22 garus padomju gadus London Eye inženieris Alens Manns un latviete Māra rakstīja viens otram vēstules, līdz varēja atkal satikties
Glīta, deviņpadsmitgadīga latviešu meitene, angļu filoloģijas studente 60.gadu Žaklīnas Kenedijas stila kleitā. 23 gadus vecs intelektuāla izskata angļu puisis, topošais inženieris, īsiem matiem un brillēs tumšos, masīvos rāmjos. Šāda jauniešu tikšanās kādā universitātes pasākumā Rīgā mūsdienās neizpelnītos īpašu ievērību. Bet Māra Švanka, tagad Ozola, un Alens Manns (Allan Mann) iepazinās Padomju Savienībā, aukstā kara nokaitētajā atmosfērā.
Ārzemniekus, kur nu vēl ārzemju studentus, Rīgas ielās sastapt varēja reti.
Mārai pazīšanos ar «īstiem angļiem» atnesa labā angļu valoda. Jau mācoties Rīgas 50.vidusskolā, «brīnumainā kārtā» izdevies satikt angļu skolēnus, kas 60.gadu vidū tomēr bija atkuģojuši pa Baltijas jūru, lai vērotu, cik laba ir dzīve PSRS. Pa Rīgu viņi vadāti ar autobusiem, mūsējiem bija jākāpj iekšā, jācenšas sākt sarunas. Tur viņa satika pirmo vēstuļu draudzeni Mārgaretu Pārkeri no Ņūkāslas. Joprojām glabā viņas atsūtīto lakatiņu. «Tā bija īpaša vērtība, mēs taču par pasauli neko nezinājām. Šis blociņš arī ir no viņas, tur arī Alens ierakstīja savu adresi,» Māra rāda piezīmju grāmatiņu ādas vākos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.