Pārtikas izšķiešanas ierobežošana paver milzīgas iespējas mazināt badu
Trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izniekota, kas globālajai ekonomikai nodara ap 750 miljardiem ASV dolāru (397,50 miljardiem latu) lielus zaudējumus, teikts trešdien publicētajā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumā.
Ik gadu pasaulē tiek izniekoti ap 1,3 miljardiem tonnu pārtikas, un liela daļa vainas būtu jāuzņemas Āzijai, tai skaitā Ķīnai, secināts ziņojumā.
Kā skaidroja FAO ģenerāldirektors Hose Gasiano da Silva, ik gadu izšķiestās pārtikas vērtība ekvivalenta Šveices iekšzemes kopproduktam (IKP), ziņo LETA/AFP.
ANO Vides programmas (UNEP) vadītājs Ahims Šteiners šo tendenci nodēvēja par “satricinošu fenomenu”. “Tas ir aicinājums pamosties. Mēs neesam aptvēruši daudzus no netiešajām pārtikas izšķiešanas ietekmēm (..) un cenu, ko nāksies maksāt mūsu bērniem un mazbērniem,” preses konferencē norādīja Šteiners. “Nepilnu divu gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs par vēl diviem miljardiem. Kā gan mēs spēsim sevi nākotnē pabarot?”
Pēc viņa teiktā, pārtikas izšķiešanas ierobežošana paver milzīgas iespējas mazināt badu, tādēļ Šteiners aicināja ik katru iesaistīties problēmas risināšanā. “Mums ikvienam ir nozīme. Sākot ar nožēlojamo fenomenu bagātajās valstīs vairs nepirkt līkus dārzeņus,” skaidroja Šteiners, norādot, ka pārtikas izmešanā bieži vainojama arī pārāk skrupuloza produktu derīguma termiņa ievērošana.
Augsta ienākumu līmeņa valstīs vislielākais pārtikas daudzums tiek izšķiests patēriņa posmā, bet attīstības valstīs tas biežāk notiek ražošanā, liecina FAO pētījumu rezultāti.
Jo īpaši šī problēma aktuāla Āzijā, kur ik gadu uz vienu iedzīvotāju tiek izniekoti vairāk nekā 100 kilogrami dārzeņu. Visbiežāk tas novērojams industriāli attīstītākajās Āzijas valstīs, tostarp Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā. Turklāt uz vienu iedzīvotāju šajā reģionā tiek izšķiesti arī aptuveni 80 kilogrami graudaugu, galvenokārt rīsu.
Ievērojams daudzums pārtikas, galvenokārt gaļas, tiek izšķērdēts arī Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, bet Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā mēslainē nonāk daudz augļu. Neapēstas pārtikas ražošanai tiek izmantoti 30% pasaules lauksaimniecības platību.
Komentāri (41)
ineta_rr 11.09.2013. 17.40
Būšu briesmonis. Var izdomāt vai izmurgot tādas vai citādas ekonomikas sistēmas, taču ekonomikas likumi ir tikpat nepielūdzami kā fizikas likumi. Ir humāni [nevis humanitāri] nosūtīt pārtiku un citas lietas uz katastrofu skartām teritorijām, jo mēs varam nokļūt līdzīgā situācijā, taču stutēt faktiski veselu kontinentu bezgalīgi ilgi, lai tas vairotos vēl labāk, ierobežoto resursu dēļ karotu savā starpā vēl niknāk un procesā kļūtu vēl neizglītotāks? Kam mums to? Varbūt tas ir izdevīgi valdībām, jo stiprākie pārbēg pār Vidusjūru, dodot lēto darbaspēku, taču diez vai tas ir izdevīgi mums.
Gribat kaut ko darīt lietas labā? Sūtiet uz turieni izglītību, kurai jānāk kopā ar drošību un pārtiku, teiksim, ES sponsorētu un ar diplomātisko imunitāti un drošības dienestu aizsargātu internātskolu veidā, bet arī tad mēs būtībā pasakām turienes iedzīvotājiem, lai tie vairojas, bērnus nodod skolā un tad, protams, atkal bez bēdu vairojas. Varbūt nedaudz labāk kā pirms tam, bet vienalga izklausās pēc kaut kā neprātīga. Varbūt labāk sūtīt tikai izglītību, teiksim, sponsorējot dienas skolas. Izglītības rezultāts nebūs tik labs, bet laikam tomēr visprātīgākais variants.
0
oktaavs 11.09.2013. 19.44
Apbižotie afroafrikāņi tagad dzīvo savās brīvajās valstīs pēc balto cilvēkēdāju padzīšanas 60-ajos gados. Lai dzīvo laimīgi un palīdzēt viņiem vairs nevajag. Nevajag mācīt tos, kas visu prot paši.
1
Inese > oktaavs 11.09.2013. 22.44
Šajā ziņā par Āfriku nebija ne vārda. Bet tu jau laikam tikai virsrakstus lasi :)
0
inta_s 11.09.2013. 19.14
9/11 rethink
http://www.youtube.com/watch?v=A7tSfwkKaUo
http://www.youtube.com/watch?v=Ddz2mw2vaEg
0