Pieaugot starptautiskajam spiedienam, ASV sola izvērtēt spiegošanas programmas

ASV Senāta Izlūkošanas komiteja par tām nav bijusi pienācīgi informēta

Reaģējot uz plašajiem pārmetumiem, ko izraisījušas ziņas par ASV izvērstajām izspiegošanas programmām, ASV prezidents Baraks Obama pirmdien solīja izvērtēt šīs programmas un nodrošināt kontroli pār tām, ziņo LETA/AFP.

Spiediens pret ASV šajā jautājumā pastāvīgi pieaug, publiski nākot klajā arvien jaunai informācijai par ASV spiegošanas programmām, kas bijušas vērstas arī pret vairākām Savienoto Valstu sabiedrotajām valstīm.

Intervijā televīzijai Obama pirmdien atklāja, ka tiek izvērtētas nacionālās drošības operācijas, lai nodrošinātu, ka Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) izspiegošanas operācijas tiktu kontrolētas.

“Mēs viņiem nosakām darbības virzienu,” skaidroja Baltā nama saimnieks. “Taču pēdējos gados mēs esam pieredzējuši to, ka viņu spēja turpina pieaugt un paplašināties, un tāpēc es šobrīd rosinu veikt izvērtēšanu, lai nodrošinātu, ka tas, ko viņi spēj izdarīt, automātiski nenozīmē, ka tieši tas viņiem arī būtu jādara”.

Tiesa gan, nedz Obama, nedz viņa preses pārstāvis nav komentējuši publiski izskanējušās ziņas par atsevišķiem gadījumiem, kuros pastāv aizdomas, ka ASV specdienesti izspiegojuši Vašingtonas sabiedrotos, tostarp, iespējams, noklausījušies ārvalstu līderu telefonsarunas.

Aizvien pieaugot saspīlējumam šajā jautājumā, ASV izlūkdienestu vadītājiem būs jāliecina Pārstāvju palātā.

Arī Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Diāna Feinšteina mudinājusi pilnībā pārvērtēt ASV spiegošanas programmas.

“Par NSA veikto izlūkdatu ievākšanu par ASV sabiedrotajiem, tai skaitā Franciju, Spāniju, Meksiku un Vāciju, ļaujiet man teikt skaidri – es esmu pilnīgi pret,” norādīja Feinšteina. “Man ir skaidrs, ka noteiktas novērošanas darbības bijušas spēkā vairāk nekā desmit gadus un Senāta Izlūkošanas komiteja par tām nav bijusi pienācīgi informēta.”

Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.

Nopietns saspīlējums pagājušajā nedēļā radās Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Vācijas iekšlietu ministrs Hans Pēters Frīdrihs šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka Vācijai ir tiesības izraidīt no valsts ASV Berlīnes vēstniecības līdzstrādniekus, kuri ir bijuši iesaistīti Merkeles izspiegošanā.

Vācu žurnāls “Der Spiegel” iepriekš vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.

Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus Eiropas Savienības (ES) sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.

Tikmēr arī Spānija pirmdien pieprasīja paskaidrojumus no ASV par iespējamo Spānijas pilsoņu un politiķu izspiegošanu.