līdz šim nav jūtami bremzējis nodarbinātības un algu pieauguma tempu, vienlaikus turpinot kust parādsaistību atlikumam. Turklāt eksporta sektorā turpinās dziļas kvalitatīvas pārmaiņas, lai arī tās šobrīd neizpaužas „lielajos ciparos”. Pakāpeniski, bet tomēr uzlabojas situācija eksporta tirgos. Tātad ekonomika krāj spēkus, žāvē pulveri lielākai jautrībai nākotnē, bet tagad notiekošais tiek vērtēts ar piesardzību.

Arvien vairāk šķiet, ka faktisko IKP izmaiņu un iepriekšējo prognožu attiecība šā gada otrajā pusē sagādās lielāko vilšanos krīzes pārvarēšanas periodā. Tas liek jautāt – vai tāpēc nav apdraudētas tagad tik kaislīgi apspriestā budžeta ieņēmumu prognozes?

Par laimi, lielām bažām nav pamata. Nākamgad izaugsme atkal, visdrīzāk, paātrināsies, bet pašreizējais vājuma brīdis ekonomikā pagaidām nav redzams nodokļu kopsummās. Tās ar ļoti noturīgu koeficientu apsteidz budžeta likumā plānotās, iespējams, pateicoties labākai maksāšanas disciplīnai, kā arī noturīgajam algota darba veicēju ienākumu kāpumam.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis