Flika prasību pret Latviju varētu izskatīt Vašingtonas šķīrējtiesā

Juridisko palīdzību šajā lietā Flikam sniedz zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs

Ilggadējā aviokompānijas “airBaltic” akcionāra Bertolta Flika prasību pret Latvijas valsti par viņa kā investora interešu aizskaršanu, visticamāk, skatīs Vašingtonas šķīrējtiesā.

Valsts kancelejas (VK) direktores palīgs starptautisko šķīrējtiesu jautājumos Ivars Mēkons aģentūrai LETA pastāstīja, ka tad, ja šis jautājums nonāks līdz šķīrējtiesai, tad lietu, visticamāk, izskatīs Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Tieši šajā tiesā patlaban arī izskata Lietuvas akcionāru “E energija” prasību pret Latviju 25 miljonu litu (5,1 miljona latu) apmērā.

Valdībai noteiktais termiņš, kurā tai ir iespēja “laboties” un samaksāt Flika prasītos 62 miljonus latu, ir pusgads, skaitot no šā gada jūnija. Ja Flika kā akcionāra prasība netiek apmierināta, viņš var vērsties Starptautiskajā šķīrējtiesā. Mēkons paskaidroja, ka no valdības netiek gaidīts, ka tā sniegs kādas atbildes uz Flika prasību, bet gan samaksās prasīto naudas summu.

Savukārt juridisko palīdzību šajā lietā Flikam sniedz zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs, apliecināja zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, piebilstot, ka klientam palīdz arī advokāti no Vācijas. Tihonovs papildināja, ka savstarpējais līgums starp Vāciju un Latviju paredz, ka šādos savstarpējos investīciju strīdos ir jāpiesaka pretenzija, proti, strīds, un tad pusgadu ir tā sauktais “cooling off period”, kas būtībā ir pirmstiesas izšķiršanas periods. Tomēr Tihonovs atzīmēja, piekrītot VK pārstāvjiem, ka arī šis jau ir šķīrējprocesa posms.

Jau ziņots, ka Fliks kā Vācijas pilsonis iesniedzis Latvijai investīciju pretenziju, jo uzskata, ka Latvija viņam atņēmusi daļas aviokompānijā “airBaltic”. Fliks kompensācijas pieprasījumā atsaucas uz Latvijas-Vācijas ieguldījumu aizsardzības līgumu un pretenzijas kopiju nosūtījis arī savas valsts kanclerei Angelai Merkelei. Investīciju pretenzijā Fliks pieprasījis kompensāciju – 62 miljonus latu – par it kā atņemto īpašumu – 50% uzņēmumā “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS), kuram savukārt piederēja 47% aviokompānijā “airBaltic”.

Valsts kancelejas juristu sagatavotajā dokumentā, kurā aprakstīti iespējamie riski, ja lieta nonāks līdz starptautiskajai šķīrējtiesai, norādīts, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs tiesā. Mēkons dokumentā norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu.

Tikmēr Satiksmes ministrija un Tieslietu ministrija uzstāj, ka Flikam kompensācija nepienākas, jo viņš “airBaltic” pārņemšanas laikā nav bijis aviokompānijas īpašnieks. Ministrijas norāda, ka iesniegumā Fliks nav pieminējis, ka, pirms “airBaltic” nonāca valsts kontrolē, Fliks savas daļas bija pārdevis “Krājbankas” īpašnieka Vladimira Antonova ofšoram. Tiek atzīmēts, ka Flikam “airBaltic” nekas nepieder kopš 2010.gada decembra, kad viņš visas savas BAS daļas bija nodevis ar Antonovu saistītā ofšora “Taurus Asset Management Fund Limited” īpašumā. To ar parakstu savulaik apliecinājis pats Fliks un BAS valdes locekle Inga Piterniece. Arī “Krājbankas” vadītājs Ivars Priedītis 2011.gada vēstulē Ministru kabinetam informējis, ka vienīgais “Taurus Asset Management” patiesā labuma guvējs esot Krievijas pilsonis Andrejs Rudeško, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.