Tas ir liels sasniegums Latvijas Universitātei
Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi iekļuvusi “QS Top Universities” reitingā, ieņemot 701.- 800.vietu, informēja LU Preses centrs.
LU to vērtē kā lielu sasniegumu, jo esot kļuvusi par pirmo Latvijas augstskolu, kas iekļuvusi šāda līmeņa reitingā.
“QS Top Universities” ir viens no TOP 3 pasaules universitāšu reitingiem, kurš tika publicēts otrdien.
Līdzās LU attiecīgajā reitinga sadaļā var atrast arī Lietuvas Vītauta Dižā Universitāte Kauņā un Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte.
No Lietuvas šajā topā kopumā ir četras universitātes, un augstākajā pozīcijā – 601.-650.vietā – ir Viļņas Universitāte. Savukārt no Igaunijas ir divas – Tallinas Tehniskā universitāte 441.-450.vietā un Tartu Universitāte 461.-470.vietā.
Reitinga augšgalā, kā allaž, ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts un Hārvarda Universitāte ASV, kā arī Kembridžas un Oksfordas Universitātes Lielbritānijā, tāpat kā Londonas Universitātes koledža un Londonas Karaliskā koledža.
Beidzot vismaz kāda no Latvijas augstskolām ir iekļuvusi vienā no atzītajiem pasaules universitāšu reitingiem, komentējot Latvijas Universitātes (LU) iekļūšanu “QS Top Universities” reitingā, aģentūrai LETA sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš sveica LU ar panākumiem un atzīmēja, ka tas ir nozīmīgs sasniegums, jo Latvijas augstskola reitingā ir “nonākusi vismaz tūkstošniekā”. Ķīlis gan vērsa uzmanību, ka Lietuva un Igaunija šajā reitingā ir jau vairākus gadus un tagad atrodas augstākās vietās nekā Latvija.
Eksministrs norādīja, ka reitingus ir jāizmanto, lai mērītu sasniegumus un starptautisko konkurētspēju Latvijas augstskolām. Ķīlis akcentēja, ka šis nav “kaktu reitings” un LU nav jākaunas, ka atrodas tajā.
Vaicāts par to, kas bija LU panākumu atslēga iekļūšanai šajā reitingā, Ķīlis sacīja, ka LU ir Latvijā spēcīgākā un lielākā augstskola. Viņaprāt, augstskolai palīdzējis arī tas, ka tā savā nosaukumā nes Latvijas vārdu.
Viņš gan nedomā, ka tagad vajadzētu teikt, ka viss ar izglītību ir kārtībā, bet jāturpina attīstīties.
LU dibināta 1919.gadā, un tajā ir 13 fakultātes. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tāpat 21 LU institūtā strādā valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs.
Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Visu reitingu lasiet šeit.
(papildināta ar Roberta Ķīļa komentāru)
Komentāri (37)
juhans 10.09.2013. 19.13
Bet kā tad Tehniskā universitāte nav pat tikusi vērtējumu sarakstā? Un Stradiņa universitāte, kurā strādā tādi spēki, kā Kreituse, Sedlenieks un Kruks!
2
ineta_rr > juhans 11.09.2013. 17.08
Un vai tad Mākslas akadēmija arī neskaitījās laba?
0
Ojārs > juhans 10.09.2013. 20.54
kurā strādā tādi spēki, kā Kreituse, Sedlenieks un Kruks
————
Labs!
0
marchaeva 10.09.2013. 22.39
Apsveicu LU ar lielu sasniegumu!
Kas attiecas uz Tartu Universitāti un Viļņas Universitāti, tad tiem kas nezina ir jāatgàdina ka akadēmiskās tradīcijas tur ir vairākus gadu simtus senākas. Akadēmiskās aprindās kad tās nekonkurē ar naudas palīdzību, tam ir liela nozîme.
0
janis17 10.09.2013. 20.25
Ja jūs džerveidīgie “gudrinieki” paskatīsieties pēc kādiem kritērijiem vērtē šīs augstskolas, tad sapratīsiet, ka mazas valsts universitātei tur nav ne jēgas, ne vajadzības, ne pietiekamu objektīvu iespēju topā atrasties.
Ja viens no kritērijiem ir budžets, otrs studējošo skaits, trešais TOP 500 pasaules uzņēmumu vadītāji absolventi utt. Utjpr.
Ķīļa murgi par topiem sačudīja nedomājošo sabiedrības daļu – dodiet topu!!!!!!!!
Dajoš uražai!!!!
7
+1
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
@vegan > janis17 11.09.2013. 16.34
Mhm, tieshi taapeec MIT ar 2x mazaak studentu nekaa LU ir pirmajaa vietaa.. Esmu peetiijis ne vienu vien reitingu tabulu un to kriteerijus, bet ar stuurgalviigu aazi nav nekaadas jeegas diskuteet :)
0
janis17 > janis17 11.09.2013. 14.44
Zēniņ, ja tev rokas neaugtu no pakaļas un tu prastu lasīt, tad saprastu – One of the primary criticisms of ARWU’s methodology is that it is based towards the natural sciences and English language science journals over other subjects.[4] Moreover, the ARWU is known for “relying solely on research indicators”, and “the ranking is heavily weighted toward institutions whose faculty or alumni have won Nobel Prizes”: it does not measure “the quality of teaching or the quality of humanities.”[5]
Reitingu kritērijos svarīgākais ir “number of”. Vairāk studentu- vairāk publikāciju, vairāk pasniedzēju, vairāk nobel prize winneru. Iesaku iedziļināties pievienotajā prezentācijā
http://www.unica-network.eu/sites/default/files/Rauhvargers_UNICA_IRO.pdf
0
marchaeva > janis17 10.09.2013. 22.44
Šis gan nav taisnīgi. LR cilvēki tā raud, nu es domāju inetā komentējošos cilvēkus, ka jāceļ nekustāmā īpašuma nodokļi, pvn, akcīze autogāzei un citi nodokļi, kas zemēs ar smalkām augstskolā, vienkārši tiek normāli bezstrīdus kārtībā iekasēti.
Tad lūk, ja pie mums ar mazo finansējumu zinātnei 0.5 % no IKP Latvijas zinātne tiek tik tālu, tas ir izcils rādītājs par ko jāpriecājas nevis sūda sovokiem jāaprej.
Piem. Šveicēn ātruma pārkāpējiem no pirmā virskilometra stundā iekasē vairāk nekā tiek visai LR zinātnei. Bet kā te raudāja, ka no skrējējiem gribēja iekasēt godīgi pienākošos sodus pat ātruma pārsniegšanu, par ko Šveicē pat diskusijas nav.
0
vegan > janis17 11.09.2013. 02.06
Pats Tu esi daunis, Aivar — papēti tēmu, pirms bārsti gudrības.
Neviens universitātes nevērtē pēc studējošo skaita.. Topa spicē atrodamajā Hārvardā studē tikpat studentu, cik LU (ap 20 000), savukārt MIT uz pusi mazāk (vien 10 000).
Vērtē pirmkārt jau pēc veiktā research / publikācijām. Likumsakarīgi, protams, ka tas ir atkarīgs arī no budžeta, bet ne tikai. Katram reitingam ir sava kompleksa formula, kurā tiek ņemti vērā daudzi kritēriji. Sava taisnība ir, ka lielu un bagātu valstu mācību iestādēm ir savas priekšrocības — bet tāpēc jau topa vērtējuma būtība.. Kāda ir mūsu izglītības globālā vērtība?
0
janis17 > janis17 11.09.2013. 17.13
Zēniņ, pajoliņ, tu pat nesaproti, ka MIT būtu jāsalīdzina ar RTU, nevis LU. Un kādā veidā RTU var konkurēt ar šādiem skaitļiem MIT – It employs around 1,000 faculty members. Seventy-eight Nobel laureates, 52 National Medal of Science recipients, 45 Rhodes Scholars, and 38 MacArthur Fellows are currently or have previously been affiliated with the university.
Fiscal Year 2012. Operating Expenditures (figures in millions) Total: $2,744.6 million.
2,7 MILJARDI!!!!!
http://web.mit.edu/facts/financial.html
Ļoti laba politehniska augstskola, ko lai saka.
0
ligakalnina > janis17 10.09.2013. 22.58
Ja dod Zaharjanam vai Karginam, tad ne jau par “pliku velti”, tiem devējiem jau savs procentiņš vai tāda vai citāda “pateicība” atlec.
Ja dod zinātnei – neatlec nekas, tad kāpēc tai jādod?
0
janis17 > janis17 11.09.2013. 00.36
Nulle, tu esi daunis?
en.wikipedia.org/wiki/ETH_Zurich
Swiss Federal Institute of Technology ETH has a budget of 1.36 billion CHF (approx.
Trinity collage budžets ir ap 190 miljoniem eur. Vairāk nekā 10 reizes lielāks, kā LU.
Kā tu, idiņ, domā vai maskavas universitātē nav 10x vairāk studentu un profesoru, kā RTU vai LU kopā?
Vēlreiz atkārtoju- tops ir veidots un bāzējās tikai kvantitatīvajos rādītājos, nevis, piemēram, par cik % vidēji absolvents kļuvis gudrāks pabeidzot konkrēto universitāti.
Ja piedalies diskusijā, der arī kaut ko sajēgt, sēņu lasīšana īrijā tev nenāk par labu.
0