Jauns cēliens: Asads pie galda

Par to, kāpēc laiks šobrīd ir Damaskas un Maskavas sabiedrotais

Trīs nedēļas pēc ķīmiskā uzbrukuma Sīrijā, kurā tika nogalināti vairāk nekā 1400 cilvēki, ASV prezidents Baraks Obama trešdien uzrunā amerikāņu tautai pārliecinoši pamatoja, kāpēc šāds noziegums nevar palikt bez atbildes. Taču uzsvēra, ka dod priekšroku politiskam, nevis militāram risinājumam. Tas var nozīmēt jebkāda risinājuma atlikšanu uz nenoteiktu laiku.

Laiks pašlaik strādā Sīrijas diktatora Bašira Asada labā. Asads pirmdien steigšus piekrita savas sabiedrotās Krievijas piedāvājumam nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskā uzraudzībā un līdz ar to no problēmas pārtapa par it kā vienu no tās risinātājiem.

Iegūtais laiks nāk par labu arī Asada labākajam draugam Vladimiram Putinam, kuram uzreiz pēc 21.augusta ķīmiskā uzbrukuma Damaskas priekšpilsētā draudēja izkrišana no konflikta galvenā starpnieka lomas, ja rietumvalstis būtu īstenojušas, kā tobrīd šķita, stingro apņemšanos ātri un efektīvi sodīt Asadu par aizliegto ieroču lietošanu. Tagad Putins atkal ir atslēgas spēlētājs un var novilcināt jebkādu risinājumu.

Laiks diemžēl nav Obamas sabiedrotais. Jo ilgāk vilksies risinājuma meklējumi, jo mazināsies jau tāpat nelielais Amerikas sabiedrības atbalsts militāra spēka lietošanai un līdz ar to arī izredzes, ka ASV Kongress varētu to atbalstīt. Senāts pēc Obamas lūguma ir atlicis trešdien plānoto balsojumu par ierobežota militāra spēka lietošanu pret Sīriju. Pārstāvju namā arī līdz šim nebija bijis skaidra vairākuma atbalsta militārai rīcībai, bet tagad tā iespējamais lēmums kļūst vēl grūtāk prognozējams. Mazinoties militāra spēka lietošanas iespējai, mazināsies arī Sīrijas un Krievijas gatavība piekrist tādam politiskam izkārtojumam, kas tiešām atņemtu Asadam aizliegtos ieročus.

Un laiks nav arī to sīriešu pusē, kurus Asads turpinās slepkavot ar atļautajiem parastajiem ieročiem, kamēr tirgosies par atteikšanos no aizliegtajiem ķīmiskajiem ieročiem.

Diktatoru mierinājums

Uzrunā tautai Obama skaidroja, kāpēc nav pieļaujams starptautisko vienošanos pārkāpums, ko izdarījis Asada režīms, kas pats atzinis, ka tā rīcībā ir aizliegtie ieroči, un acīmredzami esot tos lietojis.

Ja ķīmiskos ieročus varēs izmantot Asads, to pašu turpmāk varētu uzdrošināties darīt arī citi. Šo ieroču izplatība atvieglotu arī teroristiem iespējas tos iegūt. Starptautisko vienošanos pārkāpums attiecībā uz vienu aizliegto ieroču veidu vājinātu citas vienošanās par citu ieroču aizliegumu. Militāra trieciena mērķis būtu atņemt iespēju Sīrijas režīmam izmantot ķīmiskos ieročus. Tas liktu Asadam un citiem divreiz padomāt, pirms ķerties pie šādiem līdzekļiem, uzskata ASV prezidents.

Taču Obama arī uzsvēra, ka dod priekšroku politiskam problēmas risinājumam. Viņš izslēdza iespēju, ka varētu sūtīt uz Sīriju amerikāņu karavīrus, turklāt arī gaisa spēku operācija būtu ierobežota gan laika, gan mērķu ziņā. Krievija jeb “viena no stingrākajām Asada sabiedrotajām” izrādījusi vēlmi pievienoties starptautiskajai sabiedrībai tās centienos ierobežot aizliegtos ieročus, taču jebkādām vienošanām par to būs jābūt pārbaudāmām, Obama norādīja.

Viens no redzamākajiem pašreizējā ASV prezidenta kritiķiem un apņēmīgākas rīcības atbalstītājiem republikāņu senators Džons Makeins uzskata, ka tagad Putins var justies “itin komfortabli” – militārs trieciens sabiedrotajam ir atlikts, bet viņš pats ir ieguvis svarīgu lomu jebkādas vienošanās kārtošanā, turklāt ir skaidri pateicis, ka turpinās atbalstīt Asadu gan ar ieročiem, gan politiski.

Droši vien arī Asads pašlaik nejūtas slikti. Tuvākajā laikā uzbrukuma Sīrijai nebūs. Turklāt viņa ķīmisko ieroču arsenāls no slēpjama un noziedzīga kļuvis par it kā “normālu” starptautiska politiskā darījuma priekšmetu. Krievija jau sākusi ANO Drošības padomē kaulēties par Francijas piedāvāto rezolūcijas tekstu, kurā paredzētas arī militāras sankcijas pret Sīriju, ja tā nepildītu rezolūcijas nosacījumus par atteikšanos no šiem ieročiem un ANO inspektoru iespējām to netraucēti pārbaudīt.

Nav šaubu, ka Obamas mērķis ir nepieļaut ķīmisko ieroču atkārtotu pielietošanu Sīrijā. Tomēr ar bažām jādomā, vai pašreizējā notikumu virzība neliks citiem diktatoriem secināt, ka ne tikai šādu ieroču glabāšana, bet arī lietošana nerada viņiem pārāk lielu risku, ja vien pēc tam viņi piekrīt sākt sarunas par to ierobežošanu. Precedents taču jau ir. Nespēja savaldīt Asadu šodien draudētu ar vēl nopietnāku konfliktu nākotnē, ja Sīrijas sabiedrotā Irāna iztulkotu ASV pielaidīgumu kā iedrošinājumu turpināt savu kodolieroču programmu.

Bez stratēģijas

Tomēr Obamas centienus izvairīties no spēka lietošanas balsta ne tikai viņa personiskā pārliecība un apņemšanās “izbeigt karus, nevis sākt jaunus”, kā viņš atgādināja savā runā, bet arī pavisam pragmatiski apsvērumi. Kaut gan atstāt nesodītu aizliegtu ieroču lietošanu būtu gan bīstami, gan morāli nepieņemami, nav drošu garantiju, ka ierobežoti aviācijas uzbrukumi objektiem Sīrijā nestu vēlamo militāro un politisko rezultātu. Rezultāts varētu būt arī vardarbības eskalācija, un jebkurā gadījumā tas neizbeigtu pilsoņu karu, kas jau paņēmis vairāk nekā 100 tūkstošu sīriešu dzīvību.

Diemžēl ne Savienotajām Valstīm, ne starptautiskajām organizācijām nav stratēģijas Sīrijas problēmas risināšanai. Arī pašlaik iezīmētais politiska risinājuma ceļš attiecas tikai uz aizliegtajiem ķīmiskajiem ieročiem, turklāt ir nevis pārdomātas ilgtermiņa politikas rezultāts, bet gan reakcija uz neprognozētu notikumu virkni.

Pirms gada Obama kādā preses konferencē pateica, ka ķīmisko ieroču lietošana Sīrijā būtu “sarkanā līnija” , kas varētu likt viņam apsvērt iespēju mainīt militārās neiesaistīšanās politiku. 21.augustā šī “sarkanā līnija” tika nepārprotami pārkāpta, kaut gan ziņas par ķīmisko ieroču iespējamo lietošanu bija pienākušas no Sīrijas arī pirms tam.

Taču Lielbritānijas parlamenta daudziem negaidītais balsojums 29.augustā pret valsts bruņoto spēku izmantošanu Sīrijas konfliktā lika mainīt Rietumvalstu plānus nekavējoties sodīt Asada režīmu. Divas dienas vēlāk Obama lūdza Kongresa piekrišanu militāra spēka lietošanai pret Sīriju. Pirmdien preses konferencē Londonā ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai Asads novērstu militāru uzbrukumu, ja piekristu nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskai uzraudzībai. Krievija nekavējoties piedāvāja to nodrošināt, un Asads, protams, piekrita. ASV un sabiedrotajiem atlika tikai mēģināt īstenot šādu risinājumu.

Diezin vai to var uzskatīt par rūpīgi pārdomātu stratēģiju. Tomēr pašlaik ir iespēja vienot starptautiskos centienus vismaz mērķim atņemt Asadam ķīmiskos ieročus. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons otrdien paziņoja, ka ANO Drošības padomē bez vilcināšanās jāpārbauda Krievijas piedāvājuma nopietnība, pieņemot rezolūciju ar skaidri noteiktu laika grafiku Sīrijas ķīmisko ieroču neitralizēšanai. Un ļoti stingrām sankcijām, to skaitā arī spēka lietošanu, ja nosacījumi netiktu pildīti – piebilda Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.

Ja izdotos par to vienoties, varētu cerēt arī uz turpmākiem soļiem Sīrijas krīzes politiskam risinājumam. Taču darbība pašlaik atkal pārceļas uz ANO Drošības padomi, kur Krievijai ir veto tiesības. Arī Obama savā runā netieši pieļāva, ka diplomātiskie pūliņi varētu ciest neveiksmi, atgādinādams, ka ASV bruņotie spēki arvien ir gatavi rīkoties. Kamēr militāras iejaukšanās draudi Putinam un Asadam šķitīs reāli, paliks cerības, ka tie nebūs jāīsteno. Taču laiks šobrīd ir Damaskas un Maskavas sabiedrotais.