Dreimane aicina Satiksmes ministrijas kolēģus ievērot likumā noteiktos labas pārvaldības principus
Valsts kanceleja (VK) aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sniegt viedokli par “jaunatklāto” dokumentu “airBaltic” jautājumā, proti, VK sagatavoto ierobežotas pieejamības dokumentu saistībā ar ilggadējā aviokompānijas akcionāra Bertolta Flika prasību pret Latvijas valsti par viņa kā investora interešu aizskaršanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, atbildot uz SM lūgumu sniegt viedokli par “jaunatklāto” dokumentu “airBaltic” jautājumā, otrdien, 15.oktobrī, VK aicinājusi ministriju iesniegt pilnīgu un izvērstu informāciju un visus dokumentus, kas ir ministrijas vai tās piesaistītā konsultanta “Prudentia” rīcībā saistībā ar “airBaltic” tiesvedību.
Tikai balstoties uz nozares ministrijas, kas ir patiesais saimnieks tās uzņēmumos un nozarē kopumā, sniegto informāciju un dokumentiem, iespējams nodrošināt risku izvērtēšanu un informēt par jau esošajiem riskiem. VK vēstulē ministrijai norādījusi uz virkni dokumentu un citu risināmo jautājumu, pēc kuru analīzes un izvērtēšanas kopumā var sniegt vērtējumu par minētā dokumenta juridisko spēku, jēgu un nozīmi.
“Jebkurš atzinums VK tiek gatavots, izvērtējot kopainu, ko sniedz nozares ministrijas rīcībā esošā dokumentācija un fakti. Nav pieļaujama jaunu, līdz šim nezināmu dokumentu pēkšņa iesniegšana, ar kuriem iepriekš nav iepazīstināti ne VK eksperti, ne Ministru kabinets,” norāda VK direktore Elita Dreimane.
Dreimane arī norāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums ar labu pārvaldību saprot arī pienākumu iestādēm savstarpēji sadarboties. Šajā gadījumā ar sadarbību bija jāsaprot SM rīcībā esošās visas informācijas iesniegšanu VK pirms iestādes viedokļa noskaidrošanas. “Aicinu SM kolēģus ievērot likumā noteiktos labas pārvaldības principus, ja tā arī turpmāk vēlas saņemt VK viedokli kādā no ministrijas atbildības jomā esošiem jautājumiem. VK cer, ka turpmāk būs iespējama konstruktīva sadarbība ar SM savstarpējas cieņas un uzticības gaisotnē,” pauda VK vadītāja.
Tiek atgādināts, ka jau kopš 2008.gada VK vērsusi SM un piesaistīto konsultantu uzmanību uz vairākiem apstākļiem, kuru ignorēšana var novest pie valsts interešu neievērošanas, kas var radīt valstij neizdevīgas finansiālas sekas. Patlaban VK ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, un viena no tās funkcijām ir nodrošināt valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos.
23.septembrī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma” ziņoja – VK secinājusi, ka valstij var nākties maksāt 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. “Panorāmas” rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Savukārt Flika prasību pret Latvijas valsti par viņa kā investora interešu aizskaršanu, visticamāk, skatīs Vašingtonas šķīrējtiesā. VK direktores palīgs starptautisko šķīrējtiesu jautājumos Ivars Mēkons iepriekš pastāstīja, ka tad, ja šis jautājums nonāks līdz šķīrējtiesai, lietu, visticamāk, izskatīs Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Tieši šajā tiesā patlaban arī izskata Lietuvas akcionāru “E energija” prasību pret Latviju 25 miljonu litu (5,1 miljona latu) apmērā.
Valdībai noteiktais termiņš, kurā tai ir iespēja “laboties” un samaksāt Flika prasītos 62 miljonus latu, ir pusgads, skaitot no šā gada jūnija. Ja Flika kā akcionāra prasība netiek apmierināta, viņš var vērsties Starptautiskajā šķīrējtiesā. Mēkons paskaidroja, ka no valdības netiek gaidīts, ka tā sniegs kādas atbildes uz Flika prasību, bet gan samaksās prasīto naudas summu.
Juridisko palīdzību šajā lietā Flikam sniedz zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs, apliecināja zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, piebilstot, ka klientam palīdz arī advokāti no Vācijas. Tihonovs papildināja, ka savstarpējais līgums starp Vāciju un Latviju paredz, ka šādos savstarpējos investīciju strīdos ir jāpiesaka pretenzija, proti, strīds, un tad pusgadu ir tā sauktais “cooling off period”, kas būtībā ir pirmstiesas izšķiršanas periods. Tomēr Tihonovs atzīmēja, piekrītot VK pārstāvjiem, ka arī šis jau ir šķīrējprocesa posms.
Jau ziņots, ka Fliks kā Vācijas pilsonis iesniedzis Latvijai investīciju pretenziju, jo uzskata, ka Latvija viņam atņēmusi daļas aviokompānijā “airBaltic”. Fliks kompensācijas pieprasījumā atsaucas uz Latvijas-Vācijas ieguldījumu aizsardzības līgumu un pretenzijas kopiju nosūtījis arī savas valsts kanclerei Angelai Merkelei. Investīciju pretenzijā Fliks pieprasījis kompensāciju – 62 miljonus latu – par it kā atņemto īpašumu – 50% uzņēmumā “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS), kuram savukārt piederēja 47% aviokompānijā “airBaltic”.
Komentāri (29)