Kāpēc Latvijā profesionāli tēlnieki zaudē ticību sava darba jēgai jeb piezīmes par Māra Liepas pieminekli
Mārim Liepam veltītā pieminekļa atklāšanas dienā* mākslas zinātniece Helēna Demakova hipnotizējošā intonācijā uzslavēja pašas kūrēto projektu un kareivīgi pazemoja latviešu tēlniekus, apsūdzot nespējā radīt tik skaistu un vieglu darbu.
Atļaušos atbildēt uz nicinošo nostāju, ko Demakova pauda Latvijas Radio 3 intervijas laikā.
Salīdzinājums ar ģeniālo arhitektu Rastrelli būtu vietā, ja Jāns Tomiks un Jiri Ojavers ar performanci vai konceptuālu instalāciju piedalītos kādā laikmetīgās mākslas projektā. Šajā gadījumā nabaga māksliniekiem tika dots līdz šim nepazīstams uzdevums nekā tad, ja Rastrelli būtu jāraksta opera vai simfonija. Rezultāts nav slikts, ja ņem vērā, ka tas ir pirmais mēģinājums. Iespējams, pēc treniņa Latvijā viņu otrais piemineklis būs daudz veiksmīgāks.
Piekrītu Demakovai, ka latviešu tēlnieki nespētu radīt tādu skulptūru. Ideja stilizēt izcilā dejotāja figūru pēc putna anatomijas principiem (krūšu kurvī var redzēt putnam raksturīgo kaula izaugumu) var ienākt prātā tikai ļoti lielam humoristam vai ar plastisko dzirdi neapdāvinātam māksliniekam. Drīzāk te būs otrais variants. Par to arī liecina nevarīgs plākšņu dalījums citās ķermeņa daļās: galvas, kakla, muguras, roku, plaukstu, padušu, kāju. Paceltā kājas pēda gan ir smuka!
Lipīgā ēna – ‘’plezna‘’ – liecina, ka par modeli izmantots kāds ūdensputns. Laikam ņemts vērā vietas konteksts – Rīgas kanāla tuvums.
Varbūt pietrūka laika uzveidot modeli, pirms sākt griezt metālu? Zinu, cik graujoši radošo procesu var iespaidot šis faktors. Pati 2011.gadā piedalījos Māra Liepas piemineklim rīkotajā konkursā. Projekta izstrādei tika atvēlētas trīs nedēļas. Pēc nolikuma, ko Kultūras ministrija gatavoja gandrīz pusgadu, no dalībniekiem tika prasītas visas iespējamās pozīcijas, sākot ar pieminekļa maketu noturīgā materiālā, plāniem, griezumiem un beidzot ar terases un peldošās skatuves vīzijām.
Un tagad par latviešu tēlniekiem. Par mums.
Vairāk nekā 10 gadus pasniedzot veidošanu Latvijas Mākslas akadēmijā, sāku zaudēt ticību, ka manam darbam ir jēga un tēlnieka profesija Latvijā ir vajadzīga.
Tēlniecība kā mākslas veids mūsu valstī turas pie dzīvības, pateicoties atsevišķu mākslinieku fanātiskai pašaizliedzībai un pasionārai ticībai, ka viņu talants un darbs kādreiz būs noderīgs.
Kā var saglabāt un attīstīt profesionālismu, ja pēdējo 10 gadu laikā Rīga notikuši tikai trīs atklāti konkursi: okupācijas upuru piemiņas memoriāla konkurss Strēlnieku laukumā 2007. gadā, Līvu laukuma strūklakas rekonstrukcijas konkurs 2006. gadā un jau minētais konkurss Māra Liepas piemineklim 2011. gadā. Vieta un nauda labiekārtošanai bez problēmām tiek atrasta tikai ārzemju dāvinājumam. Atliek cerēt, ka korporatīvais pasūtītājs izvēlēsies vietējos māksliniekus, jo tikai personīgā pieredzē un nepārtrauktā praksē var nobriest tēlnieka profesionālisms, pilnveidoties amata prasme, attīstīties domāšana.
Ne tikai pieminekļi un memoriālie ansambļi, bet arī laikmetīgā tēlniecība ir daļa no valsts bagātības un veido nācijas seju, liecina par tās pilnvērtību. Turpinot ‘’pārtikt no dāvanām” un atbalstīt ārzemju mākslu, mēs zaudēsim savu identitāti vēl vienā ļoti svarīgā izpausmē. Nodevīga vienaldzība var dārgi maksāt.
Redakcijas piebilde – *Pieminekli izcilajam rīdziniekam, baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam (1936 – 1989) atklāja 5.septembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas 150 gadu jubilejas svinību ietvaros. Piemineklis ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai, un tas atrodas kanālmalā pie tiltiņa starp Operu un Latvijas Universitāti.
Pieminekli pēc kuratores Helēnas Demakovas uzaicinājuma veidojuši igauņu mākslinieki Jāns Tomiks un Jiri Ojavers – Igaunijas Mākslas akadēmijas profesori, kas pārstāvējuši savu valsti Venēcijas biennālē. Pieminekļa arhitekti ir Pēters Pere (Igaunija) un Juris Gertmanis (Latvija).
Autore ir tēlniece, LMA asociētā profesore
Komentāri (36)
Dace 21.09.2013. 12.26
Citāts:
“Projekta izstrādei tika atvēlētas TRĪS NEDĒĻAS. Pēc nolikuma, ko Kultūras ministrija gatavoja gandrīz PUSGADU, …”
labi raksturo tipisku problēmu daudzu Latvijas konkursu norisē. Un kādu rezultātu tad vēlas sagaidīt konkursā?
1
ligakalnina > Dace 21.09.2013. 13.41
Raksturo Latvijas “izcilo” birokrātiju un VP vispār.
0
raimondsb_mail_lv 20.09.2013. 17.05
Pats fakts, ka uz Māra Liepas pieminekļa atklāšanu nebija ieradušies viņa slavenie bērni(mūsu tautieši), kas šo “mākslas darbu” neakceptēja, ir prātam neaptverams.
Pareizi Andris Liepa teica, ka Teterovski un Demakova ir uzcēluši pieminekli sev, jo neņēma “pierē” slavenā mūsu baletdejotāja bērnu iebildumus un protestus. Ja ceļ pieminekli kādam slavenam cilvēkam, tad pirmais padoms un piekrišana ir jāprasa no radiniekiem. Tas ir arī ētiskas dabas jautājums. Par gaumi jau, kā saka nestrīdās, bet gribu atzīmēt, ka Māra Liepas bērni Andris un Ilze ir auguši tādā vidē, kur tika augstu vērtēta kultūra un māksla. Par viņu gaumes un stila izjūtu laikam šaubīties nevajadzētu.
Bet Andris un Ilze saka – piemineklis ir bezgaumības kalngals.
Nu aizbraucu, ziņkārības dzīts, gandrīz nakts vidū, lai savām acīm redzētu šo šedevru.
Uz reiz pateikšu, ka cilvēkiem ar vājiem nerviem strauji tuvoties piemineklim nav ieteicams. Vajadzētu sākumā no attāluma, uz kāda soliņa apsēžoties, paraudzīties uz šo “kompozīciju”, lai, kā saka, acs pierod. Tad pakāpeniski tuvoties un izbaudīt tā burvību.
Uz reiz krīt acīs tas, ka baletdejotājam kāds nežēlīgi ir nocirtis atbalstkājas pēdu un klāt piemontējis lielu pleznu. Plezna tēlaini pāraug dejotāja atspulgā vai ēnā, kas atgādina saulē izkusušu pļecku.
Mūsu Mākslas akadēmijas vadītājs Naumovs nesen klaigāja, ka Ķīlis grib norakt latviešu kultūru un mākslu.
Raugoties uz šo dzimtenes “veltījumu” savam slavenajam dēlam Mārim Liepam, rodās iespaids, ka latviešu kultūra un māksla jau ir apbedīta.
6
ievuliitis > raimondsb_mail_lv 23.09.2013. 02.29
“Ja daudz leksieties, uzkūdīšu Jums virsū zanE…”
– Vai kaut ko sakarīgu un par apspriežamo tematu arī varat pateikt?
0
armn > raimondsb_mail_lv 22.09.2013. 10.51
Betijai skaists ieraksts. Arī tajā, ka mēs par daudz ātri mētmies vispārinoši noniecināt Latviju, tas jau tā iegājies mūsu runās, rakstos un komentāros. Rodas iespaids it kā mums par savu Dzimteni būtu tikai jākaunās, bet, piekrītiet, tā nemaz nav. Arī tīri pragmatiski mums labāk būtu beigt atražot šo zemo pašvērtējumu. Konkrētā pieminekļa sakarā pietiek piesaukt Demakovu, Teterevus lai kādu slavēta vai nopeltu.
0
piziks > raimondsb_mail_lv 21.09.2013. 08.24
Skumjias Bruņininieks Susurs
Absolutizēt no Maskavas reizēm iebraucošo Māra Liepas bērnu viedokli… nevis par viņu tēvu, bet par viņu tēva tēlu mūsu publiskajā telpā… varbūt tik dedzīgi uzreiz/tomēr nevajadzētu… debašu skaļumam tuvāk bijušie atstāsta leģendas, ka Andris Liepa savām gara acīm iztēlojies maksimāli naturālu sengrieķu tipa krūšutēlu, ko draudējis ar laiku te iespiest/uzspiest, un diez vai Andrim Liepam pa prātam būtu bijis Māra Liepas iemūžinājums bronzā tai tēlā, ar kuru daudziem baleta cienītājiem Māris Liepa atmiņā palicis visspilgtāk, jo… tas spilgtākais un izteiksmīgākais taču bija atlētiskais senromietis, nelabais karavadonis Krass… un tādam Māra Liepas pieminējumam LNO tuvumā būtu mak kā kopīga ar poētiski mērdētu pingvīnu… Liepas Krass bronzā netālu no žagarnīcas grendējuma un Gomberga suņabronzas = vot, tas gan būsu tagadējiem LNO apstādījumiem ļoti atbilstoši, … bet vai apkultūras piemasām uzreiz patiktu?! :)
0
raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 21.09.2013. 14.07
to betijacelmale
Ja daudz leksieties, uzkūdīšu Jums virsū zanE…
0
ievuliitis > raimondsb_mail_lv 21.09.2013. 13.46
“Pareizi Andris Liepa teica, ka Teterovski un Demakova ir uzcēluši pieminekli sev…”
– Ceru, Skumjais Bruņinieks nedomā, ka šo melno darbu ir pastrādājis Ints un vēl kāds – sabiedrībai nezināms – Teterovskis? :))
Pieminekļa sponsoru uzvārds ir Teterevi.
“Raugoties uz šo dzimtenes “veltījumu” savam slavenajam dēlam Mārim Liepam…”
– Tā kā nedaudz pārspīlēti – “dzimtenes veltījums”? Sponsori iedeva naudu, sarunāja, ka ministrija izsludinās konkursu, sponsoriem neviens darbs nepatika, šiverīgā Helēna sarunāja igauņus un iestāstīja sponsoriem, ka būšot baigi labi, rezultāts – sūdīgs.
Uzreiz pie vainas Dzimtene? Vai mums visiem kopā un katram atsevišķi būtu jājūtas vainīgiem?
P.S. Atvainojos, man skolā mācīja vārdu Dzimtene rakstīt ar lielo D.
0
Pauls Puķītis > raimondsb_mail_lv 21.09.2013. 14.35
Labs. :)
0
piziks 20.09.2013. 14.41
LV taču visās iespējamajās izpausmēs rullē zemākās cenas piedāvājumi! Viena figūra no Igaunijas, kā Segelfoss piemin, ir lētāka par četrām. Lietuvā taisīti Trīszvaigžņu ordeņi ir lētāki nekā Latvijas juvelieru nodarbināšana. Olimpiskajai komitejai tiek prasīta liela — sporta apģērbu lietotāju olimpiādes spēlēs — bauda par mazu naudu, bet somu Halti kataloga kā lētuma izmantošana uzreiz sūdzama KNAB-ā, jo ārpus Olimpiskās komitejas kādam/kādai gribas, lai pašu mākslinieki un amatnieki dotu labi, daudz, tūlīt, ilgi, par velti… jā, un vēl ar ļoti individuālu pieeju!
Var jau arī barterēt, — bez naudas dabūt Rīgas visu laiku labākā mēra Dzordža Armitsteda un viņa kundzes stājbronzu ar mecenātam līdzīgā humorista suni.
Un iepirkumus noteikti vajag rīkot vēl viena LV aktuāla iemsla dēļ, — iepirkumi stimulē apstrīdēšanas biznesu, krsutotu ar politizēto PR: galvenā ir iespēja izteikties politski atbildīgajiem, nevienu jomu īsti nesaprotošajiem.
0