Operas spilgtākais iestudējums – “Nībelunga gredzens”

Balva par leģendāru mūžu operā – Žermēnai Heinei-Vāgnerei

Nākamnedēļ, 18.septembrī, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tradicionālajā a/s “Latvijas gāze” Gada balvas operā pasniegšanas ceremonijā balvu par leģendāru mūžu operā saņems brīnišķīgā operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere, bet par spilgtāko notikumu atzīta tetraloģija „Nībelunga gredzens”. Kopumā pie balvām tiks 11 nomināciju uzvarētāji, informē LNO.

Ar Riharda Vāgnera tetraloģiju “Nībelunga gredzens” LNO atzīmēja Rīgas Pilsētas teātrī savulaik strādājušā vācu ģēnija Vāgnera divsimtgadi. “Nībelunga gredzens” tika izrādīts Rīgas Operas festivālā 2013.gadā un līdz šim grandiozais cikls visā kopumā Rīgā tika iestudēts tikai 1902.gadā.

Šis projekts ir nozīmīgākais māksliniecisko spēku apliecinājums, kādu LNO kolektīvs jebkad ir sniedzis. Cikla muzikālajā iestudēšanā stafeti no kādreizējā LNO galvenā diriģenta Andra Nelsona pārņēma diriģenti Korneliuss Meisters un Joana Malvica. Spilgtākie latviešu solisti, kuru balss atbilst Vāgnera operu prasībām, šajā projektā veidoja spožu ansambli kopā ar ārzemju kolēģiem.

Balvu nominācijā “Leģendārs mūžs mākslā” saņems Žermēna Heine-Vāgnere (1923). Šīs leģendārās dziedātājas mūžs iezīmē veselu laikmetu LNO vēsturē, kļūstot par talantu, meistarības un iedvesmas avotu nākamajām skatuves mākslinieku paaudzēm. Heine-Vāgnere ir bijusi LNO soliste no 1950.gada līdz 1975.gadam, spoži interpretējot 39 dažādas lomas. Viņa bija viena no izcilākajām Vāgnera dziedātājām.

Savukārt balvu par mūža ieguldījumu LNO mākslinieciskajā jomā saņems Vladimirs Okuņs (1943), kurām šā gada maijā tika atzīmēta 70 gadu jubileja. Okuņs jau kopš 1970.gadu sākuma bijis vadošo baritona lomu interprets uz LNO skatuves. Mākslinieks operā uzstājies vismaz 40 sezonas, iegūstot skatītāju apbrīnu gan par vokālo meistarību, gan izcilo lomu traktējumu. Savu milzīgo pieredzi un radošo spēku Okuņs ilgstoši veltījis jauno dziedātāju skološanai, uzmanību pievēršot ne tikai viņu vokālajai attīstībai, bet arī operas režijas specifikas dziļākai izpratnei.

Balvu kā labākā operas soliste saņems Liene Kinča, bet labākais operas solists – Egils Siliņš.

LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats aģentūrai LETA stāstīja, ka Kinčai pagājušā sezona ir bijusi spožu māksliniecisko sasniegumu posms. LNO soliste ar lieliem panākumiem debitējusi titullomā Džakomo Pučīni operā “Toska”, tāpat labus panākumus un ovācijas izpelnoties “Nībelunga gredzena” tetraloģijā, debitējot gan kā Zīglinde “Valkīrā” un Gutrune “Dievu mijkrēslī”, gan atveidojot citas lomas šajā tetraloģijas iestudējumā.

Savukārt Siliņš gadu gaitā sevi apliecinājis kā mākslinieciski pārliecinošs un augstajā līmenī apbrīnojami stabils Vāgnera opermūzikas interprets. Pasaulē viņš zināms kā spožs Vāgnera solists un Latvijai vajadzētu lepoties, ka mums ir tāds dziedātājs, kurš stāv blakus operas zvaigznēm.

Balva par ilggadēju un augstvērtīgu darbu LNO tehniski administratīvajā jomā šoreiz tiks pasniegta Elgai Skanei, kura savu darbu LNO sākusi jau 1966.gadā, laika gaitā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan kā galvenā režisora palīdze literārajos jautājumos, gan arī kā administratore. Patlaban viņa ir LNO biļešu realizācijas daļas vadītāja, bet no 1977.gada līdz 1996.gadam Skane pildījusi teātra galvenās administratores funkcijas, savukārt no 1996.gada līdz 2000.gadam bijusi LNO kases un abonementu daļas priekšniece.

Balvu kā labākā baleta soliste saņems Sabīne Guravska, kura Latvijas Nacionālā baleta trupai pievienojās 2006.gadā pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas. “Latvijas gāzes” Gada balvu soliste saņem par nenoliedzami spožo debiju Odīlijas lomā Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, kā arī par veiksmīgi atveidotajām lomām Hansa van Mānena baletā “5 tango” un Maurisio Vainrota baletā “Mesija”. Dejotājas mākslinieciskais spilgtums pēc pievienošanās Nacionālā baleta trupai uzreiz tika novērtēts ar nomināciju “Spēlmaņu nakts” balvai par debiju Marijas lomā Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka” un par Sesilas lomas atveidi Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”. Dejotāja “Spēlmaņu nakts” balvai tikusi vairākas reizes nominēta Gada baleta mākslinieces titulam.

Savukārt balvu par spilgtāko debiju šoreiz saņems baletdejotāja Ieva Rācene. Latvijas baleta publikai viņa kļuvusi pazīstama un iemīļota kā Dezdemona Allas Sigalovas baletā “Otello”. Spilgtā parādīšanās šajā lomā, kuras interpretācijai nepieciešams gan mūsdienu dejas tehnisko līdzekļu brīvs pārvaldījums, gan arī spēcīgas aktieriskās dotības, šogad pamatoti novērtēta ar “Latvijas gāzes” Gada balvu.

Kā labākā orķestra māksliniece balvu saņems Silvija Krauze. Viņa ir talantīga māksliniece un spilgta mūziķe, kas jau vairākus gadus ar sava instrumenta meistarīgo pārvaldījumu bagātina LNO orķestra altu grupas skanējumu. Šajās sezonās viņas vadībā altu grupa ir aizrautīgi muzicējusi kā iekšēji saliedēta vienība, izteiksmīgajā skanējumā turpinot labākās stīgu instrumentu spēles tradīcijas Latvijā.

Kā norādīja Maskats, parasti orķestra mūziķi ir mazāk pamanāmi, lai arī uz orķestri turas ne tikai operas, bet arī baleta izrādes. Savos jaunajos gados viņa ir brīnišķīga māksliniece, kura spējuši saliedēt alta grupu. “Alta grupa orķestrī ir kā mugurkauls,” sacīja Maskats.

Balva par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem 2012./2013.gada sezonā tiks pasniegta solistei Marinai Rebekai. Viņa ir izcila soliste, kura dzied uz visām pasaules skatuvēm. Rebeka 2007.gadā uzvarēja prestižajā vokālistu konkursā “Neue Stimmen” Vācijā, kas jaunajai dziedātājai nekavējoties pavēra ceļu uz lielo teātru un festivālu skatuvēm. Pēc atkārtoti spožās uzstāšanās Rosīni festivālā Pezaro māksliniece ar izciliem panākumiem debitēja slavenajos Zalcburgas un Bādenbādenes festivālos.

Rebeka, kura “Latvijas gāzes” Gada balvu pirmo reizi ieguvusi jau 2009.gadā, šoreiz balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem saņems par neaizmirstami spilgto solokoncertu LNO 2012.gada 28.septembrī diriģenta Modesta Pitrena vadībā.

Savukārt līdz 16.septembra plkst.24 portālā “Delfi” turpināsies skatītāju balsojums par labāko iepriekšējās sezonas jauniestudējumu vai atjauninājumu. Par labākā jauniestudējuma titulu sacenšas trīs operas – koncertuzvedums “Dauka”, “Toska” un “Spēlēsim operu “Mazais skursteņslauķis””, kā arī trīs baleti – “Otello”, “Karmena. 5 tango” un “Mesija”. No viena datora diennakts laikā var balsot tikai vienu reizi par vienu no sešiem pretendentiem uz balvu.