Trūkst stratēģijas zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanai

RTU zinātnieki var palīdzēt šo procesu virzīt, iepazīstinot ar jaunākajām tehnoloģijām

Uz zināšanām balstīta ekonomika un produktu jaunrade ir galvenie stūrakmeņi, kas arī mazām un dabas resursiem nabadzīgām valstīm ļauj sasniegt augstu dzīves līmeni un pārticību. Šādā modelī nozīmīga loma ir zinātnes un biznesa sadarbībai, kā rezultātā pat ierobežotu resursu apstākļos iespējams panākt nepārtrauktu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ja arī mēs vēlamies tuvināties attīstītāko valstu saimei, būtiski pārdomāt, kā zinātnes un biznesa vides sadarbību pilnveidot.

Nenoliedzami, ka abas puses saprot – ciešāka sadarbība nepieciešama, lai paaugstinātu Latvijas produktu pievienoto vērtību. Jau patlaban ir vairāki uzņēmumi, kas cenšas izmantot pieejamo Eiropas fondu finansējumu sadarbībai ar zinātniskām iestādēm. Mani novērojumi gan rāda, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek izmantoti pilnvērtīgi, kā arī – kad atbalsta finansējums beidzas, bieži pārtrūkst arī sadarbība.

Vērtējot iemeslus, kas līdz šim traucējuši attīstīt uzņēmēju un zinātnisko institūciju ciešāku sadarbību Latvijā, jāatzīmē, ka zinātniskajā sabiedrībā tai nav tikusi pievērsta pienācīga uzmanība. Zinātnisko institūtu novērtējums galvenokārt ir atkarīgs no zinātnisko publikāciju skaita un kvalitātes, bet sadarbība ar uzņēmumiem šeit netiek pietiekami ņemta vērā.

Tomēr galvenais ir tas, ka valstī trūkst ilgtermiņa reālas stratēģijas, kas veicinātu šādu sadarbību, – trūkst mehānismu, kas stimulētu uzņēmumus ieguldīt pētniecībā un attīstībā. Protams, nav universālas panacejas, kā to panākt, tāpēc ir nepārtraukti jāanalizē, kuri no mehānismiem strādā labāk, bet kopējai virzībai jābūt skaidrai un nemainīgai – radīt jaunas, inovatīvas tehnoloģijas vai produktus.

Struktūrfondu līdzekļi ir tikai pagaidu risinājums, to atbalsts ar laiku samazināsies, taču inovāciju stratēģijai jābūt vienai no valsts prioritātēm neatkarīgi no tā, vai ES finansējums ir vai nav pieejams.

Kaut arī vēl tāls ceļš ejams, nevar noliegt, ka Latvijā pamazām tiek strādāts, lai situāciju mainītu. Piemēram, izveidoti kompetences centri, vaučeru programmas uzņēmumiem, attīstās nozaru klasteri, ir izveidoti vairāki reģionālie biznesa inkubatori. Notiek darbs, lai nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru kopīgai (zinātnei un uzņēmējiem) atvērta tipa laboratorijai. Šo iniciatīvu vidū ir, piemēram, BIRTI projekts jeb Baltijas inovatīvu projektu attīstības un tehnoloģiju pārneses centrs.

Tomēr jāturpina cītīgi strādāt, lai zinātniekos un uzņēmējos radītu ieinteresētību turpināt iesākto un veicināt inovatīvu tehnoloģiju un procesu attīstību. Lai tas notiktu straujāk, nepieciešama skaidra valsts nostāja, kas izteikta reālos mehānismos – nodokļu atlaidēs, ilgtermiņa inovāciju fondos, tehnoloģijas pārneses centru finansējumā u.c. Neticu, ka tirgus pats spēs šo procesu noregulēt. Citās Eiropas valstīs šī sadarbība jau tikusi stimulēta desmitgadēm, bet mēs esam ceļa sākumā.

Tiesa gan, labā ziņa ir tā, ka pēc ekonomiskās recesijas 2009. gadā aizvien vairāk progresīvu uzņēmumu nāk uz universitāti un meklē veidus, kā sadarboties, lai paaugstinātu to produktu pievienoto vērtību. Proti, situācija pakāpeniski uzlabojas, un mēs virzāmies attīstīto Eiropas valstu virzienā, kur uzņēmumi nepārtraukti strādā pie savu produktu inovatīvā līmeņa paaugstināšanas.

Lai mudinātu uz savstarpēju sadarbību, Rīgas Tehniskajā universitātē esam izstrādājuši vairākus sadarbības mehānismus uzņēmējiem. Pakāpeniski gūstot pieredzi, saprotam, kuri no tiem darbojas, kuri ne un kuriem nepieciešami uzlabojumi.

Mums ir tehnoloģiju pārneses punkts, kas saved kopā uzņēmumus ar zinātniekiem ar mērķi noskaidrot, kādas ir uzņēmumu vajadzības. Ir biznesa attīstības centrs, kas strādā pie RTU patentu komercializēšanas. Esam sapratuši, ka intelektuālā īpašuma pārdošana (patentu licences) ir tikai neliela daļa no tehnoloģiju pārneses procesa. Uzņēmumiem vajag mūsu zināšanas un ekspertīzi, un to arī dažādos veidos mēģinām piedāvāt.

Kopā ar Latvijas Universitāti un Norvēģijas Valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) izveidotu institūciju esam izveidojuši Zaļo tehnoloģiju inkubatoru. Par to ir milzīga interese. Ir izstrādāti arī mehānismi, kā iesaistīt RTU maģistrantus un doktorantus pētniecības darbā uzņēmumos.

Tā visa rezultātā, protams, top jauni veiksmes stāsti. Piemēram, viens no tiem – šogad RTU radies jauns „spin-off” uzņēmums (institūciju ietvaros izveidots uzņēmums) pārtikas kvalitātes kontroles jomā – „Conelum”, kas jau piesaistījis 200 000 eiro lielas investīcijas.

Vienlaikus es pats personiski esmu iesaistījies Latvijas Tīro tehnoloģiju klasterī, kura padomē pārstāvu zinātniekus. Klasteris izvietots RTU inkubatora telpās, un tas apvieno dažādus vides nozares uzņēmumus. Ar klastera biedriem regulāri plānojam dažādas aktivitātes, un viņi ir ļoti atvērti idejām un ieinteresēti klastera darbības pilnveidošanā.

Uzskatu, ka Latvijas Tīro tehnoloģiju klasterim vajadzētu paplašināt savu darbību no jau izstrādāto tehnoloģiju „pārdošanas” veicināšanas uz jaunu tehnoloģiju izstrādi. Piemēram, pasaulē ierasta prakse ir vairākiem uzņēmumiem vienoties par jaunas tehnoloģijas izstrādi un aprobāciju, kam seko tās pārdošana un peļņas sadalījums pēc ieguldītiem līdzekļiem.

RTU zinātnieki var palīdzēt šo procesu virzīt, iepazīstinot ar jaunākajām tehnoloģijām un to nākotnes perspektīvām, sniegt atbalstu jaunu produktu attīstībā un tehniskas konsultācijas, piedāvāt savas laboratorijas, piesaistīt studentus un zinātniekus no citām partneraugstskolām. Pēc būtības mēs esam gatavi ilgtermiņā nodrošināt plaša spektra attīstības un pētniecības pakalpojumus gan Tīro tehnoloģiju, gan arī citu nozaru klasteriem cerībā, ka tādējādi veicināsim augstākas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību Latvijā kopumā. Vien, kā jau minēju, nepieciešami atbalsta mehānismi, lai šādas attīstības perspektīvas un procesi tiktu veicināti un balstīti arī valsts līmenī.

Autors ir Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, profesors, Dr. sc. ing.