Obama noliedz, ka ASV izspiegojušas Merkeli (papild.)

Merkele nosoda un šādu ASV rīcību uzskata par pilnīgi nepieņemamu

ASV Baltais nams noliedz izskanējušās ziņas, ka ASV specdienesti izspiegojuši kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sarunas. “Noklausīšanās nav un nebūs,” trešdien paziņoja Baltā nama preses sekretārs Džejs Karnijs.

Īsā telefonsarunā ar Merkeli arī ASV prezidents Baraks Obama noliedza, ka viņas telefonsarunas noklausījušies amerikāņu specdienesti. “Savienotās Valstis augstu vērtē sadarbību ar Vāciju,” teikts Baltā nama preses paziņojumā. Tomēr, kā atzīmē vācu ziņu aģentūra “dpa”, īsajā ASV oficiālajā paziņojumā nekas nav teikts, vai Vācijas kancleres telefonsarunas netika noklausītas iepriekš.

Vācija izsaukusi uz Ārlietu ministriju ASV vēstnieku saistībā ar apsūdzībām, ka Savienoto Valstu specdienesti izspiegojuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sakarus. Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle ceturtdien tiksies ar ASV vēstnieku Berlīnē Džonu Emersonu, pavēstīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre. Vēstnieka izsaukšana uz Ārlietu ministriju ASV un Vācijas – senu sabiedroto – attiecībās ir ārkārtīgi neparasts solis.

Laikraksts “Die Welt” Merkeles izspiegošanu nosaucis par “diplomātisku spridzekli” un “sitienu sejā Vācijas drošības dienestiem”. “Süddeutsche Zeitung” kancleres izspiegošanu dēvē par “vissmagāko aizvainojumu”.

Aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs sacīja: “Amerikāņi ir mūsu labākie draugi un tādi arī paliks, bet nekas iepriecinošs tas nav.” Viņš arī brīdināja – ja apsūdzības izrādīsies patiesas, ciest varētu transatlantiskās attiecības.

Apsūdzības, ka ASV izspiegojušas Merkeli, sākotnēji parādījās žurnāla “Der Spiegel” pētījumā. Kad informāciju bija izvērtējuši Vācijas specdienesti, Berlīnē, pēc visa spriežot, bija radies priekšstats, ka aizdomas ir pietiekamas, lai konfrontētu ASV.

Vācijas valdība saņēmusi informāciju, ka ASV specdienesti izspiegojuši kancleres Merkeles mobilā telefona sarunas, trešdien pavēstīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts. “Kanclere šodien zvanīja [ASV] prezidentam [Barakam] Obamam” un “skaidri apliecināja, ka viņa šādas darbības, ja ziņas par tām apstiprināsies, viennozīmīgi nosoda un uzskata tās par pilnīgi nepieņemamām,” sacīja amatpersona.

Atsaucoties uz bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem, ziņo LETA.

Vācu žurnāls “Der Spiegel” pirmdien vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.

Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.

Francijas laikraksts “Le Monde” nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) mēneša laikā pārtvērusi 70,3 miljonus privātu telefonsarunu, kas izdarītas Francijā.

No Snoudena saņemtie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA izspiegojusi ne tikai cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar terorismu, bet arī augstas personas ekonomikas un politikas aprindās, vēstīja “Le Monde”.

(papildināta ar Ārlietu ministrijas informāciju)