“Latvijas gāzei” jāmaksā 1,56 miljoni latu par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu

KP: Neatgūstot parādus no tā lietotāja, kas šos parādus rada, “Latvijas gāze” uz jauniem lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas izmaksas

A/s “Latvijas gāze” ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. To konstatējusi Konkurences padome (KP), kas uzņēmumam noteikusi tiesisko pienākumu pārtraukt pārkāpumu, kā arī piemērojusi 1 567 180 latu naudas sodu, ziņo “Nozare.lv”.

Lai arī “Latvijas gāze” konkurences uzrauga lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums uzņēmumam jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas, pirmdien skaidroja KP pārstāvji.

Dabasgāzes lietotāji – mājsaimniecības un uzņēmumi -, kas cietuši no “Latvijas gāzes” ļaunprātīgās rīcības, var vērsties pie uzņēmuma, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja “Latvijas gāze” atteiks atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji varēs vērsties ar prasību tiesā.

Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad “Latvijas gāze” atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāju parādsaistības.

Analizējot iesniegumus, KP konstatēja vairākus pārkāpumu gadījumu veidus. Apmaksa prasīta no jaunā telpu īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Apmaksa prasīta arī no telpu īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā saimnieciskās darbības veikšanai. Apmaksu “Latvijas gāze” prasījusi no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais, nevis esošais, īpašnieks vai šī iepriekšējā īpašnieka īrnieks. Tāpat apmaksa prasīta no uzņēmuma, kas nomā telpas saimnieciskās darbības veikšanai, bet parādu radījis telpu iepriekšējais īpašnieks vai cits uzņēmums, kas nomā telpas no iepriekšējā vai esošā īpašnieka.

Lēmumā KP skaidro, ka, neatgūstot parādus no tā lietotāja, kas šos parādus rada, “Latvijas gāze” uz jauniem lietotājiem pārliek ne vien pašu parādu, bet arī parādu atgūšanas izmaksas. Tāpat šāda “Latvijas gāzes” rīcība palielina parādu apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nav motivēti maksāt par pakalpojumu. Savukārt pati “Latvijas gāze” nav motivēta laicīgi veikt parādu piedziņu un neļaut parādam pieaugt. Šādi rīkoties “Latvijas gāzei” ļāvusi konkurences neesamība, jo jaunajiem lietotājiem nav iespējas izvēlēties citu dabasgāzes piegādātāju, kas šo pakalpojumu sniegtu bez svešu parādsaistību uzspiešanas, secina konkurences uzraugs.

Vienlaikus KP lēmumā norāda, ka pastāv izņēmuma gadījumi, kad “Latvijas gāze” var pamatoti neslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, pirms nav nomaksāts parāds, ko radījusi cita persona, piemēram, ja līgumu vēlas noslēgt jaunais pārvaldnieks, īrnieks vai nomnieks un esošajam īpašniekam ir parāds par dabasgāzes apgādi, un, ja līgums nav noslēgts ar telpu īpašnieku vai pārvaldnieku, jo īrnieks ir radījis parādu.

Lai nepieļautu, ka parādnieki ļaunprātīgi maina telpu īpašniekus, lai izvairītos no parādu nomaksas, KP neiebilst pret “Latvijas gāzes” praksi neslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi ar tiem jaunajiem telpu īpašniekiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku, piemēram, ir deklarēti vienā dzīvesvietā. Tāpat “Latvijas gāze” var neslēgt līgumu ar uzņēmumu, kas sāk nomāt telpas, ja šis uzņēmums ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar parādu radījušo nomnieku, piemēram, šiem uzņēmumiem ir viens īpašnieks.

Ņemot vērā lielo dabasgāzes lietotāju skaitu, var pastāvēt arī citi izņēmuma gadījumi, tomēr arī turpmāk katrs atsevišķais gadījums jāvērtē pašai “Latvijas gāzei”, kam, esot dominējošā stāvoklī, ir pienākums savu tirgus varu neizmantot ļaunprātīgi, norāda KP.

KP uzsver, ka tās lēmums nevar būt par iemeslu, lai “Latvijas gāze” celtu tarifus. Šādu “Latvijas gāzes” rīcību neparedz spēkā esošā tarifu aprēķināšanas metodika, turklāt KP lietā aplūkotie gadījumi, kad parāds atgūts no jaunajiem īpašniekiem, skar nelielu daļu jeb aptuveni 5% no “Latvijas gāzes” parādu apjoma.

Kā norādīja “Latvijas gāzes” pārstāvis Vinsents Makaris, uzņēmums noteikti šo KP lēmumu pārsūdzēs. Uzņēmums uzskata, ka tas nav patērētāju interesēs.

Pēc KP lēmuma “Latvijas gāze” nedrīkstēs klientiem ļaut uzkrāt parādus, skaidroja Makaris, norādot, ka līdz šim, ja izveidojās parāds godprātīgiem klientiem, tiem tika ļauts veikt parāda atmaksu, neatslēdzot gāzes piegādi. Pēc KP lēmuma gāzes piegāde tiks pārtraukta vēl agrāk.

Uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka problēma ar parādu nomaksu, mainoties īpašniekam, ir visiem zināma un šādās situācijās bieži vien tieši komunālo pakalpojumu sniedzējs paliek zaudētājos. Turklāt “Latvijas gāzei” bieži vien ir problēmas ar gāzes piegādes atslēgšanu, jo nav iespējams iekļūt īpašumā.

Viņš norādīja, ka pašreizējā kārtība paredz, ka īpašnieks ir līdzatbildīgs par īpašuma nomnieka radīto parādu un, ja īpašums tiek izīrēts jaunam īrniekam, īrniekam ar īpašnieku pašiem jāvienojas, kurš un kā nomaksās iepriekš radīto parādu.

Lietu pret “Latvijas gāzi” KP ierosināja 2011.gada nogalē, balstoties uz namu apsaimniekošanas uzņēmuma iesniegumu. Tajā bija norādīts, ka enerģētikas koncerns savlaicīgi nevēršas pret parādniekiem, ļaujot parāda apjomam augt, un parādu liek nomaksāt telpu jaunajam īpašniekam vai īrniekam, dabasgāzes piegādi neatjaunojot līdz parāda segšanai.

Kopumā KP par “Latvijas gāzes” negodīgu rīcību pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu. “Latvijas gāze” noraidīja pārmetumus.

(papildināta ar “Latvijas gāzes” komentāru)